Taukvielas šķērsgriezumā: kādas uzturā lietot, bet no kādām izvairīties

Tauki organismā ir rezerves enerģijas avots un šūnu uzbūves sastāvdaļa. Turklāt ar to palīdzību organismā uzsūcas dažādas vielas, piemēram, taukos šķīstošie vitamīni, tādēļ samazināt tauku daudzumu uzturā līdz minimumam nav veselīgi. Dienas laikā būtu jāuzņem aptuveni viens grams tauku uz kilograma svara. Ja cilvēkam ir liekais svars, tauku daudzums uzturā būtu jāsamazina, un tas nedrīkstētu pārsniegt 30 procentus no kopējās dienā uzņemamās enerģētiskās vērtības. Svarīgi arī zināt, kādus taukus lietot uzturā. Tiek izšķirti četri tauku veidi – piesātinātās taukskābes, mononepiesātinātās un polinepiesātinātās taukskābes (reizēm šīs tiek grupētas kopā un ir zināmas kā nepiesātinātie tauki), un transtaukskābes. Visos produktos ir dažādu taukskābju kombinācija, tomēr vienas ir vairāk nekā otras.

Piesātinātās taukskābes zināmas arī kā palmitīnskābe un stearīnskābe. Parasti tās istabas temperatūrā ir cietas un galvenokārt atrodas augu un dzīvnieku taukos – gaļā, kā arī palmu eļļā.

Pārāk daudz piesātināto taukskābju uzturā palielina sirds slimību risku, veicina saslimšanu ar vēzi, kā arī aptaukošanos. Tās paaugstina arī "sliktā" holesterīna līmeni asinīs, kas liecina par asinsvadu sieniņu iekaisumu, un parasti noved pie izmainīta asins sastāva.

Polinepiesātinātās taukskābes atrodamas saulespuķu, sojas, kukurūzas, kviešu asnu, linsēklu, rapšu un valriekstu eļļā, kā arī zivīs. Šie tauki tiek uzskatīti par veselīgiem taukiem. Īpaši – omega 6 un omega 3 taukskābes, kas var palīdzēt mums uzturēt labu veselību, samazinot holesterīna līmeni asinīs, novēršot sirds saslimšanas un dažus vēža veidus. "Tieši šis taukskābju veids organismā ir svarīgākais, jo šie tauki ir iesaistīti bioloģiski aktīvu vielu sintēzē un piedalās šūnas apvalka veidošanā. Savukārt piesātinātās taukskābes dod koncentrētu enerģiju. Ja piesātinātos taukus uzturā lieto par daudz, tie pārvēršas taukaudos un veicina aptaukošanos," padomos dalās Pūce.

Šīs taukskābes tiek sauktas arī par oleīnskābi, kas atrodas olīveļļā, rapšu eļļā, zemesriekstu eļļā. Istabas temperatūrā tās parasti ir šķidrā veidā, bet sasaldējot tās var kļūt cietas. Pastāv uzskats, ka arī šīs taukskābes var līdzēt dažu vēža un sirds slimību novēršanā.

Transtaukskābes ir nepiesātinātās taukskābes, kas no pārējām atšķiras ķīmiski. Tās veidojas, kad eļļa tiek cietināta, veidojot margarīnu (šis tauku veids uz iepakojumiem tiek arī saukts par "hidrogenātu"). Šos taukus pārtikas ražotāji bieži izmanto dažādos konditorejas izstrādājumos. Ēdot pārtiku, kas bagāta ar transtaukiem, var palielināties kaitīgais holesterīna daudzums asinīs un samazināties labais holesterīna līmenis. Transtauki rada iekaisumus, kas var izraisīt dažādas sirds slimības, insultu, diabētu un citas hroniskas slimības. Tie veicina insulīna rezistenci, kas palielina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu.

Sliktie tauki nav vienīgais drauds mūsu organismam. Uztura speciāliste Inga Pūce iesaka ikdienā uzturā lietot arī mazāk sāls un cukuru, ēst produktus, kuros ir vairāk šķiedrvielu, lietot tikai dabīgus aromatizētājus, kā arī izvairīties no ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem. Šie ir seši vienkārši principi, kas neprasa lielas pārmaiņas cilvēka ikdienas ēšanas paradumos, tomēr ilgtermiņā spēj būtiski ietekmēt mūsu veselību.

Vērts iepazīties arī ar gastroentroloģes Iritas Rodertes viedokli, kāpēc veselīgs uzturs bez taukiem nav iedomājams, bet te atradīsi uztura speciālistes Evas Katajas skaidrojumu, kādas funkcijas veic taukvielas.