Ja vēlies būt moža un enerģiska visas dienas garumā, pievērs uzmanību citiem simptomiem, piemēram, vai jūties arī fiziski vāja, nespēj koncentrēties, esi zaudējusi svaru, ir manāmi sirdsdarbības traucējumi un visu laiku jūties izsalkusi. Nogurums ir viens no simptomiem gan cukura diabētam, gan anēmijai, gan problēmām ar vairogdziedzeri un citām problēmām. Nogurumu var radīt arī pārpūle vai neveselīgi uztura paradumi.
Iedvesmojoties no "Prevention" un "Health", esam sagatavojušas apkopojumu ar izplatītiem noguruma iemesliem un dažiem ieteikumiem tā mazināšanai. Tomēr atceries: ja jūti pastāvīgu nogurumu, nepietiek ar to, ka zini tā iespējamos cēloņus. Saskaroties ar ilgstošu nespēku, noteikti vērsies pie ārsta, kas, veicot izmeklēšanu un nepieciešamās analīzes, varēs noteikt precīzu diagnozi, kā arī ieteikt efektīvāko līdzekli problēmas uzveikšanai un noguruma mazināšanai.
Dzelzs trūkums un anēmija
Par anēmiju var liecināt gan nogurums, gan milzu nespēks, problēmas ar miegu, koncentrēšanās spēju zudums, paātrināta sirdsdarbība, sāpes krūtīs un galvassāpes. Ja ciet no anēmijas, pat neliela fiziska slodze, piemēram, kāpšana pa kāpnēm, var likt izjust milzu nespēku un nogurumu. Anēmiju diagnosticē, veicot asinsanalīzes un izmeklēšanu.
Ja nepieciešams uzņemt vairāk dzelzs, ne vienmēr nepieciešams lietot uztura bagātinātājus. Dzelzs ir tādos produktos kā liellopu gaļa, pākšaugi, olas, tumši zaļi lapu dārzeņi un rieksti. Lai uzlabotu dzelzs uzsūkšanos, to saturošos produktus lieto kopā ar produktiem, kas satur C vitamīnu.
Vairogdziedzera problēmas
Ja cilvēkam radušās problēmas ar vairogdziedzeri un tas izstrādā pārāk daudz hormonu, nespēks un nogurums ir pirmās pazīmes, kas par to liecina. Braukšana ar velosipēdu vai pat kāpšana pa kāpnēm var sagādāt grūtības. Tāpat par problēmām var liecināt neizskaidrojams svara zudums, paātrināta sirdsdarbība, nepārtraukta siltuma sajūta, retākas un vājākas mēnešreizes un izteiktākas slāpes. Visbiežāk pārāk liela vairogdziedzera aktivitāte skar sievietes vecumā no 20 līdz 30 gadiem, bet tā var parādīties arī vēlāk.
Arī palēnināta vairogdziedzera darbība var izraisīt nespēku un vājumu. Par to liecina arī koncentrēšanās grūtības, sāpes muskuļos. Tāpat var palielināties svars, rasties sajūta, ka visu laiku ir auksti, mēnešreizes var kļūt biežākas un spēcīgākas, var parādīties aizcietējumi. Vairogdziedzera hormonu nepietiekama izstrāde visbiežāk novērojama sievietēm, kas pārsniegušas 50 gadu vecumu.
Problēmas ar vairogdziedzeri parasti diagnosticē, veicot asinsanalīzes.
Cukura diabēts
Par cukura diabētu var liecināt arī tādi simptomi kā neremdināmas slāpes, bieža nepieciešamība apmeklēt tualeti, izsalkums, neizskaidrojams svara zudums, aizkaitināmība, redzes pasliktināšanās un citi. Diabētu diagnosticē, pārbaudot cukura līmeni asinīs. Ar to, kā atpazīt cukura diabētu un kā mazināt risku saslimt ar otrā tipa cukura diabētu, ir iespējams iepazīties šeit.
