Vēzis, migrēna un astma – veselības problēmas, kuru attīstību veicina stress

Laiku pa laikam piedzīvots satraukums vai stress lielu ļaunumu veselībai nenodara, jo tas liek izstrādāties adrenalīnam un kortizolam. Šie hormoni paātrina sirdsdarbību, asinsspiedienu, muskuļa enerģijas rezerves, kā arī elpošanas līmeni. Kad cilvēks ir satraucies, organisms dara visu iespējamo, lai maksimāli palielinātu tā aizsargspējas. Lai to izdarītu, uz brīdi tiek bremzēta ķermeņa augšana, imūnsistēma, reproduktīvā un gremošanas sistēma.

Ja stresu nerada negaidīti apstākļi un tas ir hronisks, piemēram, saistīts ar darbu un finanšu situāciju ilgstošā laika posmā, stress ir kaitīgs tavai veselībai. Ja tas ir ilgstošs, tiek novājināta cilvēka imunitāte, kā arī dažādas nodarbes, ko cilvēki veic tad, kad ir satraukti, var būt saistītas ar veselības pasliktināšanos. Cilvēki, kas cieš no stresa, mēdz pārēsties. Šī kaitīgā nodarbe var būt saistīta ar vairākām veselības problēmām.

Tāpat jāpiebilst, ka 2012. gadā publicētā pētījumā ir noskaidrots, ka ilgstošs stress traucē organismam kontrolēt iekaisuma procesus. Tā kā iekaisuma procesi ietekmē cilvēku saslimšanu, kā arī daudzu slimību norisi, stresa līmenis iespaido ikviena cilvēka veselības stāvokli. Lūk, dažas no veselības problēmām, kuru attīstīšanos var veicināt stress.

Tāpat jāpatur prātā, ka ilgstošs stress un nepārtraukti satraukumi sirds veselību ietekmē arī netieši. Amerikas Sirds asociācija skaidro, ka stress veicina dažādu sirds veselībai kaitīgu paradumu piekopšanu, piemēram, smēķēšanu, pārēšanos, alkohola lietošanu un fizisko aktivitāšu trūkumu. Šie paradumi negatīvi ietekmē ne tikai sirds un asinsvadu veselību, bet arī citas nozīmīgas organisma sistēmas.

Tāpat astma un stress viens otru var pastiprināt, padarot situāciju krietni smagāku. Proti, nekontrolēta astmas lēkme var radīt stresu, jo slimniekam ir grūtības elpot, bet grūtības ievilkt gaisu – papildu stresu. Arī stresa fiziskie aspekti var pastiprināt astmas izpausmes – cilvēki satraukumā elpo seklāk un straujāk, to darīt ir grūtāk. Arī raudāšanas laikā radušies sekrēti, piemēram, gļotas, var pasliktināt astmas slimnieka fizisko pašsajūtu.

Apzinātās ēšanas trenere Inese Millere norāda, ka stress var būt ļoti nozīmīgs cēlonis tam, ka atbrīvošanās no liekajiem kilogramiem šķiet teju neiespējama. "Mūsu veselību negatīvi ietekmē ilgstošs, biežs vai slikti vadīts stress. Starp stresa negatīvajiem efektiem ir arī apetītes palielināšanās un tieksme uz noteiktiem ēdieniem," viņa skaidro.

Arī Millere uzsver kortizola lomu svara pieaugumā un nespējā atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Šis hormons ne tikai stimulē apetīti, bet arī liek izvēlēties treknus un cukurotus ēdienus. Speciāliste piebilst: "Svarīgi ir atcerēties – ja stress netiek mazināts un vadīts, kortizola līmenis nesamazinās, tāpēc jebkuras pūles notievēt un saglabāt optimālu svaru būs cīņa ar vējdzirnavām."

