Normalizētās sāpes: endometrioze skar 10 procentus sieviešu, bet daudzas par to nezina  (1)

Latvijā par endometriozi runā ļoti maz, un Slimību profilakses un kontroles centram nav pieejama statistika par to, cik daudz sieviešu Latvijā skar šī slimība. Arī Latvijas Endometriozes biedrība norāda – statistika ir nepilnīga un cilvēkiem, ieskaitot mediķus, nereti trūkst zināšanu par endometriozi. Tas neļauj savlaicīgi diagnosticēt slimību, un sievietēm, kas no tās cieš, nākas saskarties ar neizprotošu un neiecietīgu attieksmi.

Ļoti bieži tādi simptomi kā sāpes mēnešreižu laikā tiek uzskatīti par normu un sievietes, kas cieš no šīs slimības, nesaņem nepieciešamo palīdzību un atbalstu. Lai arī endometriozi izārstēt nevar, ir veidi, kā atvieglot sievietes stāvokli un uzlabot dzīves kvalitāti, jo daudzos gadījumos sāpes nav iespējams atvieglot ar bezrecepšu medikamentiem un ir nepieciešama speciālista palīdzība.

Ar endometriozi saistītie simptomi ir sekojoši:

Endometrioze ietekmē gan sievietes garīgo, gan fizisko stāvokli. Ar trīs endometriozes pacienšu stāstiem, ko nozīmē šī slimība viņu ikdienā, ir iespējams iepazīties šeit.

Kā norāda Pasaules Endometriozes pētījumu biedrība, informācijas trūkums sievietēm un medicīnas personālam liek “normalizēt” endometriozes simptomus, kavējot laicīgu slimības diagnosticēšanu un nepieciešamās palīdzības sniegšanu pacientei. Pašlaik nav atrasti efektīvi līdzekļi endometriozes ārstēšanai, bet ir vairākas iespējas uzlabot sievietes dzīves kvalitāti un mazināt slimības nepatīkamās izpausmes. Endometriozes pacientēm nereti tiek izrakstīti pretsāpju līdzekļi, noteikta hormonu terapija, veiktas operācijas saaugumu un cistu likvidēšanai. Situāciju atsevišķos gadījumos var uzlabot arī hormonālie kontracepcijas līdzekļi.

Organizācijas pārstāves norāda, ka ar endometriozi saistītu problēmu Latvijā ir daudz. Viņas uzsver, ka statistikas neesamība ir ļoti būtiska: “Ja nav precīzas un pilnvērtīgas statistikas, nav iespējams nodrošināt pacientēm savlaicīgu un pieejamu endometriozes diagnosticēšanu un ārstēšanu, kā arī valsts apmaksātus pakalpojumus.” Tāpat Latvijā trūkst speciālistu, kas ir spējīgi atpazīt un diagnosticēt šo slimību. Īpaši slikta situācija šajā jomā ir reģionos. Arī pašām pacientēm bieži trūkst informācijas par šo slimību.

Jāpiebilst, ka valstī trūkst vienotu vadlīniju un rekomendāciju endometriozes diagnosticēšanai un ārstēšanai. Tāpat daudzas endometriozes pacientes nereti saskaras ar līdzcilvēku neiecietību. Īpaši izteikta problēma ir skolotāju un skolas personāla attieksme pret skolnieču sūdzībām par sāpīgām mēnešreizēm – atsevišķos gadījumos sāpes var būt tik spēcīgas, ka paciente zaudē samaņu un tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī darbavietās nereti pret sāpēm izturas neiecietīgi. Biedrības pārstāves uzsver, ka ir arī pozitīvie piemēri.

