Kafija ir viena no lietām, bez kā neskaitāmi cilvēki nevar iedomāties savas dienas sākumu, bet daļa arī pusdienlaiku un pēcpusdienu. Par to, vai kafija ir veselīga vai, tieši pretēji, kaitīga veselībai, ļoti daudzi nav vienisprātis. Ir cilvēki, kas novērtē enerģiju un spēku, ko tā dod, bet citi šim dzērienam pārmet negatīvu ietekmi uz sirdsdarbību un gremošanas sistēmu.
Patiesība laikam ir kaut kur pa vidu – melnajam, aromātiskajam dzērienam patiešām piemīt daudz pozitīvu īpašību, bet noteiktos apstākļos un pārāk lielā daudzumā tas var arī kaitēt. Uztura eksperts Andis Brēmanis skaidro, ka ikdienā kofeīna patēriņš parasti nerada problēmas. Jāsatraucas par to, kas tiek pievienots kafijai, – cukurs, piens vai krējums. Dzerot kafiju ar dažādām piedevām, ir iespējams uzņemt ļoti daudz vielu, kas organismam nav nepieciešamas.
Tāpat Brēmanis norāda, ka kofeīnam piemīt daudz pozitīvu īpašību, piemēram, tas stimulē organismu, uzmundrina, mazina miegainību, spēcina sirdsdarbību un muskulatūras tonusu, bet ar tā uzņemšanu pārspīlēt nevajadzētu. Pieaugušam cilvēkam dienā nevajadzētu uzņemt vairāk par 300 miligramiem kofeīna, bet pusaudžiem – ne vairāk par 100–150 miligramiem. Bērniem kofeīns nav ieteicams vispār.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
