Prokrastinācijas jeb atlikšanas formas ir visas tās aktivitātes, kuras mēs izvēlamies, lai nedarītu to "īsto darbu". Atlikšanas formas mēdz būt dažādas, sākot no vienkāršām un patīkamām, kā paēst, pagulēt, uzsmēķēt, papļāpāt ar kādu, palasīt ziņas vai pasērfot sociālajos tīklos, bet ir ari ļoti darbīgas un laika ietilpīgas – piemēram, sakārtot māju, drēbju skapi vai e-pastkastīti, izlasīt grāmatu, ieskābēt kāpostus ziemai, skaidro Psiholoģijas un KBT centra "Intellego" kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marina Brice.
Ir zināms, ka atlikšanas iemesls ir izvairīšanās no nepatīkamām emocijām jeb no psiholoģiskā diskomforta. "Tas prasīs laiku", "Būs jāpiepūlas", "Tas ir grūti" vai "Visu būs jāizdara perfekti" – līdzīgas domas nemanāmi iezogas galvā, kad mēs sākam plānot savas aktivitātes – sākt sportot, ķerties klāt projektam, apmaksāt rēķinus, apmeklēt ārstu u.c. Tas savukārt izraisa trauksmi.
Atlikšana palīdz ātri mazināt šo trauksmi – mēs izdomājam, ko darīsim nepieciešamo darbu vietā un ķeramies tam klāt, kā rezultātā jūtamies nedaudz labāk, jo trauksme uz kādu laiku samazinās. Bet tikai uz laiku, jo galvā sāk nākt domas ar pašpārmetumiem – "Nu kāpēc tu ātrāk neķeries klāt?", "Tagad laika vēl mazāk, būs vēl grūtāk visu paspēt…", "Vajadzēja ātrāk!". Un cilvēks atkal jūtas satraukts. Un bieži vien, nevis ķeras darbiem klāt, bet izvēlas vēl kādas citas aktivitātes, kas palīdz justies īstermiņā labāk. Tāda veidā cilvēks iekrīt atlikšanas apburtajā lokā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