Kortizols, kura izstrādāšanās ir saistīta ar stresu, ietekmē glikozes līmeni asinīs, padarot to grūtāk kontrolējamu. Cilvēki ar otrā tipa cukura diabētu ļoti bieži piedzīvo, ka stresa dēļ glikozes līmenis asinīs būtiski palielinās. Tāpat tas notiek arī tad, kad ķermenis saskaras ar fizisku stresu, piemēram, ievainojumu.

Cilvēkiem, kas cieš no regulāra stresa un slimo ar cukura diabētu, ir ieteicams novērtēt savu stresa līmeni dažādos laikos, kad jūtams satraukums. Piemēram, novērtē, cik satraukta esi pirmdienu rītos vai pirms iknedēļas sapulces. Pievērs uzmanību tam, kā tas ietekmē cukura līmeni asinīs, – tas palīdzēs prognozēt izmaiņas un labāk saprast, kā novērst straujas cukura līmeņa svārstības asinīs.

Runājot par depresiju, der atcerēties, ka tā nav slikts garastāvoklis vai periodiskas skumjas. Depresija ir slimība, kuras uzveikšanai nepieciešama speciālista palīdzība. Depresiju raksturo pazemināts garastāvoklis, enerģijas trūkums, negatīvas domas par sevi, savu dzīvi un nākotni. Cilvēkam var parādīties arī domas par pašnāvību. Atceries, ka par depresiju runā tad, kad visi šie simptomi ir novērojami ilgstoši – vismaz divas nedēļas. Viena neveiksme vai problēma darbā nav depresija. Vairāk par šīs slimības atpazīšanu un iespējām depresiju uzveikt lasi šeit.

Ja ciet no regulārām galvassāpēm vai migrēnas, ir ļoti svarīgi vērsties pie speciālista, kas palīdzēs noteikt sāpju iemeslus, lai atvieglotu tavu ikdienu un uzlabotu dzīves kvalitāti. Izrādās, ka ļoti daudzi cilvēki, kas ikdienā cieš no galvassāpēm, pie speciālista ar savu problēmu nevēršas. "Latvijā gandrīz puse pacientu galvassāpes cieš vairākus gadus un tikai tad dodas pie sāpju ārsta. Tādējādi migrēnas radītā slimības nespēja rada nozīmīgus zaudējumus gan indivīda, gan sabiedrības līmenī. Migrēnas sāpes parasti turpinās četras līdz 72 stundas. Gan ģimene cieš, jo sāpju laikā nav iespējams dzīvot ierasto dzīvi, gan tiek zaudētas karjeras iespējas," norāda neiroloģe, sāpju ārste Daina Jēgere.

Kairināto zarnu sindroma izpausmes dažādiem pacientiem var atšķirties, bet tas parasti parādās kā sāpes un diskomforts vēdera rajonā, skaidro "Daily Mail". Tas var izpausties arī kā caureja vai aizcietējums, kā arī var novērot vēdera pūšanos. Lai arī kairināto zarnu sindroma izraisītāji nav līdz galam izpētīti, stress tiek uzskatīts par vienu no biežākajiem slimības vai tās saasinājumu iemesliem.

"Vienmēr atceros joku, ko studiju laikā pastāstīja kāds profesors, proti, ka visas slimības rodas no stresa, vienīgi venēriskās – no izpriecām. Ja studiju gados man šķita, kā gan tā var teikt, tad, gadiem ejot, esmu novērojis, ka dažreiz cilvēki, kuri nerūpējas par savu veselību, piemēram, pat tādi bezpajumtnieki, kuri lieto alkoholu, slimo daudz retāk nekā labi situēti cilvēki, kuru ikdiena ir pilna ar stresu un pārdzīvojumiem. Tas arī ir pierādījums teicienam, ka visas slimības rodas no nerviem," pārliecināts onkologs Jānis Kāpostiņš.

Arī "Daily Mail" norāda uz stresa un paaugstināta vēža riska saistību. Kad cilvēks cieš no ilgstoša stresa, viņa imūnsistēmā notiek izmaiņas, kas palielina risku saslimt ar vēzi.