“No sievietēm, kas dalās savā pieredzē ar biedrību, dzirdam, ka ļoti daudzu pacienšu ikdienas nepieciešamība lielo sāpju dēļ ir reizi mēnesī ņemt vienu vai divas dienas darbā brīvas vai kavēt mācības skolā un augstskolā. Apkārtējie to nereti nesaprot un nav spējīgi izprast, kā jūtas sieviete, kas iekšēji asiņo un kam veidojas iekšējo orgānu saaugumi. Šo sieviešu vidū ir arī tādas, kas par slimību nenojauš, jo ir jau pieradušas uzskatīt, ka pastiprinātas sāpes un citi simptomi ir normāla parādība sievietes dzīvē,” skaidro biedrības pārstāves. Viņas aicina ikvienu sievieti, kas saskaras ar viņu ikdienu traucējošiem endometriozes simptomiem, meklēt speciālista palīdzību, nevis samierināties ar tiem.

Speciālistiem nereti trūkst izpratnes par šo slimību, un paiet laiks līdz brīdim, kad sieviete atrod ārstu, kas var palīdzēt. Biedrības pārstāves skaidro: “Ginekologi, kas ikdienā plaši specializējas daudzos dažādos veselības jautājumos, bieži vien nav padziļināti izglītoti tieši endometriozes ārstēšanā. Tādēļ nu jau ir regulāri novērojams iepriekš minētais scenārijs, kad sieviete, apmeklējusi vairākus ārstus, kas nav varējuši palīdzēt, beigās – pēc ilgas simptomu pieciešanas un apjomīgu finansiālo līdzekļu zaudēšanas – tomēr nonāk pie speciālista, kam endometrioze ir “maizes darbs”. Tie ir speciālisti, kas regulāri papildina zināšanas jaunākajās endometriozes diagnosticēšanas vadlīnijās un nodarbojas ar endometriozes ekscīzijas operācijām katru dienu.”

Latvijā ir ļoti maz ārstu, kas specializējas endometriozes jautājumos. Tas nozīmē, ka pie šiem ārstiem ir garākas rindas un pacientēm var būt jārēķinās ar augstākām izmaksām.

Viens no izplatītākajiem un zināmākajiem simptomiem ir saistīts ar sāpēm mēnešreižu laikā. Ja tās ir ilgstošas, regulāras un nepāriet, tad, iespējams, tev ir šī slimība. Tomēr sāpes var izraisīt arī citi simptomi, kā arī dažos gadījumos endometrioze neizraisa neciešamas sāpes. Tāpat par endometriozi var liecināt kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, kā arī problēmas ar urīnpūsli. Slimība var izpausties līdzīgi kā urīnceļu infekcija, kā arī pacientes var saskarties ar regulāriem aizcietējumiem vai caureju.

Endometrioze var ietekmēt arī dzimumdzīvi. Sievietēm, kas no tās cieš, dzimumakts nereti sagādā sāpes. Atšķirībā no sāpēm, ko izrausa lubrikanta trūkums vai infekcija, visspēcīgākās sāpes nav jūtamas dzimumakta sākumā, bet gan tā laikā – jo dziļāk dzimumloceklis atrodas vagīnā, jo spēcīgākas ir sāpes.

Par endometriozi var liecināt arī sāpes muguras vai vēdera lejasdaļā, kas nešķiet saistītas ar mēnešreizēm. Nereti endometriozes pacientes saskaras ar grūtībām ieņemt mazuli. Šādos gadījumos var palīdzēt medikamenti un operācija.

“WebMd” skaidro, ka vieglākos endometriozes gadījumos var palīdzēt bezrecepšu pretsāpju medikamenti, kas nopērkami aptiekās. Tomēr ir sievietes, kuru sāpes ir pārāk spēcīgas, lai šie medikamenti varētu palīdzēt. Šādos gadījumos var tikt izrakstīti spēcīgāki pretsāpju līdzekļi.

Lai arī ne visos gadījumos tā sniedz nepieciešamo efektu, endometriozes pacientēm piedāvā izmēģināt arī hormonu terapiju. Tās laikā samazinās estrogēna līmenis, audu bojājumi mazāk asiņo, samazinās iekaisums, kā arī rētaudu un cistu veidošanās. Citos gadījumos saaugumus un cistas operē. Tas var atvieglot simptomus un palielināt sievietes iespējas ieņemt bērnu, bet operācija slimību neizārstē un nepasargā no jaunu veidojumu rašanās.