Marija Naumova intervē HIV pacienti. Partneris noliedza šīs slimības pastāvēšanu  (16)

Pirmajā sarunā piedalījās dziedātāja Marija Naumova un 28 gadus vecā Ginta (vārds mainīts), kas par savu diagnozi uzzināja pirms septiņiem gadiem. Viņu inficēja partneris, ar kuru sieviete bija kopā vairākus gadus. Par spīti slimībai, Gintai ir izdevies atrast mīlestību, apprecēties.

Satiekoties ar Gintu, Marija atzīst, ka ir nedaudz uztraukusies un pārsteigta par to, kā izskatās Ginta. "Es teikšu godīgi, šodien esmu uztraukusies, jo es pirmo reizi intervēšu kādu cilvēku. Nācu uz šejieni un domāju, kāds cilvēks man varētu sēdēt pretī," stāsta Marija, paskaidrojot, ka gaidīja gados vecāku sievieti, kas baidīsies runāt. "Es redzu skaistu, jaunu sievieti."

Saruna starp Gintu un Mariju izvērtās ļoti sirsnīga un dziļa. To īpašo strāvojumu, kas valdīja sarunas laikā un, sievietēm atvadoties, nav iespējams aprakstīt. Sarunas noslēgumā man radās iespaids, ka par dzīvi un laimi sarunājas divas draudzenes, nevis cilvēki, kas satikušies pirmo reizi.

Atvadoties sievietes apskāvās, un Marija izteica vēlēšanos apmeklēt HIV un AIDS slimniekiem veltītu koncertu, kas notiks 1. decembrī. Marija neslēpa prieku par iespēju satikt sievieti, kas ir tik aktīva un velta laiku, lai mazinātu stereotipus un palīdzētu citiem HIV pozitīviem cilvēkiem. Uz Marijas jautājumu par savu lielāko sapni, Ginta atteic, ka viņa vēlas atvērt savu atbalsta centru HIV slimniekiem, un pēc 10 gadiem viņai tas arī būs.

"Es negāju veikt analīzes, es biju pastāvīgais donors. Man šo ziņu pateica donoru centrā," stāsta Ginta. Viņa bija nodevusi asinis un pēc kāda laika saņēma zvanu ar lūgumu ierasties Valsts asinsdonoru centrā. "Tas bija liels trieciens," viņa atceras, "un tas, kā man to vēl pasniedza… Man šķita, ka man pasaka – viss, mana dzīve ir beigusies." Viņa tad vēl nezināja, ka, lietojot zāles, arī HIV pozitīvs cilvēks var nodzīvot ilgu un laimīgu mūžu. Ginta norāda, ka pirmais trieciens ir vienkārši jāpārdzīvo.

"Vai tev ir zināms, kā tu inficējies?" vaicā Marija. "Jā. Es dzīvoju divus gadus kopā ar cilvēku, ar puisi, kurš bija disidents. Pēc tam es to uzzināju," atbild Ginta, paskaidrojot, ka disidents ir cilvēks, kas noliedz, ka vispār eksistē šī infekcija. To, ka viņai ir HIV, Ginta uzzināja, kad ar šo cilvēku jau bija izšķīrusies, tomēr viņa informēja bijušo partneri, lai mudinātu arī viņu pārbaudīties. Tomēr viņš bija pārliecināts, ka HIV un AIDS ir izdomāta slimība.

"Viņš ir miris. Viņš nomira pirms trim gadiem ar kuņģa vēzi," stāsta Ginta, piebilstot, ka Latvijas Infektoloģijas centrā vīrietis ieradās, būdams ļoti kritiskā stāvoklī. Viņa gan norāda, ka nevar apgalvot, ka HIV izraisīja kuņģa vēzi, bet to, ka imūndeficīta vīruss veicina dažādu slimību attīstību, noliegt nav iespējams.

