Slimībās vainojami vīrusi
Sumeraga uzsver – patiesībā tipiskākajai rudens likstai, ko mēs saucam par saaukstēšanos, kad galva dulla un deguns ciet, nav tieša sakara ar aukstumu. Parasti tā ir vīrusa infekcija, kam pacelt galvu licis pēkšņais vēsums un organisma aizsargspēju samazināšanās izmirkstot, nosalstot vai saskaroties ar stresu. Iesnu norisi var iedalīt trīs stadijās. Pirmajā dienā, kad vīruss sācis savus kaitnieciskos darbus, deguna gļotāda kļūst izteikti sausa un gribas šķaudīt. Jau nākamajā dienā sāk veidoties ūdeņaini izdalījumi un mēs saprotam, ka iesnas tomēr ir klāt. Tad ar katru nākamo iesnu dienu izdalījumi sabiezē, kļūst gļotaināki. Pēc aptuveni četrām dienām jau jūtama atlabšana. Citādi, ja vīrusa infekcijai pievienojas kāda baktērija – par to parasti liecina tas, ka iesnas nedēļas laikā nerimstas, – izdalījumi kļūst izteikti biezi, iegūst zaļganu nokrāsu.