Skaidrs, ka ikviens no mums vēlas būt veselīgs un nesirgt ar dažādām kaitēm. Tomēr ikdienā ļaujamies slinkumam vai vienkārši nepiedomājam pie tā, ka tas, ko darām vai nedarām šodien, ietekmē mūsu veselību arī vēlāk. Konsultējoties ar fizioterapeiti un "Izvingro" dibinātāju Aneti Riekstiņu, piedāvājam pāris vērtīgus padomus savas veselības uzlabošanai. Sāc jau tagad, lai vēlāk nebūtu jāsūkstās par švako pašsajūtu!
"Ikdienas praksē esmu novērojusi, ka cilvēkiem bieži pietrūkst informācijas par maziem ikdienas knifiem, kurus ievērojot, viņu ķermenis būtu pateicīgs un būtu vieglāk sevi uzturēt fiziski labā formā," teic Riekstiņa.
Lai būtu vieglāk, esam sadalījuši diennakti trīs daļās, uzskaitot tos paradumus, kurus būtu vērts ieviest savā ikdienā. Domā par savu veselību jau šodien!
Riekstiņa skaidro, ka rītu iespēju robežās būtu svarīgi uzsākt nesteidzīgi. "Ja ir laiks, tad izmanto iespēju no rīta piecas minūtes ilgāk pavadīt gultā, nesteidzīgi atmodinot sevi," stāsta fizioterapeite. Tas, kā teic eksperte, ietver izstiepšanos un sevis atmodināšanu.Noteikti nebūtu labi arī no gulēšanas uz muguras strauji piecelties kājās. "No fizioterapijas viedokļa tas bieži traumē kakla muskulatūru, kā arī vēdera daļā tiek dots nepareizs rīta signāls diafragmas reģionam, kas piedalās elpošanas procesos." Riekstiņa iesaka celties palēnām, uzsākot kustību no sānu pozīcijas.
"Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi, ka cilvēkam ir nepieciešams veikt 10 tūkstošus soļu dienā, lai organismā notiktu asinsspiediena dabiska regulācija, imūnsistēmas aktivizācija un ķermeņa muskuļu sistēma pietiekoši saņemtu kustības. Ja cilvēks papildus ikdienā nedodas uz treniņiem un neveic kustību aktivitātes, vidēji cilvēki, kas izmanto mašīnu un pavada dienu birojā, veic ne vairāk kā trīs līdz četrus tūkstošus soļu," situāciju skaidro fizioterapeite.
Riekstiņa iesaka izmantot bezmaksas soļu skaitīšanas aplikācijas telefonā, lai vismaz nedēļu novērotu savu aptuveno soļu skaitu. Lai aizvadītu maksimāli kustīgāku dienu, lifta vai eskalatora vietā būtu jāizmanto trepes, bet tā vietā, lai pārvietotos ar automašīnu vai sabiedrisko transportu, distanci mērot kājām vai ar velosipēdu. Ja tomēr jāpārvietojas ar iepriekšminētajiem braucamrīkiem, fizioterapeite iesaka no sabiedriskā transporta izkāpt pieturu ātrāk vai arī mašīnu novietot nedaudz tālāk, lai vismaz kaut cik paspētu pastaigāt.
Tomēr sēdoša darba darītājiem jāsaskaras ar vēl kādu problēmu, neskaitot mazkustīgumu. Lielākā daļa no cilvēkiem, kas strādā birojos un izmanto datoru, saskaras ar plecu un kakla daļas sasprindzinājumu, skaidro Riekstiņa. "Ir ļoti būtiski, lai monitors būtu novietots pareizā augstumā. Tas aptuveni nozīmē, ka, sēžot taisni un skatoties uz priekšu, monitoram ir jābūt nedaudz zem acu augstuma. Viennozīmīgi, ja cilvēks izmanto ikdienā portatīvo datoru, ir nepieciešams darbā pieslēgt datoru pie monitora vai arī zem datora novietot kaut ko (piemēram, grāmatas), lai ķermenis nepielāgotos monitoram, kā arī vērtīgi pievienot klaviatūru.
Bieži nākas saskarties arī ar to, ka cilvēkiem ir sūdzības par plaukstas delnu locītavām. Nereti tās tiek mehāniski nospiestas pret galda malu." Par darba vietu vajadzētu padomāt arī kopumā – nevajadzētu ieciklēties uz leņķiem, bet izvērtēt savu ikdienas darba vietu un aptuveni pielāgot to pēc ergonomijas principiem, uzdodot sev jautājumu – vai man ir ērti, vai mans ķermenis jūtas komfortabli, stāsta eksperte.
Runājot par saldāku miegu, noteikti vērts ielūkoties arī
šajos padomos, noskaidrojot būtiskāko par matrača un spilvena izvēli, pateicīgākajām pozām gulēšanai un atslābināšanās vingrinājumiem pirms miega.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi
šeit
