Laime prieks smiekli sieviete
Foto: Shutterstock
Mēdz sacīt, ka veselā miesā mīt vesels gars, tomēr ne vienmēr viss ir tik vienkārši. Fiziskā labsajūta, protams, ir ļoti nozīmīga, lai emocionāli tu justos labi. Tomēr arī par savu garīgo veselību ir jārūpējas. Stress, satraukumi, ilgstoši slikts garastāvoklis pazemina tavu dzīves kvalitāti un var ietekmēt arī tavu fizisko veselību, tāpēc par savu garīgo veselību ir jārūpējas.

Iedvesmojoties no "Health", "Bustle" un "Web Md" ekspertiem, piedāvājam iepazīties ar ieradumiem, kas kaitē tavai garīgajai veselībai un emocionālajai labsajūtai. Izskaužot šos paradumus, tu jutīsies labāk emocionāli un, ļoti iespējams, uzlabosies arī fiziskā veselība. Pat tad, ja šķiet, ka daļu no paradumiem nav iespējams mainīt tik ātri un vienkārši, kā gribētos, tu vari sākt ar mazumiņu, piemēram, laiku pa laikam nolikt malā mobilo tālruni vai doties pastaigā.

Kāju šļūkāšana staigājot

Cilvēka gaita un stāja bieži liecina par to, kā viņš jūtas, un salīkusi mugura, kā arī kāju šļūkāšana var būt pazīmes sliktai pašsajūtai. Tomēr der atcerēties, ka tas, kā tu staigā, ietekmē arī tavas sajūtas. Pievēršot uzmanību savai gaitai un stājai, ir iespējams uzlabot to, kā tu jūties. Nolaisti pleci un kāju šļūkāšana staigājot var likt atcerēties vairāk negatīvu notikumu un pasliktināt emocionālo stāvokli.

Iztaisno muguru, pacel zodu un staigājot nevelc kājas pa zemi! Tik vienkāršas darbības var mazināt negatīvās domas un likt justies labāk.

Tālruņa neizlaišana no rokām un visa piedzīvotā iemūžināšana

Foto: Shutterstock
Kad tu pēdējo reizi pavadīji laiku, nepievēršot uzmanību savam mobilajam tālrunim? Ja tu nespēj atcerēties tādu dienu, tā nav laba zīme. Viedierīču nepārtraukta lietošana ir pārāk stimulējoša, tā neļauj atpūsties ne ķermenim, ne prātam, palielinot depresijas un trauksmes risku. Lai sevi pasargātu, reizi nedēļā centies nolikt malā visas ierīces, lai patiešām atpūstos. Pat ja no tām atbrīvosies tikai uz pusi dienas, tavs prāts būs pateicīgs.

Tāpat atceries, ka arī visu notikumu iemūžināšana fotogrāfijās un publicēšana sociālajos tīklos nenāks par labu tavai garīgajai veselībai. Nepārtraukta vai ļoti bieža fotogrāfiju uzņemšana ietekmē to, kā tu atceries dažādus notikumus. To, ko cilvēki fotografē, viņi bieži atceras sliktāk nekā lietas, ko apskata un izbauda. Ja vēlies kaut ko nofotografēt un saglabāt, lai atcerētos, neaizmirsti veltīt laiku, lai to apskatītu arī tāpat, nevis tikai caur tālruņa ekrānu. Izbaudi skaistumu un piedalies notiekošajā, fotografēšanu un dalīšanos sociālajos tīklos atstājot otrajā plānā.

Ļaušanās ''huligāniem'' darbā un toksisku cilvēku ietekmei

Foto: Shutterstock
Attiecības cilvēka dzīvē un cilvēki līdzās ļoti būtiski ietekmē viņa pašsajūtu, tāpēc šīm lietām ir jāpievērš liela uzmanība. Lai gan "huligānus" sastapt un ar apcelšanu sastapties šķietami biežāk nākas skolā, arī darba vietā bieži novērojama aizskaršana. Ļaušanās kolēģiem vai priekšniekam, kas apceļ savus kolēģus vai padotos, būtiski ietekmē cilvēka labsajūtu. Risinājums katrā situācijā ir individuāls un parasti tiek meklēts uzņemama iekšienē vai pie psihoterapeita.

