Ieteikumi veselības uzturēšanai cilvēkiem, kas cieš no hroniskām nieru slimībām

Organisma nodrošināšana ar nepieciešamajām uzturvielām, nekaitējot tam ar pārmērībām, ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem hronisku nieru slimību (HNS) ārstēšanas procesā. Tipiskākās uztura problēmas pacientiem ar HNS ir samazināts olbaltumvielu daudzums, nepietiekams uzņemto kaloriju daudzums, fosfora, kalcija, nātrija, dzelzs un kālija trūkums. Mičule brīdina, ka, neizprotot uztura nozīmīgumu, pacienti neapzināti var veicināt slimības progresēšanu un pat dzīvībai bīstamas situācijas. "Piemēram, sekojot maldīgajam uzskatam, ka slimam cilvēkam pastiprināti jāēd augļi, pacients ar smagu nieru mazspēju pārtiek no vīnogām un banāniem, kas izraisa hiperkaliēmijas rosinātus sirds ritma traucējumus."

Nieru speciāliste uzsver: "Tāpat bieži vien pacienti cenšas pilnībā no uztura izslēgt olbaltumvielas, taču tas nav pareizi – slimības progresēšanu tādā veidā nav iespējams aizkavēt. Turklāt pilnībā atsakoties no olbaltumvielām uzturā, tiek bojāta imūnsistēma un ir iespējams uzturvielu deficīts, kas – tieši pretēji – var veicināt slimības progresēšanu. Arī hronisku nieru slimības gadījumā ir jāuzņem olbaltumvielas, lai nodrošinātu visas organisma pamatfunkcijas."

Pacientam, kam netiek veikta nieru aizstājterapija, jāuzņem 0,6 līdz 1 grams olbaltumvielu uz katru ķermeņa masas kilogramu diennaktī, savukārt pacientam, kuram tiek veikta dialīze, – 1 līdz 1,5 grami uz kilogramu diennaktī. Ieteicamā fosfora diennakts uztura deva ir 600–800 miligramu, nātrija – mazāk nekā 1,5 grami, kālija – ne vairāk kā 2 grami diennaktī, savukārt ieteicamais kaloriju daudzums ir 35 kalorijas uz kilogramu.

Ierobežota ūdens uzņemšana ir vēl viena būtiska problēma, ar ko saskaras HNS pacienti. Turklāt viņu vidū vēl joprojām daudziem ir maldīgi priekšstati. "Sabiedrībā valda uzskats, ka pastiprināta šķidruma uzņemšana sekmē nieru darbību, taču pacientiem, kas saņem nieru aizstājterapiju, ūdens daudzums, ko nepieciešams uzņemt, ir ļoti individuāls, tāpēc nekad nevajag kautrēties par to vaicāt savam ārstam," iesaka Mičule.

Parasti formula, pēc kuras aprēķina šķidruma daudzumu, ko HNS pacienti drīkst uzņemt diennaktī, ir urīna daudzums diennaktī + 500 mililitri. Svarīgi atcerēties, ka visi pārtikas produkti satur ūdeni! "Pat maizē aptuveni 40 procenti no kopējā svara ir ūdens. Pacientiem jāatceras, ka pārmērīga šķidruma uzņemšana neatjaunos zudušo nieru funkciju," atgādina nefroloģe.

Lai mazinātu slāpju sajūtu, nieru veselības speciāliste iesaka nelietot sāļus un ļoti saldus produktus, savukārt slāpju remdēšanai izvēlēties tikai dzeramo ūdeni. Tāpat vēlmi pēc šķidruma var kliedēt, apēdot citrona šķēlīti vai pāris saldētu ogu, kā arī skalojot muti ar aukstu ūdeni, to nenorijot. "Svarīgi, ka pacients vienmēr zina, kāds ir viņa "sausais" svars. Ja pacients to nezina, noteikti jādodas pie ārsta noskaidrot," uzsver Mičule.

Laicīga problēmas apzināšanās un HNS provocējošo faktoru jeb pamatslimību (glomerulonefrītu, pielonefrītu u. c.) ārstēšana ir viens no būtiskākajiem slimības noteikšanas un ārstēšanas priekšnoteikumiem. Nepieciešamo ārstēšanu nosaka slimības stadija. Pacientiem, kuriem nav nepieciešama dialīze, būtiskākais ir laicīga slimības noteikšana un terapija, lai apturētu slimības progresu, kā arī komplikāciju ārstēšana.

Diemžēl nereti pacienti pie ārsta nonāk tikai tad, kad situācija jau ir nopietna un nepieciešams veikt orgānu transplantāciju. Cilvēki, kuri ir sagaidījuši savu kārtu uz nieru transplantāciju, ir tā pacientu daļa, kuriem medikamenti ir jālieto visu atlikušo mūžu. Lielai daļai šo pacientu medikamenti tiek mainīti un tiek noteikta medikamentu terapija. Zāles šiem pacientiem kompensē valsts, un šos medikamentus pacienti var iegādāties aptiekās, kurām ir līgums ar valsti.

"Pacientu vidū joprojām pastāv mīts, ka valsts kompensējamie medikamenti ir pieejami tikai konkrētās aptiekās. Diemžēl šādu maldīgu priekšstatu dēļ cieš pacienti," stāsta Mičule. Dažādi medikamenti ir pieejami arī reģionos, un cilvēkam, lai tos saņemtu, nav obligāti jābrauc uz galvaspilsētu. Kā uzsver ārste, šiem medikamentiem vienmēr jābūt stingrā temperatūras uzglabāšanas režīmā, un to visvieglāk nodrošināt, medikamentus iegādājoties tuvākajā aptiekā, netālu no savas dzīvesvietas.

"Gandrīz visās aptiekās ir pieejami valsts kompensējamie medikamenti, tādēļ ļoti vēlos vērst pacientu uzmanību uz medikamentu lietošanas paradumiem. Nav nepieciešams tos iegādāties citā pilsētā vai kādā noteiktā pilsētas aptiekā. Lai lieki netērētu savu laiku, enerģiju un naudu, meklējot medikamentus, pirmkārt, apjautājieties savam farmaceitam par iespēju pasūtīt vai iegādāties nepieciešamos medikamentus jums tuvākajā aptiekā," aicina Mičule.