palmu eļļa ieguve
Foto: Shutterstock
Palmu eļļa ir viena no visbiežāk izmantotajām taukvielām pārtikas produktu ražošanā. To izmanto teju visu našķu un saldumu ražošanā – cepumu, kūku, kēksiņu, šokolādes, konfekšu, bulciņu un čipsu. Tāpat to pievieno arī citiem produktiem un izmanto margarīna ražošanā. Netrūkst cilvēku, kas ir pārliecināti par tās kaitīgumu un ar šausmām lasa dažādu produktu sastāvu, mēģinot atrast kaut ko bez šīs taukvielas.

Tomēr ne vienmēr velns ir tik melns, kā to mālē. Uztura speciāliste Eva Kataja skaidro, ka šī taukviela pati par sevi nav kaut kādā veidā īpaši kaitīga un nevēlama, salīdzinot ar citām augu eļļām. Tomēr pastāv arī citi iemesli, kāpēc netrūkst cilvēku, kas no šīs taukvielas cenšas izvairīties, proti, tās ieguve ir saistīta ar mežu izciršanu kaitējumu dabai.

Palmu eļļu lieto jau tūkstošiem gadu

Foto: Shutterstock
Palmu eļļu iegūst no eļļas palmu augļiem, skaidro "Authority Nutrition". Nerafinētu šo taukvielu nereti sauc arī par sarkano palmu eļļu, jo tā ir sarkanīgi oranžā krāsā. Līdzīgi kā kokosriekstu eļļa, istabas temperatūrā tā ir vidēji cieta. Tās kušanas temperatūra gan ir augstāka – 35 grādi pēc Celsija skalas, kamēr kokosriekstu eļļā kļūst šķidra jau 24 grādu temperatūrā. Tas skaidrojams ar dažādu taukskābju saturu šajās eļļās.

No palmu augļiem iegūtā taukviela ir viena no populārākajām un biežāk izmantotajām eļļām. Tas skaidrojams ar tās salīdzinoši zemo cenu. Šo eļļu gan nevajadzētu jaukt ar palmu kodolu eļļu, jo tām ir atšķirīga ietekme uz cilvēka veselību.

Palmu eļļas senākās ieguves vietas ir Āfrikas dienvidi un dienvidrietumi, kur to izmanto jau vairāk nekā 5000 gadu. Komerciāliem nolūkiem kokus, no kā iegūst palmu eļļu, audzē arī Dienvidamerikā. Pēdējos gados galvenās palmu eļļas ieguves vietas atrodas Āzijas dienvidaustrumos. 80 procentus palmu eļļas pašlaik ražo Indonēzija un Malaizijā.

Palmu eļļa ir mazvērtīga, nevis kaitīga

Foto: Shutterstock
Lai arī daudzi cilvēki uzskata, ka palmu eļļa ir produkts, no kura lietošanas vajadzētu izvairīties, jo tā ir ļoti neveselīga, Kataja norāda, ka palmu eļļa pati par sevi nav kaitīga. "Tā satur vairāk piesātināto taukskābju, nekā citas populāras augu eļļas – rapšu, olīvu, saulespuķu – tāpēc to uzskata par mazvērtīgāku. Ja to lieto lielos apjomos, tā neapgādā organismu ar nepiesātinātajām taukskābēm, kas ir būtiskas labas veselības nodrošināšanai."

Viņa arī norāda, ka par palmu eļļas kaitīgumu var runāt tikai tad, ja tā ir daļēji hidrogenētā stāvoklī, jo tad tā ir potenciāls trans tauskskābju avots. Pilnībā hidrogenēta palmu eļļa nav kaitīga, bet tā ir mazvērtīga.

Iegādājoties produktus, kuru sastāvā it šī taukviela, jāpievērš uzmanība produkta kopējam sastāvam, skaidro speciāliste. "Ja tas ir kāds konditorejas izstrādājums ar rafinētiem miltiem, cukuru un citām mazvērtīgām sastāvdaļām, tad ne jau palmu eļļa ir tā, par kuru būtu jāsatraucas. Šāds produkts nebūs uzturvielām bagāts jebkurā gadījumā." Jāpiebilst arī, ka nav pamata bažām par organisma nespēju eļļu sagremot, jo visas taukskābes tiek uzsūktas no gremošanas trakta.

Aizvietot palmu eļļu ar kādu citu taukvielu, lai produkts kļūtu veselīgāks, nav pamata, īpaši, ja produkts pats par sevi nav veselībai vērtīgs. "Nomainot vafelēs esošo palmu eļļu pret rapšu eļļu, tās nekļūst ne mazāk kaitīgas, ne veselīgākas. Tās tik un tā paliek vafeles, kas pieder pie našķiem. Jāmaina ir kopējā receptūra vai arī jālieto mazvērtīgie produkti (čipsi, konditorejas izstrādājumi un līdzīgi produkti) nelielos daudzumos."

Palmu eļļas ieguves neglītā puse – ētikas un vides jautājumi

Foto: Shutterstock
Ar palmu eļļas ražošanu saistās vairāki ētiskas dabas un uz vides aizsardzību attiecināmi jautājumi, kas daudziem liek atteikties no šī produkta lietošanas uzturā, skaidro "Authotity Nutrition". Pēdējās desmitgadēs ir ievērojami audzis pieprasījums pēc šī produkta, liekot izplesties eļļas palmu plantācijām Malaizijā, Indonēzijā un Taizemē.

Šo zemju klimats ir lieliski piemērots palmu eļļas ražošanai. Lai iegūtu šo produktu ir iznīcināts liels daudzums tropisko mežu un citu dabas bagātību. Vairāk nekā puse zemju, ko izmanto palmu eļļas ieguvei, 1990. gadā bija klātas ar mežiem. To izciršana veicina globālo sasilšanu, kā arī būtiski ietekmē vietējo klimatu un iznīcina gan augu, gan dzīvnieku sugu daudzveidību. Dzīves telpas samazināšana tuvu izmiršanai ir novedusi Borneo orangutanus.

Tāpat ar palmu eļļas ieguvi saista arī cilvēktiesību pārkāpumus, piemēram, lauksaimniecības zemju un mežu pārvēršanu par eļļas palmu audzētavām bez cilvēku atļaujas. Tāpat cilvēki, kas nodarbojas ar palmu eļļas ieguvi, nesaņem pienācīgu atalgojumu, kā arī strādā nedrošos apstākļos, kas ievērojami samazina šo cilvēku dzīves kvalitāti.

Pēdējā laikā gan tiek meklēti risinājumi, lai ētikas un vides aizsardzības jautājumus risinātu. Ir izveidotas vairākas organizācijas, kas cīnās pret videi nodarīto kaitējumu, kā arī iestājas par palmu eļļas ieguves teritorijās dzīvojošo cilvēku tiesībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!