Svaigēdāja un uztura speciāliste: mēs neēdam tikai salātlapas un kāpostus  (12)

Svaigēšana pēc savas būtības ir vissenākā cilvēces diēta. Ar šo vārdu saprotot uztura uzņemšanas veidu, nevis plikas salātlapas vai kāpostlapas graušanu, kā nereti sabiedrībā ir iesakņojies pieņēmums. Jāatzīmē, mēs katrs piekopjam kādu diētas veidu. Agrāk, kad cilvēki vēl neizmantoja uguni, negatavoja gaļu, augļi, dārzeņi, ogas, zaļumi un graudaugi bija viņu uztura pamatu pamats.

Termiski neapstrādāts uzturs satur dabīgos fermentus jeb enzīmus, kas palīdz mūsu organismā uzturvielām sadalīties un uzsūkties, izmantot tās maksimāli efektīgi līdz pat šūnu līmenim. Termiski apstrādātā pārtikā fermenti mainās un organismam jāpatērē papildu enerģija un savi fermenti, lai termiski apstrādāto uzsūktu, turklāt, produktus termiski apstrādājot, iet bojā arī daudz vitamīnu.

Svaigēšana jeb "Raw food" (angļu valodā) ir svaigs, pilnvērtīgs un dabisks ēdiens, kas nav ticis pakļauts rafinēšanai, ķīmiskajai apstrādei, denaturācijai vai karsēšanai virs temperatūrā virs 42 grādiem, tādējādi pilnībā saglabājot visu dabīgo produktu uzturvērtību.

Tā ir dzīva, svaiga, minimāli pārstrādāta uztura lietošana, sniedzot organismam visvairāk nepieciešamo uzturvielu – vitamīnus, minerālus, antioksidantus, ēdiena pārstrādei nepieciešamos enzīmus. Turklāt priekšroka dodama tieši dabiski audzētiem produktiem.

Tomēr svaigēšana nav reliģiskā pārliecība, lai gan daži cilvēki mēdz uztura jautājumiem pieiet gana fanātiski.

Izvēloties 100 procentus svaiga uztura, nāksies saskarties ar virkni arī citu objektīvu problēmu, piemēram, liela daļa pat riekstu un sēklu ir pakļauti termiskai apstrādei pirms tie nonāk veikalu plauktos, tāpēc 100 procentu svaigēšana reāli ir iespējama, dzīvojot naturālajā saimniecībā.

Galvenās produktu grupas, ko lieto svaigēdāji, ir augļi, dārzeņi, ogas, diedzēti graudi, rieksti, sēklas, jūraszāles, sēnes, dažādi zaļumi un dabīgās eļļas.

Savā būtībā svaigēšana nav jauns koncepts vai pasaules redzējums. Mēs ik dienas redzam un dzirdam, ka dažādas veselības veicināšanas organizācijas aicina cilvēkus uzturā lietot vairāk augļu, vairāk dārzeņu un arī ogu, tos iekļaujot katrā no ēdienreizēm. Kad mēs ēdam uzturu tā dabiskajā, termiski neapstrādātā veidā, mēs saņemam visus vitamīnus, minerālvielas, enzīmus, fitosterīnus, šķiedrvielas un citas vērtīgas uzturvielas tādā veidā, kā Dabas māte to ir paredzējusi. Termiski gatavojot ēdienu, mēs zaudējam līdz pat 70 procentiem šo vērtīgo uzturvielu.

Termiski apstrādātu uzturu mēs varam apēst vairāk un tam viennozīmīgi būs lielāka uzturvielu densitāte jeb kalorāža, ja vien, uzsākot svaigēšanas revolūciju savā šķīvī un ikdienā, netiks pieļauta klasiskā kļūda – visas uzkodas aizstāt ar riekstiem, sēklām un žāvētajiem augļiem. Tad ne tikai dienas kalorāža būs ievērojama, bet arī gremošanas sistēma būs pārslogota.

Ēdienu vārot vai cepot, gaisā virmo patīkami aromāti. Šīs patīkamās smaržas rodas, gaisā iztvaikojot produktu vērtīgajām vielām un garšām termiskās apstrādes procesa laikā. Un nereti mums nepieciešams pēc tam pievienot sāli, garšvielas un taukus, lai ēdiens atkal garšotu labi. Diemžēl temperatūrā, kas augstāka par 40-50 grādiem, iet bojā liela daļa no vitamīniem mūsu ēdienā. Tādi vitamīni kā D, E un K aiziet bojā pilnībā, bet vitamīnu B un C daudzums stipri samazinās.

Enzīmi ir īpašas olbaltumvielas, kas ierosina noteiktus procesus, pašām ķīmiski nemainoties. Gatavojot ēdienu pēc svaigēšanas principiem, augu produktu enzīmi tiek atbrīvoti blenderējot, smalcinot, griežot, kapājot un košļājot.

