Pret antibiotiku rezistenci ar loģistiku un baktēriju 'ārstēšanu'

Jau rakstījām, ka antibakteriālo rezistenci izraisa nevajadzīga un nepareiza zāļu lietošana, pārmērīga antibiotiku izmantošana lopkopībā un zivju audzēšanā, nepietiekama infekciju kontrolēšana ārstniecības iestādēs, nepietiekama higiēna un sanitārie apstākļi, kā arī jaunu antibiotiku trūkums.

Pašlaik pasaulē plaši tiek pētītas iespējas cīnīties ar rezistentajām baktērijām. Kā viena no alternatīvām tiek minēta īpašu vīrusu izmantošana, par ko plašāk iespējams lasīt šeit. Tomēr tā nebūt nav vienīgā iespēja uzveikt rezistentās baktērijas. To, kādas ir jaunākās metodes cīņai ar antibiotiku rezistenci un kā notiek to izstrādāšana, "Viņa" skaidroja, viesojoties Griningenas Universitātes slimnīcā un iepazīstoties ar projektu "Health-i-care".

Projekta "Health-i-care" vadītājs profesors Alekss Frīdrihs skaidro, ka cīnīties ar rezistentajām baktērijām ir iespējams, bet, lai tas notiktu, ir jāveic plašs pasākumu kopums, sākot no pacientu pārvietošanas starp slimnīcām izpētes un iespējamo infekciju uzliesmojumu vietu prognozēšanas līdz ievērojamai diagnostikas kvalitātes uzlabošanai un jaunu medikamentu izstrādei.

Prezentējot žurnālistiem projekta sasniegumus un mērķus, Frīdrihs uzsvēra, ka antibiotiku rezistences ierobežošanai ir jāizmanto epidemioloģiskā pieeja, kas ietver gan baktēriju pārvietošanās, gan uzbūves, gan mijiedarbības ar katra cilvēka organismu izpēti. Tāpat jāatceras, ka ierobežot infekciju izplatību vienmēr ir lētāk un efektīvāk nekā cīnīties ar sekām.

Mikrobiologs Džons Rosens skaidroja, ka vēl viens ļoti būtisks faktors, lai ierobežotu antibiotiku rezistenci ir diagnostikas uzlabošana. Pirms uzsākt ārstēšanu ir jāspēj noteikt, kāda veida baktērija ir izraisījusi veselības problēmas. Reizēm pat pavisam neliela atšķirība var būt būtiska. Svarīgi ir lietot medikamentus, kas ir efektīvi katrai konkrētajai baktērijai, Diemžēl pašlaik vēl nav pieejamas pietiekami lētas un efektīvas diagnosticēšanas iekārtas, kas ļautu īsā laikā iegūt nepieciešamos rezultātus.

Runājot par nākotni, Rosens uzsvēra, ka ir jāpievērš uzmanība ne tikai baktērijai, bet arī tam, kā tā iedarbojas uz katru cilvēku individuāli, ņemot vērā viņa ģenētisko materiālu. Šāda pieeja ārstēšanā gan vēl ir pavisam tāla nākotne.

Pašlaik pētnieki strādā ne vien pie pašu baktēriju pētīšanas, bet arī izstrādā modeļus, kā pacientu pārvietošana no slimnīcas uz slimnīcu un reģionālo medicīnas centru veidošana ietekmē baktēriju un dažādu infekciju izplatību. Šie modeļi neieciešami, lai ierobežotu baktēriju izplatību un mazinātu inficēšanās risku dažādās medicīnas iestādēs.

Antibiotiku rezistences pētīšana projektā "Health-i-care" ir iespējama, pateicoties uzņēmumu un Eiropas Savienības investīcijām. Tā laikā zinātniekiem tiek piešķirti līdzekļi pētījumu veikšanai, bet projektā iesaistīties uzņēmumi pētījumus izmanto, lai izstrādātu veselības aprūpē nepieciešamus produktus, piemēram, jaunas antibiotikas, modernākas un ātrākas diagnosticēšanas sistēmas, tehnoloģijas, kas neļauj rezistentajām baktērijām nokļūt notekūdeņos, un citus.