"Mums ir diezgan bēdīga situācija," norāda Ginta. Latvija, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, ir pirmajā vietā Eiropā HIV un AIDS izplatības ziņā. Tomēr šo slimību var pat nepamanīt. "Patiesībā tas neizpaužas nekā. Manā gadījumā," skaidro Ginta, "ir cilvēki, kam paralēli rodas dažādas citas infekcijas un slimības. Man ir paveicies. Pirmos trīs gadus es dzīvoju bez terapijas un man bija labi. Es jutos ļoti labi, vienīgais, es zināju, ka esmu bīstama, ka es varu inficēt citus." HIV ir imūndeficīta vīruss. Tas grauj cilvēka imunitāti, un, ja imunitāte ir vāja, viņš cieš no dažādām kaitēm un šķietami vieglas slimības pārcieš ļoti smagi. To, cik spēcīga ir imunitāte, apzīmē ar imūnšūnu skaitu – jo tas mazāks, jo imunitāte ir vājāka. Kad tas ir pietiekami zems, cilvēks sāk saņemt zāles.

Uz Marijas jautājumu par to, kas ir terapija, Ginta atbild, ka tā ir zāļu terapija, kas jālieto visu dzīvi. Piemēram, Gintai zāles jādzer vienreiz dienā. Tās vīrusam neļauj attīstīties. Cilvēks, kas lieto zāles, joprojām ir HIV pozitīvs, bet viņa imunitāte nepasliktinās, kā arī viņš nekādā veidā vairs nevar inficēt citus, jo vīrusa slodze organismā ir nenosakāma.

"Viņu tā kā iemidzina, ja? Tas nozīmē, ka tad, kad vīruss ir "iemidzināts", var turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi ar cilvēkiem un viņi var nebaidīties?" vaicā Marija. Ginta norāda, ka tā patiešām ir, bet ir jāseko ārstu norādēm un jālieto zāles. Ja to pārtrauc darīt, vīruss atkal kļūst aktīvs, turklāt var izveidoties rezistence pret konkrētajām zālēm.

Ginta stāsta, ka kopš slimības atklāšanas viņas draugu loks ir nedaudz mainījies, jo viņa zināja, ka daļai cilvēku par savu statusu viņa nevar teikt. Tuvinieki un draugi bija ļoti saprotoši un atbalstoši. Pēc diagnozes uzzināšanas viņa piedzīvoja ļoti grūtu posmu, jo neko nezināja par ārstēšanu un slimību. Lai to pārvarētu, viņa iegādājās suni, jo zināja, ka dzīvnieks viņu mīlēs, neskatoties uz viņas diagnozi. Tā arī notika, un Ginta nosaka, ka suņuks izglāba viņas dzīvību. Mīlulis joprojām ir kopā ar Gintu, un par viņu sieviete runā ar mirdzošām acīm un smaidu uz lūpām.

Vēlāk, kad Gintas veselības stāvoklis pasliktinājās, bet imūnšūnu skaits nebija nokrities tik zems, lai viņa saņemtu valsts apmaksātus medikamentus, Ginta mēģināja atrast atbalsta grupu līdzīgā situācijā nonākušajiem. Tādas nebija, tāpēc viņa pati to izveidoja. Sākums nebija viegls, un, lai arī netrūka cilvēku, kas pauda vēlēšanos apmeklēt šāda veida tikšanos, uz pirmo tikšanos HIV slimniekiem viņa ieradās viena pati. Tomēr Ginta nepadevās un atrada domubiedrus. Atbalsta grupa HIV pacientiem darbojas arī pašlaik.

"Lielākā problēma ir tā, ka mēs cīnāmies ar cilvēku attieksmi un stereotipiem." Cilvēkiem šķiet, ka ar HIV inficēties var tikai cilvēki, kas lieto narkotikas, seksuālo pakalpojumu sniedzējas un geji. Ginta uzsver, ka šī slimība var skart jebkuru un viens no biedrības mērķiem ir cīnieties, lai sabiedrība saprot, ka ar HIV inficētie ir tieši tādi paši cilvēki kā ikviens cits un kā šī infekcija skar visu sabiedrību.

"Kādā veidā cilvēks, kas nav kādā no šīm grupām, var inficēties?" vaicā Marija.

