Vizīte pie ginekologa: cik bieži, kad un kāpēc tā nepieciešama  (1)

Tomēr daudzām sievietēm joprojām nav īsti skaidrs, cik bieži un kādos gadījumos nepieciešams šo speciālistu apmeklēt. Konsultē "Veselības centrs 4” un "Capital Clinic Riga" ginekoloģe Diāna Strauberga.

Jau ir ierasts, bet vienmēr atgādināšanas vērts – ginekologa apmeklējums profilakses nolūkos jāplāno vienu reizi gadā: lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, lai varētu novērst kādas slimības vai laikus atklātas, labāk izārstēt. Lai sievietei sirds būtu mierīga un ārsts varētu teikt – jūs esat ginekoloģiski vesela.

Pie ginekologa jādodas jebkurā vecumā un jebkurā laikā, ja ir radušās kādas sūdzības par dzimumorgānu veselību. Ginekologs var būt arī ārsts, kuram kā pirmajam jautājat par krūšu veselību.

Meitenēm, kurām 15 gadu vecumā vēl nav sākušās mēnešreizes vai arī izpaliek redzamas pazīmes, ka sācies pubertātes vecums (piemēram, krūšu augšana, caurspīdīga vai balta šķidruma izdalīšanās no maksts, kaunuma matiņu augšana u.c.), noderīga var būt ginekologa konsultācija. Tikai ārsts var izvērtēt iemeslus, kādēļ pubertāte kavējas, nozīmēt izmeklējumus, ja tādi nepieciešami, un izvēlēties tālāko taktiku. Jāņem vērā, ka pubertātes izraisītās izmaiņas meitenēm parasti notiek starp deviņu un 16 gadu vecumu.

Pubertātes vecumā pie ginekologa var doties arī saistībā ar vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi – cilvēka papilomas vīrusu (HPV). Šī vakcinācija parasti notiek 12 gadu vecumā. Svarīgi, ka tā tiek veikta, pirms meitene uzsākusi dzimumdzīvi. Latvijā 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret HPV valsts imunizācijas programmā ietverta kopš 2010. gada. Par šo vakcīnu šobrīd gan ārstu, gan sabiedrības vidū valda pretrunīgi viedokļi, tādēļ lēmumu par to, vai vakcinēties, ieteicams vecākiem pieņemt kopā ar ārstu, ņemot vērā dažādus faktorus, to vidū arī dzimtas sieviešu ginekoloģiskās veselības vēsturi.

Jautājumi par kontracepciju, tās veidiem, individuāli piemērotāko ir aktuāli visā sievietes reproduktīvā vecuma laikā. Katrai aktualizējas jautājums par izsargāšanos tad, kad ir piedzimis bērniņš, krūts barošanas laikā, tāpat nozīmīgs šis jautājums ir sievietei brieduma gados, kad bērni jau izauguši, bet menopauze vēl netuvojas. Katrā vecuma posmā ir vēlams kāds cits kontracepcijas veids.

Gadījumos, kad tas nepieciešams, ārsts veiks vai nozīmēs izmeklējumus, lai saprastu, kā labāk rīkoties tālāk – varbūt organismam nepieciešamas kādas minerālvielas, vitamīni, varbūt jāatrisina kāda vispārējās veselības problēma. Ārsts noteikti pastāstīs par dažādām niansēm, kas jāņem vērā, lai grūtniecība iestātos un norisinātos veiksmīgi.

Grūtniecības uzskaitē jāstājas līdz 12. grūtniecības nedēļai, līdz tam laikam sievietei vajadzētu izvēlēties, kurš ārsts tad būs viņas gaidīšanas laika pavadonis. Pirmās vizītes laikā tiks konstatēts, vai grūtniecība patiešām eksistē, tiks noteikts tās laiks, ņemtas analīzes, un ārsts sāks veidot uzskaites kartīti. Grūtniece saņems Mātes pasi, kurā tiks ierakstīti visi nepieciešamie dati par topošo māmiņu un gaidāmo mazulīti.

