Problēma, kas skar daudzus. Kā organismu ietekmē D vitamīna trūkums  (53)

Uztura speciāliste Eva Kataja stāstīja, ka D vitamīns ir vajadzīgs kalcija un fosfora vielu maiņai, lai nodrošinātu kaulu, zobu un muskuļu veselību. Viņa norāda, ka viens no veidiem, kā uzņemt D vitamīnu, ir caur saules stariem. Diemžēl mūsu platuma grādos ziemas sezonā saules gaismas ir par maz, lai ar to pietiktu vitamīna uzņemšanai. Tāpēc ieteicams īpaši padomāt par savu uzturu, kā arī, ja to noteicis ārsts, lietot uztura bagātinātājus D vitamīna uzņemšanai. Par to, kur atrast D vitamīnu bez saules, lasi šeit.

Par to, vai un cik daudz D vitamīns papildus jāuzņem, jākonsultējas ar ārstu. Endokrinoloģe Renāte Helda skaidroja, ka ne visiem der vienāda D vitamīna profilaktiskā deva. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēka uzņemtā D vitamīna izmantošana dažādos procesos, kur tas nepieciešams, ir atkarīga no dažādu orgānu, piemēram, aknu vai nieru, darbības.

Iedvesmojoties no "Prevention" un "Healthline", piedāvājam iepazīties ar to, kā organismu ietekmē D vitamīna trūkums – kādas pazīmes par to liecina, kā tas ietekmē veselību ilgtermiņā.

Jāpiebilst, ka cilvēkiem, kam ir asinīs ir zems D vitamīna līmenis, ir divreiz lielāks risks ciest no depresijas nekā tiem, kam šīs vielas netrūkst. Turklāt depresija nav vienīgā psihiskā slimība, kuras risku palielina D vitamīna trūkums. Tas palielina arī iespēju, ka dzīves laikā tiks diagnosticēta šizofrēnija. D vitamīna trūkums risku ciest no šizofrēnijas palielina līdz pat divām reizēm.

D vitamīna trūkums var palielināt risku saslimt ar agresīvu prostatas vēzi. Vīriešiem, kam saules vitamīna līmenis ir ļoti zems ir līdz pat četrām-piecām reizēm lielāks risks ciest no šīs slimības. Tas, kāpēc D vitamīna daudzums cilvēka organismā ietekmē risku saslimt ar vēzi, vēl nav līdz galam izpētīts, tomēr zinātnieki norāda – šis vitamīns palīdz ārstēt vēzi un tam ir jābūt daļai no atlabšanas plāna.

D vitamīna uzņemšana var samazināt risku ciest no dažādām elpceļu infekcijām, piemēram, saaukstēšanās, bronhīta un plaušu karsoņa. Arī cilvēkiem, kas cieš no hroniskās obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) var palīdzēt D vitamīns. Ja tev ir HOPS un arī D vitamīna deficīts, papildu saules vitamīna uzņemšana gada laikā var ievērojami uzlabot tavu stāvokli.

Vairāk par to, kas ir HOPS, kā to atklāt un ārstēt, tu vari lasīt šeit.

Cilvēkiem ar pazeminātu D vitamīna līmeni ir lielāks risks ciest no demences – jo zemāks saules vitamīna daudzums asinīs, jo lielāks risks. Tāpat tā trūkums ievērojami paaugstina risku ciest no Alcheimera slimības. Speciālisti norāda, ka šo slimību risks vecumdienās palielinās divu iemeslu dēļ – jau tāpat palielās iespējamība ciest no smadzeņu darbības traucējumiem, turklāt pazeminās ādas spēja sintezēt D vitamīnu, atrodoties saulē.

D vitamīns dos ne tikai spēku, bet arī palīdzēs kontrolēt ķermeni vecumdienās. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēkiem, kam trūkst D vitamīna, muskuļu spēks atjaunojas jau sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tas tiek uzņemts papildus. Atceries, ka nav daudz vielu, kuru trūkums organismā var radīt tik spēcīgu un nepatīkamu muskuļu vājumu. Turklāt jāņem vērā, ka ne vienmēr D vitamīna trūkumam jābūt ļoti izteiktam, lai tu sajustu tā sekas.

Ir cilvēki, kas domā, ka cieš no kādas nopietnas slimības, piemēram, artrīta vai fibromialģijas, lai arī patiesībā viņu organismā trūkst D vitamīna. Tā deficīts var izraisīt arī sāpes muskuļos, kaulos un locītavās. Tāpat D vitamīns nepieciešams visiem, kas nodarbojas ar sportu – tas palīdz izvairīties no sāpēm pēc treniņa un paātrina muskuļu atjaunošanos pēc slodzes.

Jāpiebilst, ka D vitamīna trūkumu saista arī ar tādām slimībām, kā multiplā skleroze un Pārkinsona slimība. Tas gan palielina slimības risku, gan veicina tās progresu un pastiprina simptomus.

Jāpiebilst, ka D vitamīna trūkums nav vienīgais, kas negatīvi ietekmē sirds veselību. To pasliktina arī liekais svars, smēķēšana, alkohols un vairāki citi paradumi. Par to, kā dažādi paradumi un ar dzīvesstilu saistītas darbības kaitē cilvēka sirdij, vari lasīt šeit.