Svaigēšana ir uztura uzņemšanas veids, ko apvij dažādi aizspriedumi un mīti. Viens no tiem ir saistīts ar to, ka svaigēdāji uzturā lieto tikai salātlapas, ir izkāmējuši un neveseli. Tomēr arī svaigēdāju uzturs var būt gana daudzveidīgs. Par to, ko nozīmē ēst svaigu, stāsta uztura speciāliste, veselības centra "ReCure" dibinātāja un svaigēdāja Guna Bīlande.
Svaigēšana pēc savas būtības ir vissenākā cilvēces diēta. Ar šo vārdu saprotot uztura uzņemšanas veidu, nevis plikas salātlapas vai kāpostlapas graušanu, kā nereti sabiedrībā ir iesakņojies pieņēmums. Jāatzīmē, mēs katrs piekopjam kādu diētas veidu. Agrāk, kad cilvēki vēl neizmantoja uguni, negatavoja gaļu, augļi, dārzeņi, ogas, zaļumi un graudaugi bija viņu uztura pamatu pamats.
Termiski neapstrādāts uzturs satur dabīgos fermentus jeb enzīmus, kas palīdz mūsu organismā uzturvielām sadalīties un uzsūkties, izmantot tās maksimāli efektīgi līdz pat šūnu līmenim. Termiski apstrādātā pārtikā fermenti mainās un organismam jāpatērē papildu enerģija un savi fermenti, lai termiski apstrādāto uzsūktu, turklāt, produktus termiski apstrādājot, iet bojā arī daudz vitamīnu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
