Reizēm atlikšanai draudzīgie pieņēmumi ir pamanāmi viegli, jo saistīti ar uzskatiem par pašu atlikšanu (Piemēram, "Atlikšana man palīdz mobilizēties un pēdējā brīdī būt produktīvākam"), tomēr bieži atlikšanu veicina tādi pieņēmumi par sevi un pasauli, kuriem it kā nemaz nav acīmredzamas saistības ar to. Mūsu pieņēmumi bieži ir nemanāmi pat mums pašiem. Tomēr tie spēcīgi var ietekmēt to, kādus lēmumus mēs pieņemam un kā rīkojamies. Tie ietekmē arī to, ka izlemjam atlikt darba veikšanu vai kāda ieraduma ieviešanu. Skaidro Psiholoģijas un KBT centra "Intellego" kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Karīna Strode.
Pieņēmumi ir kaut kas vairāk par domu, kas mums ienāk prātā – tie ir plašāki, dziļāki un noturīgāki. Drīzāk var teikt, ka mūsu domas, tāpat kā tām sekojošās emocijas, izriet no mūsu pieņēmumiem.
Piemēram, mums var būt dziļāks pieņēmums par dzīvi, ka tai jābūt vieglai, jaukai un interesantai! Šāds pieņēmums, saskaroties ar grūtībām – vienmuļu darbu, kurš jāizdara, – var radīt apmēram šādas tipiskas domas – "Atkal! Kāpēc man tas jādara? Tas būs garlaicīgi! Es negribu, lai ir garlaicīgi!" Pieņēmums par to, ka dzīvei jābūt tikai interesantai, ātri var radīt aizkaitinātību un paspilgtināt garlaicības sajūtu. Interesanti šajā situācijā, protams, ir tas, ka pieņēmums par dzīves vieglumu tikai palielina grūtumu, jo cilvēkam nākas pārvarēt ne tikai darbu, bet arī savu pretestību. Tātad, mūsu pieņēmumi zināmā mērā ietekmē mūsu domas un, līdz ar tām, arī emociju spektru!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
