Vai iespējams būt pārāk tīram: pārspīlēta higiēnas mīlestība un tās ietekme uz veselību  (3)

Pārmērīga aizraušanās ar tīrību bērnībā var radīt problēmas pieaugot, proti, var palielināties risks ciest no dažādām alerģijām un citām nepatīkamām imūnsistēmas reakcijām. Tāpat, ja mīli iet karstā dušā vai vannā katru dienu, turklāt ūdens procedūra ieilgst, cietīs tava āda – tā kļūs sausa un niezoša.

Ir ļoti būtiski atrast balansu starp tīrību un pārspīlētu tīrību, jo arī otra galējība – nekārtība un netīrība – var radīt sarežģījumus. Turklāt tas attiecas ne tikai uz cilvēka ķermeni, bet arī mājokli.

Tomēr mikroorganismi ir atšķirīgi – daļa ir nekaitīgi un pat nepieciešami, bet no daļas tomēr labāk izvairīties. Piemēram, ja mazuļa knupītis nokrīt uz grīdas, nav nepieciešams to sterilizēt vai pirkt jaunu. Pietiek, ja bērna vecāki to notīra, un knupīti var atdod mazulim. Veselīgāk ir ēst svaigus, laukos audzētus dārzeņus, bet sportot ieteicams svaigā gaisā, nevis sporta zālē. Arī suņi nebūt nav tik netīri, lai dzīvniekus nevarētu glaudīt.

Mikroorganismi ir dažādi, un ir svarīgi saprast, kuri var kaitēt, bet kuri ir noderīgi. Atrast balansu starp to, kas ir veselīga higiēna un kas ir pārspīlējums, var būt visai sarežģīti. Pamatlietas, piemēram, roku mazgāšanu, noteikti nevajadzētu izlaist. Uz rokām patiešām uzkrājas ļoti daudz organismu, kas var izraisīt infekcijas, bet tik rūpīgi kā rokas visu ķermeni mazgāt nav nepieciešams.

Speciālisti uzsver, ka imūnsistēma, kas darbojas pilnīgi sterilā vidē, ir līdzīga smadzenēm bez sensoriem. Tas rada riskus ciest no alerģijas vai kādas citas nepatīkamas imūnsistēmas reakcijas. Ilga mazgāšanās, kuras laikā kārtīgi tiek noberzts katrs ķermeņa laukumiņš, par labu nenāks, bet tas nenozīmē, ka nav jāmazgājas. Vietas, kas pastiprināti svīst, ir jāmazgā regulāri. Tāpat katru dienu ir jāmaina apakšveļa, kā arī nedrīkst ignorēt intīmo higiēnu.

Atceries, ka arī uz mājokļa tīrību attiecas noteikums, ka pret dažādiem mikroorganismiem jāizturas atšķirīgi. Piemēram, ja uz dēlīša ir griezti augļi un dārzeņi, nekas ārkārtējs nenotiks, ja tas kādu brīdi pastāvēs izlietnē, bet, ja uz dēlīša ir apstrādātas zivis vai gaļa, tas rūpīgi jānomazgā uzreiz.

Kaitīgas baktērijas var savairoties ne tikai pārtikas produktos, bet arī gultasveļā un dvieļos. Lai sevi pasargātu no infekciju riska, speciālisti iesaka dvieļus un gultasveļu mainīt reizi nedēļā. Ne dvieļus, ne personīgos higiēnas priekšmetus nav ieteicams dalīt ar citiem cilvēkiem.

Siltas un mitras drānas ir lieliska vieta, kur vairoties dažāda veida baktērijām, tāpēc arī trauku lupatiņas un mitrās putekļu lupatiņas ir jāizmazgā vai vismaz jāizskalo un jāizžāvē pēc katras lietošanas reizes. Arī trauku dvieļi ir regulāri jāmaina, ja vien nevēlies, lai uz visiem taviem traukiem būtu lērums baktēriju.

Pievērs uzmanību arī tādiem sīkumiem kā, piemēram, tualetes poda vāka aizvēršana noskalošanas laikā un starp lietošanas reizēm, jo tas neļauj kaitīgām baktērijām nokļūt apkārtējā vidē. Arī pidžamu vajadzētu mazgāt vismaz reizi nedēļā. Uzturi mājokli tīru un pavadi daudz laika svaigā gaisā, kur, tiesa, arī ir daudz mikroorganismu, bet tie ir mazāk bīstami un bieži pat noderīgi.

Pašlaik gan vēl nav īsti skaidrs, kuri mikroorganismi vispozitīvāk ietekmē bērna imunitāti un kur tos meklēt. Imunitāte ietekmē arī iekaisuma procesus, kas ir atbildīgi par ļoti daudzu slimību veidošanos, tāpēc arī saskare ar dažādiem mikroorganismiem bērnībā ir tik svarīga – tā ietekmē organisma spēju pretoties dažādām slimībām.

Pārspīlēta vecāku aizraušanās ar tīrību var mazuļiem kaitēt. Tāpat var kaitēt higiēnas trūkums. Atrast vidusceļu var būt ļoti sarežģīti. Speciālisti norāda, ka visu sterilizēt nav nepieciešams, bet tas nenozīmē, ka bērnam vajadzētu speciāli ļaut spēlēties ar dažādiem netīrumiem.

To, cik bieži nepieciešams iet dušā, īsti noteikt nav iespējams, bet to nevajadzētu darīt biežāk kā reizi dienā. "Ellite Daily" norāda – ja kāda diena paies bez mazgāšanās, nekas slikts nenotiks, jo cilvēki jau tāpat mēdz mazgāties pārāk bieži, nodarot sev pāri. Pārāk bieža un nepareiza matu mazgāšana var tos traumēt un bojāt. Tāpat regulāra karsta duša var kaitēt ādai.

Ja nevēlies, lai āda kļūst sausa, jutīga un apsārtusi pārāk intensīvas mazgāšanās dēļ, pievērs uzmanību ne tikai tam, cik bieži, bet arī kā un cik ilgi tu mazgājies. Reizēm pietiek vienkārši noskaloties ar vēsu ūdeni, neizmantojot ziepes. Atceries, ka dažādi mazgāšanās līdzekļi un karstais ūdens notīra ne tikai netīrumus, bet arī ādas aizsargslāni un to sausina.

Mazgāties nevajadzētu retāk kā divas reizes nedēļā, bet ir jāatceras par regulāru roku mazgāšanu, intīmo higiēnu un bidē izmantošanu.