Tāpat garīgās veselības pasliktināšanās nereti novērojama cilvēkiem, kas ir toksiskās attiecībās. Regulāra un cieša kontaktēšanās ar personām, kas pieder kādam no toksisku cilvēku tipiem (par tiem vairāk vari uzzināt šeit), samazina personas pašapziņu. Toksiski cilvēki mēdz otram likt justies savtīgiem un nekompetentiem. Lai cilvēks saprastu, ka atrodas toksiskās attiecībās, var būt nepieciešami vairāki gadi, kas aizvadīti, cīnoties ar depresiju, skumjām un citām garīga rakstura problēmām. Izvērtē savas attiecības, iepazīsties ar to, kā rīkojas cilvēki, ko var dēvēt par toksiskiem, un konsultējies ar speciālistu vai kādu tuvinieku, kam uzticies, lai atrastu veidu, kā atbrīvoties no toksisku cilvēku negatīvās ietekmes.

Fizisko aktivitāšu trūkums un pārāk daudz laika iekštelpās

Foto: Shutterstock
Kustības un svaigs gaiss ir nepieciešami gan tavam ķermenim, gan garam. Ja tev ir mazkustīgs dzīvesveids un lielākā gaļa tava laika aizrit iekštelpās, ir pēdējais brīdis to mainīt. Saulesgaismas trūkums un nepietiekams D vitamīna daudzums var palielināt depresijas risku. Arī kustību trūkums kaitē tavai garīgajai veselībai, piemēram, cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar sportu, ir zemāks demences risks. Tāpat slimības, kuru attīstīšanos veicina mazkustīgs dzīvesveids, piemēram, otrā tipa cukura diabēts vai dažādas sirds un asinsvadu slimības, tiek saistītas arī ar paaugstinātu Alcheimera slimības risku.

Lai mainītu savu ikdienu un uzlabotu savu garīgo veselību, tev nav jākļūst par fanātisku sportisti vai viss brīvais laiks jāpavada parkā uz soliņa. Sāc ar nelielām izmaiņām savā ikdienā, piemēram, izmanto katru saulaino dienu, lai dotos nelielā pastaigā – tā vietā, lai tiktos ar draugiem kafejnīcā, dodieties kopīgā pastaigā vai pārgājienā. Pamēģini no rīta doties uz darbu piecas minūtes agrāk un vismaz nelielu daļu ceļa, ko ikdienā veic ar sabiedriskā transporta palīdzību, ej ar kājām. Aizmirsti par liftu un kāp pa kāpnēm. Visas šīs darbības palīdzēs tev justies labāk gan fiziski, gan emocionāli.

Nepatīkamu darbu atlikšana uz vēlāku laiku

Foto: Shutterstock
Lai arī cik nepatīkams būtu uzdevums, labāk to paveikt pēc iespējas agrāk. Ja darbu atliec, jo to nevēlies darīt slinkuma dēļ, lielam satraukumam nav pamata. Problēmas rada tie darbi, kas liek tev nervozēt un ko atliec tāpēc, ka baidies izgāzties, tad vilcināšanās rada spriedzi. Jo ilgāk šādu darbu atliksi, jo vairāk tas ietekmēs tavu emocionālo stāvokli.

Pirms ķeries pie sarežģītā uzdevuma, izdari kaut ko, kas palīdz atbrīvoties un samazināt stresu, piemēram, klausies iemīļoto mūziku, dodies garā pastaigā vai apmeklē treniņu. Dari jebko, kas palīdz tev samazināt satraukumu un justies labāk, un pēc tam ķeries klāt nepatīkamajam uzdevumam. Panāc, ka gatavošanās nepatīkamam darbam sniedz vairāk prieka nekā stresa un pēc iespējas mazāk novilcini tā paveikšanu.