Depresija
Depresiju nevar diagnosticēt mājās, un to nav iespējams atklāt, veicot asinsanalīzes. Parasti to, vai cilvēkam ir depresija, pasaka ārsts pēc sarunas ar pacientu. Par depresiju parasti sāk runāt tad, ja šīs slimības simptomi cilvēkam novērojami ilgāk par divām nedēļām. Šādā gadījumā ir jāvēršas pie speciālista.
"Neticība tam, kas notiek pašreiz, un neticība nākotnei – ka es jebkad varētu būt priecīgs un laimīgs vai ka mana dzīve var būt jēgpilna. Diezgan liela bezjēdzības sajūta," depresiju raksturo psiholoģe Zane Avotiņa, piebilstot, ka tie ir universāli simptomi, ko var pamanīt pats cilvēks.
Miega apnoja
Par miega apnoju bieži liecina krākšana un nogurums nākamajā dienā. Tā kā šī slimība var radīt sirdsdarbības problēmas un augstu asinsspiedienu, ir svarīgi veikt pārbaudi. Kā skaidro ārsts un Rīgas Stradiņa universitātes Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža, miega apnojas biežākais cēlonis ir liekais svars.
Daudzi cilvēki, cenšoties atbrīvoties no liekā svara, mēdz nodarīt pāri savai veselībai, piemēram, ievēro diētas un ievērojami samazina uzņemto kaloriju skaitu. Reizēm atbrīvoties no liekajiem kilogramiem traucē nereālu mērķu izvirzīšana un motivācijas zudumus, apjaušot, ka tos nav iespējams sasniegt. Ar ieteikumiem, ko darīt un ko ne, lai atbrīvotos no liekā svara, vari iepazīties šeit.
Neveselīgs un nepilnvērtīgs uzturs
Labsajūtu un enerģijas līmeni ietekmē ne tikai tas, ko un kad tu ēd, bet arī dzērieni, ko lieto dienas laikā. Piemēram, pārāk maz ūdens noteikti ietekmēs tavu pašsajūtu, jo tikai divu procentu šķidruma zudums organismā izraisa būtisku enerģijas līmeņa samazināšanos. Dehidratācija samazina ātrumu, ar kādu skābeklis un minerālvielas nokļūst līdz cilvēka orgāniem un muskuļiem. Arī alkohola lietošana par labu nenāks, jo tikai glāze vīna vakarā var būtiski ietekmēt miega kvalitāti, neļaujot ieslīgt dziļā miega fāzē un labi izgulēties. Tāpat nogurumu un nespēku var izraisīt pārmērīga kafijas lietošana. Ar signāliem, kas liecina par to, ka lietots pārāk daudz kafijas, un ieteikumiem, ko darīt, iespējams iepazīties šeit.
Pārpūle
Nogurumu var izraisīt arī tas, ka sevi vienkārši esi pārpūlējusi, jo regulāri strādā līdz pilnīgam spēku izsīkumam. E-pastu pārbaudīšana tieši pirms iemigšanas un šīs pašas darbības veikšana tūlīt pēc pamošanās ir zīme, ka nedod sev mirkli atpūtai. Jāpiebilst arī, ka šīs darbības būtiski ietekmē tava miega kvalitāti, liekot justies nogurušai nākamajā dienā. Ir pierādīts, ka dažādu ierīču zilganā gaisma pasliktina miega kvalitāti. Par to vairāk vari lasīt šeit.
Ja vēlies justies možāka un enerģiskāka, neprasi no sevis pārāk daudz, jo visu tāpat neizdarīsi perfekti, bet centieni to paveikt un sevis šaustīšana par neizdošanos tikai mazinās tavu enerģiju. Tāpat iemācies noteikt robežas un atteikt palīdzību citiem brīžos, kad jūti – vairs nav spēka to sniegt. Apzinies savu iespēju robežas un necenties tās visu laiku pārsniegt, jo nogurums būtiski ietekmē tavas darba spējas un, cenšoties paveikt vēl vairāk, tu vari izdarīt arvien mazāk un mazāk.