Lai arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka gripas intensitātes rādītājs joprojām ir zemāks nekā pēdējo piecu sezonu vidējais rādītājs attiecīgajā laika posmā, tuvākajās nedēļās paredzams tā pieaugums, kā arī jau ziņots par pirmo slimības upuri, kas miris komplikāciju dēļ. Kā vienu no efektīvākajiem līdzekļiem sevis pasargāšanai speciālisti iesaka vakcināciju, tomēr ir arī citi veidi, kā pasargāt sevi un citus no slimības. Tāpat veiksmīgai slimības ārstēšanai ir ļoti būtiski to atklāt laikus.
SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Raina Nikiforova stāsta, ka šajā sezonā cirkulē dažādi A tipa un B tipa gripas vīrusi. Lielākā daļa no raksturotajiem gripas vīrusiem ir līdzīgi pagājušajā sezonā Eiropas reģionā cirkulējošiem gripas vīrusiem.
"A tipa gripa salīdzinājumā ar B tipa gripu norit smagāk, tā rezultātā stacionēto pacientu vidū biežāk tiek noteikta A tipa gripa. Turklāt A/H3N2 izraisītā gripa biežāk norit smagā formā gados veciem pacientiem un A/H1N1pdm09 – vidējā vecuma pacientiem," par to, cik bīstama ir gripa šogad, stāsta speciāliste. Viņa norāda, ka to, vai cilvēks ir inficējies ar A vai B tipa vīrusu, ir iespējams noteikt laboratoriski.
"Lielāks gripas vīrusu infekcijas izraisīto komplikāciju risks ir bērniem līdz divu gadu vecumam, grūtniecēm, gados veciem cilvēkiem un personām neatkarīgi no vecuma ar hroniskām sirds, asinsvadu, elpošanas orgānu un citām hroniskām slimībām," piebilst speciāliste.
Atšķirībā no citiem gadiem jau šīs sezonas sākumā dominē nevis kā parasti A tipa gripas vīrusi, bet B tipa gripas vīrusi, kuru izplatība parasti pieaug epidēmiskās sezonas otrajā pusē. Nikiforova stāsta, ka šajā sezonā gripas epidēmija vēl nav sākusies – gripas intensitāte Latvijā līdzīgi kā citās Austrumeiropas reģiona valstīs ir zema. Gripas aktivitāte tuvākajās nedēļās varētu pieaugt, taču, ņemot vērā, ka Latvijā visvairāk ir izplatīts B/Yamagata gripas vīruss, kurš pie mums plaši izplatījies jau pagājušajā sezonā, un A/H1N1pdm vīruss, kurš cirkulējis vairākās iepriekšējās sezonās, visticamāk gripas intensitāte šogad būs zemāka nekā pērn.
Kā atšķirt gripu no saaukstēšanās, lai uzsāktu ārstēšanos laikus
Tāpat var būt novērojamas atšķirības arī citos slimības simptomos. "Healthline" eksperti ir nosaukuši abu slimību raksturīgākos simptomus - pievēršot tiem uzmanību, ir iespējams atšķirt gripu no saaukstēšanās.
Cilvēks, kas ir saaukstējies, parasti saskaras ar šādiem simptomiem:
- Iesnas un aizlikts deguns;
- Sāpošs kakls;
- Šķaudīšana;
- Klepus;
- Galvassāpes un ķermeņa sāpes;
- Neliels nogurums.
Gripas simptomi nedaudz atšķiras, un tie ir:
- Sauss, ass klepus;
- Drudzis – tas var būt arī salīdzinoši neliels;
- Spēcīgas muskuļu un ķermeņa sāpes;
- Galvassāpes;
- Aizlikts deguns un iesnas;
- Izteikts nespēks, kas var ilgt līdz pat divām nedēļām;
- Slikta dūša un vemšana (parasti raksturīga bērniem).
Atceries, ka saaukstēšanās simptomi parasti pastiprinās pakāpeniski vairāku dienu liekā. Tie lielākoties ir maigāki nekā gripas simptomi un ilgst no septiņām līdz 10 dienām, bet reizēm – līdz pat divām nedēļām. Gripa cilvēka organismu pārņem daudz straujāk – simptomi parādās pēkšņi un ir diezgan spēcīgi. Gripa parasti ilgst no vienas līdz divām nedēļām. Ja rodas aizdomas, ka tā tevi pārņēmusi, centies apmeklēt ārstu pirmo 48 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās.
Vakcīna – efektīvākais, bet ne vienīgais līdzeklis sevis pasargāšanai
Ģimenes ārsts Andris Lasmanis gripas epidēmijas laikā iesaka izvairīties no sabiedriskām vietām, kā arī ievērot papildu drošības pasākumus, lai izvairītos no slimības. Ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību higiēnai un regulāri mazgāt rokas. Pārrodoties mājās no sabiedriskas vietas, speciālists iesaka izskalot muti ar vāju dezinficējošu šķidrumu – sālsūdeni vai kumelīšu tēju. Var arī kārtīgi iztīrīt muti ar zobu pastu.
Palīdzēt var arī regulāras fiziskās aktivitātes, jo tās stiprina imunitāti. Tāpat uzturā ieteicams lietot daudz augļu un dārzeņu, lai uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus. Ieteicams ēst fitoncīdus jeb dabiskās antibiotikas saturošus pārtikas produktus – medu, ziedputekšņus, ķiplokus un sīpolus. Protams, nedrīkst arī aizmirst, ka nepieciešams ģērbties atbilstoši laika apstākļiem. Gadījumā, ja kāds no ģimenes locekļiem ir saslimis, pārējiem, esot viņa tuvumā, ieteicams valkāt sejas maksas, lai izvairītos no inficēšanās. Tāpat vajadzētu regulāri vēdināt telpas.
Kā efektīvāko līdzekli sevis pasargāšanai Lasmanis iesaka vakcīnu. Ja neesi paspējusi vakcinēties agrāk, arī pašlaik to joprojām var izdarīt. Nikiforova norāda, ka labākais laiks vakcinācijai pret gripu ir oktobrī un novembrī, bet, ņemot vērā, ka gripas vīrusa cirkulācija ilgst vairākus mēnešus un var beigties tikai aprīlī, arī pašlaik ir ieteicams veikt vakcināciju.
"Īpaši tas ieteicams personām ar augstu gripas komplikāciju risku, kā arī ārstniecības aprūpes iestāžu personālam un personām, kas cieši kontaktē ar augsta riska pacientiem," norāda speciāliste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
