Simptomi, kas var liecināt par smadzeņu audzēju un ko nedrīkst ignorēt  (2)

To, kas īsti izraisa audzēju veidošanos smadzenēs, nezina pat speciālisti. Tomēr ir zināmi vairāki riska faktori, norāda "Web Md". Tie var gan retas ģenētiskas slimības, tāpat lielāks risks iegūt smadzeņu audzēju ir pieaugušajiem, kas bērnībā galvas rajonā saņēmuši radioaktīvu starojumu.

Ne visi smadzeņu audzēji ir ļaundabīgi, ne visi ir kancerogēni. Ļaundabīgie audzēji parasti ir agresīvāki – tie ātrāk aug un ietekmē apkārtesošos audus. Ja smadzenēs attīstās vēzis, tas reti skar citus orgānus, bet tas noteikti ietekmē visu smadzeņu un nervu sistēmas darbību. Arī labdabīgi audzēji var radīt nopietnas veselības problēmas.

Iedvesmojoties no "Prevention", piedāvājam iepazīties ar septiņām pazīmēm, kas var liecināt par audzēju smadzenēs un ko noteikti nedrīkst ignorēt. Tikai atceries, ka, pamanot kādu no šiem simptomiem, nevajag sev uzstādīt diagnozi, bet gan doties pie ārsta. Iespējams, kādu no simptomiem izraisa cita problēma, ko arī nedrīkst ignorēt.

"Web Md" skaidro, ka pastāv vairāku veidu krampji, un ne visiem cēlonis ir audzējs smadzenēs. Krampjus var izraisīt arī galvas traumas, insults, ļoti zems cukura līmenis, elektrolītu līdzsvara traucējumi, medikamentu vai narkotiku lietošana, abstinence, košas, mirgojošas gaismas un mainīga skaņa, kas parasti novērojama videospēlēs, smadzeņu infekcijas, piemēram, meningīts. Pat ja piedzīvoti krampji uzreiz nenozīmē, ka tev ir smadzeņu audzējs, tos labāk neatstāt bez ievērības. Ja tie novēroti vairākkārt, pēc iespējas ātrāk meklē speciālista palīdzību.

Ja tu sāc neveikli rīkoties ar atslēgām un durvju atdarīšana tev sagādā grūtības, staigā klupdama, krizdama, parādās līdzsvara problēmas un mani citas iepriekš nepiedzīvotas neveiklības pazīmes savās kājās un rokās, tā ir zīme par to, ka radušās problēmas. Neatkarīgi no cēloņa, šādas uzvedības izmaiņas nav normālas, bet grūtības parunāt, norīt ēdienu un kontrolēt savu sejas izteiksmi ir pazīmes, kas var liecināt par problēmām smadzeņu darbībā.

Nejutīgumu ķermenī var izraisīt dažādas problēmas, no kurām dažas var būt vieglāk risināmas. Piemēram, "Live Strong" norāda, ka nejutīgumu ekstremitātēs var izraisīt vitamīna B12 trūkums. Šis vitamīns ir nepieciešams optimālam vielmaiņas darbam, sarkano asinsķermenīšu radīšanai, kā arī nervu sistēmas funkciju nodrošināšanai. Nejutīgumu var izraisīt arī nospiesti muguras nervi un citi mugurkaula bojājumi, kā arī pārejoša išēmiskā lēkme, ko uzskata arī par insulta priekšvēstnesi. Arī šajā gadījumā – neatkarīgi no tā cēloņa, nejutīgums ir simptoms, ko nedrīkst ignorēt.

Tāpat smadzeņu audzējs var izmainīt to, kā cilvēks redz pasauli sev apkārt. Izplūdis attēls, tā dubultošanās, manāma redzes pasliktināšanās vai tās zudums nereti tiek saistīti tieši ar smadzeņu audzēja veidošanos. Tāpat attēlā, ko cilvēks redz, var parādīties peldoši pleķi vai formas.

Par dažādiem galvassāpju veidiem un to ārstēšanas metodēm ir iespējams uzzināt šeit.

Slikta dūša ir biežāk sastopams smadzeņu audzēja simptoms nekā galvassāpes. Ja tev ir slikta dūša un nepatīkama sajūta vēderā, sajūtas ignorēt nedrīkst. Īpaši tad, ja simptomi ir nepārejoši un neizskaidrojami, jo tie var liecināt par smadzeņu audzēju.