Normundam jau 14 gadus ir asins vēzis. Viņš norāda, ka reti kurš ar šo slimību nodzīvo tik ilgi. "Pats esmu brīnums sev," viņš noteic. Runājot par ārstu prognozēm attiecībā uz viņa dzīves ilgumu gan neilgi pēc diagnozes uzzināšanas, gan tagad, Normunds saka: "Prognozes ir statistika. Viss ir atkarīgs no tā, ko tu pats dari." Viņš uzsver, ka cilvēka dzīves ilgums ir atkarīgs no tā, ko viņš pats ir gatavs darīt, tāpēc ir svarīgi ārsta prognozes neuztvert kā gala spriedumu un nepadoties.
Lai palīdzētu Normundam saņemt nepieciešamo palīdzību pašlaik, organizācija Ziedot.lv uzsāka ziedojumu vākšanu (vairāk par to vai uzzināt šeit). Kā vēsta organizācija, 2004. gadā Normundam ar valsts atbalstu Hamburgā veica kaula smadzeņu transplantāciju. Pēc tās, lietojot attiecīgus medikamentus, viņš nodzīvojis 12 gadus, kuru laikā izveidojis ģimeni un piedzīvojis abu viņa bērnu nākšanu pasaulē – meitiņas Olīvijas un dēliņa Matīsa.
Normunds norāda, ka pašlaik vairāk par materiālo atbalstu viņam ir nepieciešams asinsdonoru atbalsts, jo asinspārliešanu nepieciešams veikt reizi divās dienās. Uz atlabšanu Normunds vairs necer. Viņš ir pārliecināts, ka ārstēšanās iespējas ir izsmeltas un visas pieejamās metodes, kas varētu palīdzēt, izmēģinātas. Viņam ir veiktas divas kaulu smadzeņu transplantācijas, kā arī vairākas ķīmijterapijas un citas manipulācijas. Tomēr tas nenozīmē, ka Normunds ir padevies – viņš vēlas pēc iespējas vairāk laika pavadīt kopā ar saviem mīļajiem. Un viņš zina, ka daudz laika viņam nav atlicis.
Pēdējais mēnesis viņam ir bijis īpaši fiziski smags, jo tā laikā viņš vairs īsti neko nav varējis paveikt. "Ar mani viss ir kārtībā, esmu mierīgs," par nāves tuvumu saka Normunds. Viņam ir bijis laiks izvērtēt savu dzīvi un to, kas paliks aiz viņa. Viņš ir loti pateicīgs savai darbavietai un kolēģiem par finansiālo un morālo atbalstu, kā arī ziedotajām asinīm. Tāpat viņš augstu novērtē mediķu darbu un ikviena līdzcilvēka atbalstu.
Lai arī mierīgs un gatavs tam, kas viņu sagaida, Normunds ir gatavs cīnīties par laiku, ko pavadīt kopā ar savu ģimeni. Viņš norāda, ka tieši apņēmība un cīņasspars dāvāja viņam 12 gadus, kuru laikā viņš varēja strādāt un izveidot ģimeni. Tagad slimība progresē straujāk, nekā to ir iespējams ārstēt. "Nevar paspēt aizšūt visas vīles," saka Normunds. Tomēr viņš nepadosies, kamēr vien dzīvos un elpos. Normunds katru dienu sazinās ar ārstu Vācijā, kas sniedz ieteikumus un konsultācijas.
Normunds ir pateicīgs visiem, kas viņam bijuši līdzās un atbalstījuši. Tikai pateicoties šim atbalstam, viņa dzīvotgribai un cīņassparam, viņam ir izdevies tik ilgi nodzīvot. "Es esmu pieradis dabūt sitienus zem jostasvietas," par savu dzīvi saka Normunds. Runājot par nākotnes plāniem, Normunds teic, ka viņš izvirza sev mazus mērķīšus. Tā viņš 21. oktobrī nosvinēja savu 40. dzimšanas dienu un sagaidīja meitas astoto dzimšanas dienu. Tagad viņa mērķis ir nodzīvot līdz 1. decembrim. Ja tas izdosies, izvirzīs jaunus mērķus, piemēram, bērnu uzstāšanos Ziemassvētku pasākumos un nākamās dzimšanas dienas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
