Speciālistes skaidrojums par olnīcu un dzemdes ķermeņa vēža simptomiem un attīstību

Pirms olnīcu vēža bieži vien sievietei olnīcās rodas cistiski veidojumi, taču svarīgi atcerēties, ka cistas mēdz būt gan labdabīgas, gan ļaundabīgas, un ir arī tādas, kas pašas ar laiku pazūd. Lai samazinātu risku saslimt ar olnīcu vēzi, menopauzē cistiskos veidojumus gan iesaka izņemt.

Kad olnīcu vēzis ir jau vēlīnā stadijā, vēdera dobumā nereti sāk uzkrāties šķidrums – veidojas ascīts. Tad sievietei ir sūdzības par smagumu vēderā, gremošanas traucējumiem un vēdera apjoma palielināšanos. Kad olnīcu vēzis ir sākuma stadijā, tas ir tik niecīgs, ka to ultrasonogrāfijā pat nevar pamanīt, taču tas izplatās pa vēdera dobumu, un tad pacientei ir iepriekš minētie simptomi.

"Tā kā joprojām nav īsti skaidrs, kāpēc rodas olnīcu vēzis, nav arī īpašu ieteikumu, kas būtu jādara vai jāievēro, lai samazinātu risku saslimt ar šo vēzi," saka Rezeberga.

Dzemdes ķermeņa vēža tipiskais simptoms ir asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem. "Sievietēm lielākais risks saslimt ar dzemdes ķermeņa vēzi ir periodā pirms menopauzes iestāšanās (premenopauzē), kad menstruālais cikls ir traucēts, olnīcas vairs nestrādā regulārajā ritmā un ķermenī bieži vien veidojas estrogēnu pārprodukcija. Kad estrogēnu ir par daudz vai tie mazās devās iedarbojas nepārtraukti, dzemdes gļotāda saaug par daudz, un var veidoties pirmsvēža pārmaiņas." Šādos gadījumos var palīdzēt hormonālā ārstēšana. Ja sieviete ārstējas un seko līdzi visiem ārsta norādījumiem, tad no tālākās saslimšanas ar vēzi var izvairīties.

Savukārt menopauzē estrogēni sievietei veidojas taukaudos, līdz ar to jāatceras, ka aptaukošanās palielina risku saslimt ar dzemdes ķermeņa vēzi. Arī policistisko olnīcu sindroms var palielināt risku saslimt ar dzemdes ķermeņa vēzi.