Nebendē savu labsajūtu darbā. Sešas nodarbošanās, kas kaitē veselībai

Jāpiebilst, ka ar mīlestību pret darbu nepietiek, lai justos lieliski. Ir profesijas, kas veselībai nodara lielāku kaitējumu nekā citas. Ne velti ugunsdzēsēji un policisti var doties pensijā agrāk nekā vairums citu darbu veicēju. Iedvesmojoties no "Health", piedāvājam iepazīties ar sešām profesijām, kas kaitē veselībai. Jāpiebilst, ka šajā sarakstā nav minētas pilnīgi visas nodarbes, kas var būt kaitīgas.

Jāpiebilst, ka veselībai par labu nenāk arī garās darba stundas, miega trūkums, kā arī nelāgi ēšanas paradumi darba laikā.

Nav šaubu, ka sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids ir viens no galvenajiem veselības bojātājiem mūsdienās. Tas paaugstina sirds un asinsvadu slimību, kā arī muguras problēmu risku. Tāpat sēdošu darbu saista ar liekā svara risku un īsāku dzīves garumu pat tiem sēdoša darba darītājiem, kas pamanās savā dienas režīmā iespiest pa kādam treniņam.

Ir ļoti daudz lietu, ko sēdoša darba darītāji var paveikt, lai nenodarītu tādu kaitējumu savai veselībai, un regulāra izkustēšanās darba laikā ir tikai viena no tām. Neaizmirsti, ka, nomainot parasto galdu pret tādu, pie kā vari strādāt, kājās stāvot, tu noteikti uzlabosi savu veselību. Runājot pa tālruni, piecelies kājās un pastaigā pa kabinetu vai veic daļu ceļa uz darbu ar kājām. Par to, kā sēdošs darbs ietekmē sirds veselību un kā sev palīdzēt, vairāk lasi šeit.

Lai arī mūsdienās raktuvēs, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un lopkopībā ir nodarbināts krietni mazāks cilvēku skaits nekā pirms pāris desmitiem gadu, tie joprojām ir bīstami un veselībai kaitīgi darbi. Tāpat veselībai bīstams un kaitīgs darbs ir atkritumu izvedējiem un lielceļu uzturētājiem, bet 2012. gadā "Career Cast" par gada sliktāko darbu nodēvēja mežcirtēja amatu.

Protams, netrūkst laimīgu un ar dzīvi apmierinātu juristu. Tomēr kopējā tendence ir tāda, ka šīs profesijas pārstāvji kļūst arvien, arvien nelaimīgāki. Juristiem nereti maksā par stundām, kas nozīmē arī garākas darba stundas un lielāku kaitējumu veselībai.

Jāpiebilst, ka palielināts depresijas risks nav vienīgā veselības problēma, ar ko biežāk saskaras ar stresu saistītu profesiju pārstāvji. Regulāri satraukumi palielina arī vēža, cukura diabēta, sirds slimību, gremošanas sistēmas problēmu un citu slimību risku. Vairāk par to vari izlasīt šeit.

Cilvēki, kas strādā maiņās, nereti saskaras miega traucējumiem, paaugstinātu stresa hormonu līmeni, palielinātu cukura diabēta, sirds slimību un kairinātu zarnu sindroma risku. Jāpiebilst arī, ka medicīnas māsām ir paaugstināts liekā svara un aptaukošanās risks. Cilvēki, kam ir garas darba stundas un nodarbošanās paredz nelielu fizisko aktivitāšu daudzumu, biežāk cieš arī no liekā svara un aptaukošanās.

Šie darbi bieži nesniedz gandarījumu un netiek pienācīgi novērtēti, lai gan tie ir fiziski grūti un var radīt stresu ne tikai ķermenim, bet arī prātam. Sievietes, kas strādā ēdināšanas nozarē, bieži cieš no depresijas. Jāpiebilst arī, ka apkalpojošā sfēra nozīmē darbu ar cilvēkiem, kas arī palielina dažādu infekciju, ko var iegūt gaisa pilienu veidā, risku.