Ne tikai možumam un enerģijai. Kā kafija ietekmē veselību  (8)

Patiesība laikam ir kaut kur pa vidu – melnajam, aromātiskajam dzērienam patiešām piemīt daudz pozitīvu īpašību, bet noteiktos apstākļos un pārāk lielā daudzumā tas var arī kaitēt. Uztura eksperts Andis Brēmanis skaidro, ka ikdienā kofeīna patēriņš parasti nerada problēmas. Jāsatraucas par to, kas tiek pievienots kafijai, – cukurs, piens vai krējums. Dzerot kafiju ar dažādām piedevām, ir iespējams uzņemt ļoti daudz vielu, kas organismam nav nepieciešamas.

Tāpat Brēmanis norāda, ka kofeīnam piemīt daudz pozitīvu īpašību, piemēram, tas stimulē organismu, uzmundrina, mazina miegainību, spēcina sirdsdarbību un muskulatūras tonusu, bet ar tā uzņemšanu pārspīlēt nevajadzētu. Pieaugušam cilvēkam dienā nevajadzētu uzņemt vairāk par 300 miligramiem kofeīna, bet pusaudžiem – ne vairāk par 100–150 miligramiem. Bērniem kofeīns nav ieteicams vispār.

Skaidrs ir viens – kafija un kofeīns noteikti ietekmē cilvēka organismu. Atkarībā no nepieciešamības un veselības stāvokļa kafija var palīdzēt uzlabot pašsajūtu vai kaitēt. Lūk, vairāki "Health" ekspertu novērojumi, kā aromātiskais dzēriens ietekmē veselību. Lai ar patērēto kafijas daudzumu nepārspīlētu, iepazīsties ar šīm pazīmēm, kas liecina – tu dzer pārāk daudz kafijas.

Tumšais un aromātiskais dzēriens atmodina ne tikai ķermeni, bet arī prātu. Tieši tāpēc tik daudzi cilvēki to malko brokastu laikā. Kafija patiešām var palīdzēt ātri pamosties – tā uzlabo atmiņu un reakcijas laiku, kā arī koncentrēšanās spējas, ļaujot paveikt darbus, kas, iespējams, šķiet pārāk garlaicīgi. Tomēr nav pierādīts, ka šis dzēriens varētu palīdzēt atrisināt sarežģītākas problēmas.

Protams, cilvēkam nav jādzer kafija, lai viņš būtu enerģisks un spētu koncentrēties. Turklāt cilvēki, kas ikdienā lieto šo dzērienu un ir atkarīgi no kofeīna, bez tā var justies slikti, kā arī var pazemināties viņu darbaspējas. Par to, vai atkarība no kafijas ir kaitīga un kā to uzveikt, lasi šeit.

Tomēr ar kofeīnu ir jābūt ļoti uzmanīgam, jo tas var radīt pretēju efektu, kad to pārstāj lietot. Īpaši izteikti tas ir gadījumos, kad kofeīns uzņemts pārāk lielos daudzumos. Nelietojot medikamentus, asinsvadi atkal izplešas, radot sāpes. Tāpat ļoti nepatīkamas sajūtas var piemeklēt cilvēkus, kas pēkšņi pārtrauc lietot kafiju. Tiesa, no kofeīna atkarības ir iespējams atbrīvoties salīdzinoši īsā laikā, līdz ar to arī nepatīkamās sajūtas nav ilgstošas.

Tāpat kafijas ietekme uz sirds veselību ir atkarīga no tā, vai persona ir atkarīga no kofeīna, kādos daudzumos un bieži lieto šo dzērienu, kā arī no tā, vai cilvēkam ir kādas veselības problēmas (tās var arī nebūt saistītas ar sirdsdarbību) un kādus medikamentus viņš lieto. Jāpiebilst, ka kofeīna ietekmei ir pakļauti ne tikai pieaugušie, bet arī bērni un jaunieši, ja viņi lieto kofeīnu saturošus dzērienus, piemēram, enerģijas dzērienus. Šo dzērienu kaitīguma un veselības risku dēļ to pieejamību jauniešiem un bērniem cenšas ierobežot.

Lai kauli būtu stipri un veseli, svarīgi, lai uzturā būtu pietiekami daudz kalcija un citu organismam nepieciešamu vielu. Nav pierādījumu tam, ka cilvēkam, kas lieto veselīgu uzturu, kafija, ja kofeīna daudzums nepārsniedz 400 miligramus dienā, būtu kaitīga. Ja cilvēks ir vesels un uzņem pietiekami daudz kalcija, kafija nepalielina lūzumu risku.

Tāpat kofeīns viens pats vēl neliks veidoties grēmām. Līdz šim nav veikti droši pētījumi par to, vai, pārtraucot lietot kafiju, mazinās gremošanas sistēmas darbības traucējumi, kas izraisa grēmas. Tomēr ārsti cilvēkiem, kas no tām cieš, iesaka samazināt kafijas patēriņu, jo tā var pastiprināt šo gremošanas sistēmas problēmu simptomus.

Tiek pieļauts, ka kofeīns ietekmē cukura pārstrādi organismā vai arī veicina adrenalīna izdalīšanos. Šis hormons ir zināms ar to, ka palīdz paaugstināt cukura līmeni asinīs. Ja tu ciet no otrā tipa cukura diabēta un nevari saprast, kāpēc tev neizdodas noturēt vēlamo cukura līmeni asinīs, iespējams, ir pienācis laiks samazināt kafijas patēriņu.

Pētījumi par to, vai kofeīns var izraisīt spontāno abortu, ir pretrunīgi – daļa norāda, ka iespēja pastāv, bet citi to izslēdz. Jebkurā gadījumā grūtniecēm nevajadzētu uzņemt vairāk par 200 miligramiem kofeīna dienā. Šāds daudzums neietekmēs mazuļa attīstību, kā arī nevar palielināt risku zaudēt bērniņu.