Stress mūsdienās ir teju neizbēgams, un atsevišķās situācijās tas var uzlabot organisma darbību. Tomēr ilgstošs stress darbā vai satraukumi privātajā dzīvē par labu nenāks nevienam, jo tieši vai netieši var ietekmēt dažādu veselības problēmu attīstību. Tas var veicināt liekā svara veidošanos, diabēta attīstīšanos, kā arī palielināt risku saslimt ar vēzi.
Laiku pa laikam piedzīvots satraukums vai stress lielu ļaunumu veselībai nenodara, jo tas liek izstrādāties adrenalīnam un kortizolam. Šie hormoni paātrina sirdsdarbību, asinsspiedienu, muskuļa enerģijas rezerves, kā arī elpošanas līmeni. Kad cilvēks ir satraucies, organisms dara visu iespējamo, lai maksimāli palielinātu tā aizsargspējas. Lai to izdarītu, uz brīdi tiek bremzēta ķermeņa augšana, imūnsistēma, reproduktīvā un gremošanas sistēma.
Ja stresu nerada negaidīti apstākļi un tas ir hronisks, piemēram, saistīts ar darbu un finanšu situāciju ilgstošā laika posmā, stress ir kaitīgs tavai veselībai. Ja tas ir ilgstošs, tiek novājināta cilvēka imunitāte, kā arī dažādas nodarbes, ko cilvēki veic tad, kad ir satraukti, var būt saistītas ar veselības pasliktināšanos. Cilvēki, kas cieš no stresa, mēdz pārēsties. Šī kaitīgā nodarbe var būt saistīta ar vairākām veselības problēmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!