Pēc tam, ja viss norit atbilstoši, sieviete ar ārstu tiekas ikmēneša konsultācijā, kuras laikā ginekologs ar topošo māmiņu pārrunā grūtniecības norisi atbilstoši katram grūtniecības periodam, uzklausa sūdzības, skaidro analīžu rezultātus, atbild uz daudziem jautājumiem, sniedz ieteikumus, izmeklē un novērtē vispārējo sievietes stāvokli (vai nav anēmija, augsts asinsspiediens, tūskas), nosver un izvērtē svara pieaugumu, izmēra vēdera apkārtmēru, kas liecina par adekvātu augļa augšanu, nosaka augļa guļu, kas vajadzīga dzemdību plānošanai, veic urīna analīzi, lai nepalaistu garām urīnceļu infekcijas, izklausa augļa sirdsdarbību, ja nepieciešams, nozīmē papildu analīzes un/vai izmeklējumus. Konsultē par gatavošanos dzemdībām, to norisi, kā arī par pēcdzemdību periodu.

Ginekologa apmeklējums pēc dzemdībām jāplāno sestajā līdz astotajā nedēļā pēc tām, lai veiktu pārbaudi, nokārtotu dokumentus (grūtniecību uzraugošajam ārstam jāiesniedz Mātes pase, kas aizpildīta dzemdību nodaļā, jānokārto darba nespējas lapa u.c.), kopā ar ārstu izvēlētos piemērotāko kontracepciju. Taču nekavējoties jādodas pie ārsta tad, ja ir kāda no šīm pazīmēm:

Profilaktiskā vizīte bieži vien var izrādīties kā veselības un pat dzīvības glābēja, jo daudzas slimības par sevi "skaļi neziņo", tas nozīmē – līdz pat vēlīnai stadijai neparādās ne sāpes, ne arī kādi citi simptomi, tādēļ profilaktiski izmeklējumi un analīzes ir kā vienīgais veids šīs slimības diagnosticēt pēc iespējas drīzāk. Un, kā zināms – jo agrīnākā stadijā slimība atklāta, jo to veiksmīgāk iespējams izārstēt.

Visbiežāk profilaktisko apskašu un izmeklējumu laikā ārsti atklāj olnīcu cistas, endometriozi, dzemdes miomas, dzemdes kakla polipus, iekaisīga rakstura slimības u.c.

Normāls fizioloģisks process sievietes dzīvē ir menopauze, tomēr bieži vien tā tiek pieminēta kā tāds bubulis. Jā, menopauze ir saistīta gan ar hormonālām un fizioloģiskām izmaiņām, gan psihoemocionālu sava vecuma un izmaiņu pieņemšanas procesu. Lai konsultētos par labāko veidu, kā saglabāt gan sievišķību, gan intīmās dzīves kvalitāti, gan labsajūtu premenopauzes, menopauzes un pēcmenopauzes laikā, noteikti konsultējieties ar savu ginekologu. Ārsts palīdzēs piemeklēt katrai sievietei individuāli piemērotāko veidu vai terapiju, kā šo periodu dzīvē izdzīvot pēc iespējas skaistāk.

Visbiežākās ginekoloģiskās slimības sievietēm ir – mensturālā cikla traucējumi, iekaisumi, miomas, olnīcu cistas, mastopātija u.c.

Visvairāk ārsti ir nobažījušies par onkoloģisko slimību izplatību, tādēļ veic ļoti rūpīgus izmeklējumus, lai varētu pēc iespējas ātrāk tās diagnosticēt. Tam palīgā nāk jaunākās tehnoloģijas, kas ļauj agrīnās stadijās atklāt, piemēram, dzemdes kakla vēzi. Ir kolposkopi, kas nepalaiž garām pat vissīkākās izmaiņas audos, jaunās paaudzes ultrasonogrāfijas iekārtas, magnētiskās rezonanses izmeklējumi un dažādas laboratoriskas analīzes.

Pateicoties medicīnas tehnoloģiju attīstībai pēdējos gados, vieglu un vidēji smagu urīna nesaturēšanu ir iespējams ārstēt ar inovatīvu neinvazīvu metodi – lāzerterapiju. Ar to iespējams atjaunot arī maksts tvirtumu, novērst maksts atrofiju un tās blaknes – sausumu, niezi, dedzināšanas sajūtu, sāpes dzimumakta laikā u.c. Tāpat ir gan ultraskaņas iekārtas, gan injekcijas, kas sievietes ārējiem dzimumorgāniem ļauj izskatīties skaisti un estētiski jebkurā vecumā.

Nekad nekautrējieties runāt ar savu ginekologu par visiem jums svarīgiem jautājumiem.