"Seksuālu kontaktu ceļā. Tas ir standarta inficēšanās veids. Vai arī kontakts ar asinīm," stāsta Ginta. Tiesa, visbiežāk cilvēki inficējas tieši seksuālu kontaktu ceļā. Tas, ka HIV var iegūt pie zobārsta vai tetovēšanas salonā, ir mīts, jo vīruss ārpus cilvēka organisma iet bojā dažu sekunžu laikā. Arī mātes var inficēt savus bērnus, ja neievēro ārsta norādījumus. Ja HIV pozitīva grūtniece lieto zāles un nebaro bērnu ar krūti, mazulis būs vesels. HIV pozitīva grūtniece, kura dzer zāles un kurai ir nenosakāma vīrusu slodze, var dzemdēt arī pati (ne obligāti vienmēr ķeizargrieziens).

Ginta norāda, ka, veidojot romantiskas attiecības, viņa vienmēr ir bijusi atklāta pret otru cilvēku un par savu slimību pastāstījusi otrajā vai trešajā randiņā. "Manā pieredzē nav bijuši šie smagie gadījumi, ka kāds pateiktu nē. Visi ir bijuši vairāk vai mazāk saprotoši." Arī viņas tagadējais vīrs jau pašā attiecību sākumā zināja, ka Ginta ir HIV pozitīva.

Tāpat ir gadījumi, kad Ginta izstāsta savu stāstu, lai pasargātu citus. "Es skatos pēc situācijas. Man bija viena draudzene, kas ļoti vieglprātīgi attiecās pret seksuālo dzīvi. Bija ļoti jauniņa, un es visu laiku viņai centos teikt, lai viņa ir uzmanīga un izsargājas. Es redzēju, ka viņa manī neklausās, un tad es viņai pateicu, ka man dzīvē tā ir gadījies, lai viņa mācās no manām kļūdām." Tas meitenei lika aizdomāties un vairāk rūpēties par savu veselību."

Ginta skaidro, ka ārvalstīs ir pieejami tie paši terapijas veidi, kas Latvijā, bet lielākajā daļā citu valstu terapija ir pieejama uzreiz pēc diagnozes noteikšanas. "Tu gaidīji trīs gadus, lai sasniegtu to šūnu skaitu, no kura var saņemt terapiju?" jautā Marija. "Jā. Es gaidīju, kamēr mans veselības stāvoklis kritīsies," saka Ginta. Tad, kad Gintai atklāja HIV, terapija bija pieejama tikai tiem inficētajiem, kam imunitātes rādītājs CD4 bija nokrities līdz 250 šūnām.

Pašlaik to piešķir nedaudz ātrāk, tomēr arī tas nav pietiekami agri. Veselības ministrijas pārstāve Undīne Šulca apstiprināja, ka no nākamā gada terapija būs pieejama tad, kad CD4 rādītājs būs nokrities līdz 500, kas ir pozitīvi vērtējama izmaiņa, jo, nodrošinot terapiju uzreiz pēc infekcijas atklāšanas, samazinās infekcijas izplatīšanās risks, kā arī pacientiem nav jāgaida, līdz viņi kļūst pietiekami slimi ārstēšanas uzsākšanai. Ginta norāda, ka šāda pieeja ārstēšanas nodrošināšanai ir nepareiza.

Galvenais iemesls, kāpēc HIV infekcija Latvijā strauji izplatās, ir cilvēku nezināšana. Daudzi uzskata, ka HIV viņus nevar skart, neveic pārbaudes un neapzināti inficē citus. HIV testi nav iekļauti starp obligātajām veselības pārbaudēm, bet ir vairākas vietas Latvijā, kur tos iespējams veikt bez maksas. Tests būs anonīms, un rezultātus varēs uzzināt nekavējoties. Ar vietām testu veikšanai ir iespējams iepazīties šeit.

Intervijas noslēgumā Marija neslēpj prieku par tikšanos ar Gintu un iegūto informāciju. "Tas ir lieliski. Tā ir ļoti laba ziņa," par to, ka Gintai var piedzimt veseli bērni, saka Marija. Viņa atzīst, ka gaidīja pilnīgi citādu cilvēku un citādu sarunu. "Prieks, ka ir tādi cilvēki kā tu, kas tik aktīvi darbojas." Mūziķe norāda, ka līdz šai sarunai viņai nebija nepieciešamības aizdomāties par šo jautājumu.

Materiāls tapis sadarbībā ar atbalsta grupu inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem "Agihas" un apvienību "HIV.LV", atbalsta "Glaxo Smith Kline Latvia".

LV/HIV/0053/17

11/2017