sirds mazspēja, sāpes
Foto: Sutterstock
Vasara ir laiks, kad karstuma dēļ ir jāpievērš pastiprināta uzmanība sirds veselībai. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kam ir dažādas sirdskaites. Neskatoties uz to, ka šogad karsto dienu bijis samērā maz, aritmija jeb "sirds kūleņi" ir problēma, ko nedrīkst atstāt bez ievērības. Par to, kas īsti ir šī problēma un ko darīt, ar to saskaroties, skaidro "Benu" eksperte un kardioloģe Kristīne Jubele.

Kas īsti ir aritmija jeb 'sirds kūleņi'

Esot mierā, protams, labāk, ja pulss būtu no 60 līdz 90 sitieniem minūtē – deviņdesmit ir pieļaujamā robeža. Taču, ja cilvēkam ir vēl kādas blakus saslimšanas, it īpaši sirds slimības, tad drošāks būtu lēnāks pulss – ap 60. Tad viens sirdsdarbības cikls atbilst vienai sekundei, kuras laikā sirds piepildās ar asinīm. Šajā brīdī tā it kā atpūšas, sirds muskulis ar asinīm saņem skābekli, lai no jauna sarautos un asinis izsviestu asinsritē. Un, jo pilnvērtīgāk sirds saraujas, jo labāk pilda savu sūkņa funkciju – nodrošina organismu ar skābekli. Savukārt, ja sirds pukst 120 reižu minūtē, sirdsdarbības vienam ciklam atliek tikai pussekunde laika un sirds muskulim rodas pārāk liela slodze, tas pietiekami neatpūšas, nogurst, nolietojas. Pārmērīgi noslogotais muskulis kļūst biezāks, taču savu darbu ar pilnu jaudu vairs nespēj pildīt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!