Kaitīgi paradumi un citi faktori, kas palielina risku saslimt ar vēzi

Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver, ka tieši riska faktoru mazināšana un slimības novēršana pirms tās rašanās ir labākais līdzeklis cīņā ar vēzi. Izrādās, ka 30 līdz 50 procentos gadījumu vēzi ir iespējams novērst. Tas, protams, nenozīmē, ka cilvēks pats ir vainīgs, ja saslimis, un ka veselīgs dzīvesveids visos gadījumos pasargā no vēža. Tomēr ir vērts aizdomāties par to, ko ikviens no mums var darīt, lai mazinātu risku saskarties ar šo smago slimību.

Piedāvājam iepazīties ar vairākiem faktoriem, kas ietekmē to, cik liels risks cilvēkam ir saslimt ar vēzi. Ja tādus faktorus kā ģenētika mēs nespējam kontrolēt, tad tas, ko cilvēks liek uz šķīvja un vai viņš ikdienā smēķē, gan ir atkarīgs no viņa paša.

Atceries, ka ir jāpievērš uzmanība uzturam kopumā. Paļauties uz superproduktiem, kas sola dziedināšanu, nevajadzētu, jo tādu nav. Uzturam jābūt sabalansētam, bez pārmērībām, un tam jānodrošina visas cilvēka organisma vajadzības. Ir jālieto daudz augļu, dārzeņu un pākšaugu, bet jāizvairās no piedegušiem ēdieniem un pārtikas produktiem ar pelējumu. Bez ārsta ziņas nevajadzētu lietot uztura bagātinātājus, īpaši, ja cilvēks cīnās ar smago slimību. Uztura bagātinātāju lietošana var ietekmēt medikamentu, kurus izmanto ārstēšanai, darbību.

Vairāk par ieteikumiem uzturam, kas palīdz samazināt vēža risku, kā arī uzlabo iespējas slimību uzveikt, lasi šeit.

Liekais svars var palielināt risku saslimt ar vairākām vēža formām. "Health" norāda, ka palielināts svars paaugstina risku saslimt ar krūts vēzi, zarnu vēzi, dzemdes vēzi un žultspūšļa vēzi. Risku saslimt ar barības vada vēzi liekais svars palielina pat par 50 procentiem. Tāpat liekais svars palielina nieru, aknu, smadzeņu apvalka, kaulu smadzeņu, olnīcu, aizkuņģa dziedzera, kuņģa un vairogdziedzera vēža risku.

Jau rakstījām, ka pārmantoti gēni vēzi izraisa apmēram 15 procentos gadījumu. Pacientiem ar pārmantotu vēža risku to ir iespējams prognozēt. Tas ļauj atbilstoši rīkoties, piemēram, veikt regulāras pārbaudes, lai laikus atklātu slimību un uzsāktu ārstēšanu. Noteikt pacienta risku saslimt ar vēzi ir iespējams, izpētot ģimenes slimību vēsturi, kā arī veicot ģenētiskās analīzes. Pēc riska izvērtēšanas ārsts var sniegt pacientam rekomendācijas, lai risku saslimt padarītu pēc iespējas mazāku.

Vairāk par pārmantotu vēzi, tā atpazīšanu un ārstēšanu ir iespējams lasīt šeit.

Viena no bīstamākajām ādas vēža formām ir melanoma. Jo agrāk melanomu atklāj, jo vieglāk to ir ārstēt. Pašlaik ir pieejami dažādi medikamenti smagās slimības ārstēšanai, bet Latvijā daļu no tiem neatmaksā. Tas nozīmē, ka atkarībā no tā, kāda ir melanomas mutācija, slimības uzveikšanai var būt nepieciešami pat vairāk nekā 100 000 eiro. Vairāk par melanomas izplatību un ārstēšanu Latvijā ir iespējams uzzināt šeit.

PVO uzsver, ka tabaka izraisa vēzi gan smēķētājiem, gan pasīvajiem smēķētājiem, kaitīga ir arī zelējamā tabaka. Tāpat risku saslimt ar vēzi palielina alkohola lietošana. Jo vairāk un biežāk tiek lietots alkohols, jo lielāks risks saslimt ar mutes, krūts, aknu, balsenes, barības vada un citām vēža formām. Ja tiek lietots gan alkohols, gan tabaka, risks saslimt ar vēzi pieaug vēl vairāk.

Vīrusu un infekciju saistība ar vēža attīstības risku dažādās valstīs atšķiras. Austrālijā, Kanādā, Jaunzēlandē, ASV un daļā Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstu infekciju izraisīts vēzis novērojams reti – apmēram piecos procentos gadījumu, bet mazāk attīstītās valstīs šī saistība var pārsniegt pat 50 procentus. Vēža risku var samazināt vakcīnas pret noteiktām infekcijām, piemēram, pret B hepatītu.