Īstu sajūtu rašanās no neīstām lietām nav mūsdienu, bet gan cilvēka dabai vienmēr piemītošs fenomens. Piemēram, skatoties filmas, mēs raudam, smejamies vai nobīstamies pa īstam. Lasot grāmatas, līdzpārdzīvojam to varoņiem. Tur arī slēpjas domu spēks – mēs varam paši sevi iedvesmot un spārnot, bet tikpat labi arī demotivēt, neskatoties uz ārējiem apstākļiem. Taču mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas var radīt situāciju, ka vairāk emociju gūstam no virtuālās, nevis fiziskās pasaules. Tas var novest pie tā, ka sākam dzīvot iedomu pasaulē, kas jau robežojas ar pašapmānu.
Tāpēc ir svarīgi ik pa laikam paskatīties uz savu rīcību no malas – ko es šodien piedzīvoju? Kādas sajūtas tas man sagādāja? Kas no tā visa notika fiziskajā, kas – virtuālajā pasaulē? Un vai man būtu vērts šo proporciju mainīt? Ja atbilde ir "jā", tad jārīkojas.
Neīstu notikumu izraisītas sajūtas var būt bīstamas
Ābeltiņa skaidro, ka, ja mēs pārstājam virzīties pretī sevis pilnveidošanai un realizēšanai vai arī pat neesam aizdomājušies par šādām lietām, tad sajūtu gūšana pārsvarā no neīstām lietām kļūst bīstama. Varam pārvērsties par negausīgiem informācijas patērētājiem, kas īsteno svešus mērķus, paši to nepamanot. Ja pasīvi "patērējam" TV šovus, interneta portālu rakstus un citu informāciju un komunicējam pārsvarā virtuāli, mēs savā ziņā notrulināmies un patērējam laiku bezmērķīgi. Tas kopumā var radīt vilšanās sajūtu un dusmas uz sevi un dzīvi, taču mūsu kā cilvēku uzdevums ir rīkoties tā, lai dzīvotu pilnvērtīgu un fiziski un emocionāli veselīgu, īstu dzīvi.
Atrast slinkuma cēloņus un tos uzveikt
Daļa cilvēku kā iemeslu, kāpēc nedara lietas pa īstam, min slinkumu, taču aiz šī vārda slēpjas ļoti dažādi iemesli un katram tie ir citi. Tās var būt bailes kļūdīties, bailes no izsmiešanas, vēlme visu izdarīt pārāk perfekti, neticība saviem spēkiem, prasmju trūkums, nepietiekama savu vajadzību apzināšanās, slikta vai pat ļoti slikta pieredze. Līdz ar to katram gadījumam nepieciešama sava individuāla recepte, kā to pārvarēt. Piemēram, ja cilvēku skolā izsmēja par uzdrīkstēšanos darīt to, ko viņš vēlas, un tagad viņš kaislīgi izdzīvo tikai TV seriālu varoņu dzīves, viņam, visticamāk, būs jādziedē pagātnes brūces. Tam, kurš nezina, ar ko sākt karjeras plānošanu, būs nepieciešams labs, praktisks padoms vai iedvesmojošs paraugs. Katrai situācijai ir atbilde. Galvenais ir sākt ar sapratni, ka nepieciešamas pozitīvas izmaiņas, un tad jāmeklē iespējas rīcībai, kas var sākties ar pavisam maziem solīšiem.
Kavē izvēles, nevis laika trūkums
Aptaujā 26 procenti aptaujāto atzina, ka tieši laika trūkums liek darīt kā ātrāk un ērtāk, neaizdomājoties par īstumu. Laiks ir ierobežots resurss – tas nozīmē, ka, ja kaut kam pietrūkst laika, tas ir iztērēts citām lietām. Mēs varam strādāt pa īstam un no sirds, bet tad var trūkt laika pilnvērtīgai atpūtai. Vai arī esam tik noguruši, ka vienīgais, ko pietiek spēka darīt, ir "klīst" internetā vai "pasportot" datorspēlēs. Šajās situācijās ļoti palīdz spēja būt kontaktā ar savām šī dzīves posma vajadzībām – tas, ko mums vajadzēja 20 gados, vairs nebūs aktuāls 30. Prioritātes un vēlmes mainās, un tas ir normāli. Svarīgākais – pašiem tām izsekot un apzināties. Tādēļ ir svarīgi pa īstam pavadīt laiku arī ar sevi – paskatīties no malas uz savām šī brīža vēlmēm un vajadzībām, un tad tās varēs realizēt ar īstas rīcības palīdzību.