Daudz dzirdēts un diskutēts par to, ka gan pieaugušo, gan bērnu uzturā ir par maz šķiedrvielu. Nedz šķiedrvielas, nedz antioksidanti nebūs problēma izvēloties svaigēšanu. Ieteicamais šķiedrvielu daudzums dienā pieaugušajiem ir 30 grami, ko gana vienkārši ir sasniegt ar šāda veida diētu.

Ņemot vērā, ka vidējais Rietumu cilvēka uzturs satur pārāk maz svaigu augļu un dārzeņu, tiek novērota nepietiekama šķiedrvielu un antioksidantu uzņemšana. Kā zināms, šķiedrvielām ir vairāku veidu pozitīva ietekme uz organisma darbību, piemēram, tās samazina holesterīna līmeni un uzlabo kuņģa – zarnu traktu darbību, bet antioksidanti ir svarīgi, lai pasargātu šūnas no oksidatīvā stresa kaitīgās ietekmes. Tāpat jāatzīst, ka pēdējos gados veiktie uzturzinātnes pētījumi liecina, ka mūsdienās cilvēkiem pasaulē un arī Latvijā ir jāsamazina ar enerģiju bagātu produktu lietošana, bet jāpalielina ar diētiskajām šķiedrvielām, neaizstājamām aminoskābēm un nepiesātinātajām taukskābēm, vitamīniem un minerālvielām bagātu produktu izmantošana.

Ja uzturā tiek lietots daudz šķiedrvielas saturošu produktu, piemēram, pilngraudu produkti, augļi un dārzeņi, tiek veicināta ne tikai pareiza gremošanas orgānu darbība, bet šķiedrvielas var radīt sāta sajūtu pat tad, ja apēsts mazāks kaloriju daudzums. Diemžēl lielākā daļa cilvēku neapēd pat pusi no nepieciešamā diennakts šķiedrvielu daudzuma.

Un, runājot par izmaksām, svaigēšana nav dārgāka par visēdāju uzturu it sevišķi sezonā, kad ir svaigo salātu, dārzeņu un ogu laiks.

Nenoliedzami, svaigēšana nav ēšanas veids, ko mēģināt akūtu veselības stāvokļu gadījumos, kad, piemēram, ir gremošanas problēmas. Tas drīzāk var būt veids, kā preventīvi it īpaši vasarā uzlādēt savu organismu ar svaigu enerģiju jaunajam rudens darba cēlienam.

Veids, kā attīrīt organismu komfortablāk – palielinātais šķiedrvielu, minerālu un vitamīnu daudzums nodrošina psiholoģisku komfortablāku organisma atslodzi, bet joprojām ir ēšanas process, kurš iztrūkst ievērojot sulu vai kokteiļu atslodzi vai badojoties.

Dažkārt ēst veselīgāk ir patiesā motivācija un mērķis, nevis pati svaigēšana.

Svaigēšanas ieguvumi:

Lai ikdienā pamēģinātu svaigo uzturu, nevajag daudz:

Auzu pārslas aplej jau iepriekšējā vakarā. No rīta pievieno sagrieztu banānu, ogas, kanēli un kokosa vai mandeļu plāksnītes. Ja ir vēlēšanās, putru var nedaudz uzsildīt.

Raw gurķu - avokado zupa

Nomizo gurķus, izgrebj tiem sēklotni. Nomizo avokado un izņem kauliņu. Visu sagriež lielos gabalos un liek blenderī, pievieno laima sulu, pieliek sāli un atlikušas sastāvdaļas. Visu sablenderē līdz viendabīgai konsistencei.

Pasniedzot dekorē ar rīvētu laima miziņu, sakapātu saldo papriku, bazilika vai piparmētras lapiņām. Klāt piekož svaigos dārzeņu-sēklu krekerus vai vienkārši zupai pievieno arī kādu karoti ķirbju, sezama vai saulespuķu sēklu.

Melleņu kokteilis ar lobītām kaņepju sēklām

Visas sastāvdaļas liek blenderī, pievieno ūdeni vai augu pienu un sablenderē līdz viendabīgai konsistencei. Ideālā gadījumā bauda nesteidzoties! 

Karoba-dzērveņu trifeles

Visas sastāvdaļas sasmalcina blenderī (rokas blenderiem ir trauks ar "S" veida asmeni), veido bumbiņas, kuras apviļā karoba pulverī. Ilgākam laikam tās droši var glabāt saldētavā.

Pesto

Visu samaļ blenderī līdz vēlamajai konsistencei. Šis apjoms pietiks vairākām dienām; uzglabāt ledusskapī.

Ar slaiseri, spiralaizeru vai vienkārši mizojamo nazi sataisa cukini nūdeles, tās sajauc ar pesto, pievieno sagrieztus ķiršu tomātus un avokado un pārkaisa ar sezama sēklām.