Tu visu uztver pārāk nopietni un nespēj pasmieties par sevi

Foto: Shutterstock
Vieglprātīga attieksme pret dzīvi un darbu var sagādāt daudz nepatikšanu un grūtu brīžu. Tomēr arī pārlieka plānošana un nespēja atslābināties var būt kaitīga. Saspringts darba grafiks un mēģinājumi paveikt pēc iespējas vairāk un pēc iespējas labāk nogurdina gan fiziski, gan emocionāli. Kaitīga ir ne vien pārslodze, bet arī perfekcionisms un savu kļūdu nepiedošana. Apstājies, ievelc dziļu elpu un mēģini visā, kas notiek apkārt, atrast kaut ko, kas liek tev smaidīt.

Protams, par savām kļūdām ir jāuzņemas atbildība, bet nepārdzīvo, ja gadās paklupt, aizķerties vai izliet tēju. Tā vietā, lai kaunētos un visiem atvainotos, iemācies pasmieties par šādām sīkām ķibelēm. Iemācies saskatīt komisko un pozitīvo šādās situācijās, jo smiekli uzlabo gan pašsajūtu, gan garīgo veselību, bet pārāk saspringts grafiks un centieni vienmēr būt perfektai var laupīt neskaitāmus iemeslus pasmieties.

Nepietiekama atpūta un miega higiēnas trūkums

Foto: Shutterstock
Miegs ir ļoti svarīgs ikviena cilvēka dzīvē. Tas ietekmē gan tavas fiziskās un prāta spējas, gan arī fiziskās sajūtas un emocijas. Nelaupi sev iespēju justies labi un pievērs uzmanību savam miega režīmam. Bezmiegs un regulārs miega trūkums palielina stresu un rada trauksmi. Tāpat miega trūkums palielina risku ciest no dažādiem garīga rakstura traucējumiem, piemēram, demences vai Alcheimera slimības.

Atceries, ka svarīgs ir ne tikai miegs, bet arī tā higiēna. Nepiesārņo savu galvu ar domām par darbu tieši pirms došanās gulēt. Atceries, ka tava miega kvalitāti negatīvi ietekmē kafija, alkohols un elektroierīču lietošana tieši pirms došanās pie miera. Tava guļamistaba nav tā vieta, kur veidot plānus nākamai darbadienai vai pabeigt iekavētos darbus, malkojot kafiju.

Tu no sevis prasi pārāk daudz un nespēj pateikt nē

Foto: Shutterstock
Palīdzēt citiem patiešām var būt ļoti patīkami, bet tev ir jāprot pateikt "nē", lai izbrīvētu laiku enerģijas un spēka atjaunošanai. Nespēja atteikt ļoti daudziem cilvēkiem liek justies slikti, un tas noteikti nenāk par labu garīgajai veselībai. Tev nav jājūtas vainīgai par to, ka nespēj palīdzēt pilnīgi visiem. Tad, ja tev ir vairāk brīva laika, izpalīdzēšana citiem sniegs prieku un gandarījumu, bet, ja laika pietrūkst, tā nesīs stresu un sarūgtinājumu. Seko līdzi savām iespējām.

Nevaino sevi par to, ka diennaktī ir tikai 24 stundas, no kurām astoņas pavadi guļot. Tāpat nesatraucies par to, ka nespēj paveikt visu uzreiz, jo atceries, ka cilvēki, kas veic vairākus darbus vienlaicīgi un sevi pārslogo, nebūt nav produktīvāki par tiem, kas regulāri atpūšas, reizi pa reizei atsaka kādam palīdzību un vienlaikus neveic vairākus darbus. Iemācies savas robežas, nepārslogo sevi un atļaujies atteikt palīdzību citiem tad, ja zini, ka tās sniegšana kaitēs tavai veselībai un labsajūtai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!