Speciālista ieteikumi, kā pasargāt sevi no apsaldējumiem aukstajā laikā  (3)

"Gandrīz visi šogad Apdegumu centrā ārstētie sala upuri diemžēl pēc medicīniskās palīdzības bija vērsušies novēloti. Lielākajai daļai ir amputētas pēdas vai kāju pirksti, dažiem – roku pirksti," stāsta Apdegumu centra vadītājs, traumatologs kombustiologs Sergejs Smirnovs. "Apsaldējuma gadījumā ir svarīgi mediķu palīdzību meklēt pēc iespējas ātrāk! Ja cilvēks nonāk mediķu rokās trīs dienu laikā pēc apsaldējuma gūšanas, ir ļoti liela cerība, ka apsaldēto ķermeņa daļu izdosies glābt. Pēc trīs līdz četrām dienām audu bojājumi visbiežāk jau ir neatgriezeniski, sākas gangrēna un vienīgā ārstēšanas metode ir apsaldētās ķermeņa daļas amputācija."

Smirnovs stāsta, ka cilvēki nereti nemaz nesaprot, ka guvuši nopietnu apsaldējumu. "Tas, ka pirksti kustas un nesāp, vēl nenozīmē, ka viss ir kārtībā. Viena no apsaldējuma pazīmēm ir jutības zudums sala skartajā ķermeņa daļā," skaidro ārsts. Veidojoties apsaldējumam, nosalušās ķermeņa daļas āda kļūst izteikti bāla. Nereti parādās arī sāpes, taču, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, tās ātri izzūd. Nokļūstot siltumā un apsaldētajai vietai sasilstot, parasti ir jūtamas sāpes, veidojas pietūkums un reizēm arī ar šķidrumu pildīti pūšļi.

Lielākā daļa apsaldējumu tiek gūti alkohola reibumā, kad cilvēks nespēj adekvāti uztvert notiekošo un nejūt sāpes. "Pretēji tautā izplatītajam viedoklim alkohols nepalīdz sasildīties," uzsver Smirnovs. "Tieši otrādi – alkohols paplašina asinsvadus, tādējādi veicinot siltuma atdevi un ātrāku nosalšanu. Nelaime tāda, ka alkohola reibumā cilvēks pat nejūt, ka ir auksti."

Smagus apsaldējumus visbiežāk gūst bezpajumtnieki un hroniski alkohola lietotāji, kuri mēdz nokrist un aizmigt uz ielas sniegā vai par savu guļvietu izraudzīties soliņu sabiedriskā transporta pieturā. Viņi pie ārsta reizēm nonāk tikai pēc vairākām nedēļām, kad apsaldētās ķermeņa daļas jau atmirušas un nomelnējušas. Tomēr apsaldējumus gūst arī veiksmīgi cilvēki un nedzērāji. Visbiežākā kļūda, kas noved pie apsaldējumiem, ir laikapstākļiem nepiemērots apģērbs un apavi.

"Ir kārtīgi jāsaģērbjas, nevis jāskrien modei pakaļ," uzsver speciālists. "Vienai jaunai, skaistai meitenei bijām spiesti noņemt kāju pirkstus, jo viņa naktī no ballītes bija devusies mājās fifīgos, bet ziemai absolūti nepiemērotos augstpapēžu zābaciņos ar šauriem purngaliem. Apaviem – gluži tāpat kā apģērbam – jābūt ne vien siltiem, bet arī brīviem un ērtiem. Apavos ar šauru purngalu pirksti ir saspiesti, tāpēc rodas apasiņošanas traucējumi un ir paaugstināts risks gūt pirkstu apsaldējumus."

Smirnovs piekodina, ka aukstā laikā, lai cik skaists būtu matu sakārtojums, ikvienam obligāti jāvelk cepure, pretējā gadījumā ir risks apsaldēt ausis. Protams, jāvelk arī cimdi, vislabāk dūraiņi, jo tie ir siltāki par pirkstaiņiem. Tāpat jāgādā, lai cimdi un apavi būtu sausi, jo mitrums veicina apsaldējumu veidošanos.

"Gribu brīdināt arī autovadītājus – tas, ka pārvietojies ar automašīnu, nenozīmē, ka apsaldējumu gūšanas risks uz tevi neattiecas! Ļoti daudzi brauc mašīnā, ģērbušies ļoti plāni, taču mašīnas mēdz lūzt. Ir bijuši gadījumi, kad auto nojūk meža vidū, tālu no apdzīvotas vietas, un, kamēr kāds ierodas palīgā, cilvēks gūst apsaldējumus. Var mašīnā braukt arī žaketē, taču līdzi vienmēr jābūt arī siltajai virsjakai," piekodina Smirnovs, uzsverot, ka liela salā pietiek ar 15 minūtēm, lai gūtu apsaldējumus.

Ja salst, pēc iespējas ātrāk jācenšas patverties siltumā un apsildīties. Kamēr tas nav iespējams, ieteicams kustināt kāju un roku pirkstus, tādējādi neļaujot tiem nosalt. Vaigus var sasildīt, uz mirkli izvelkot no cimdiem un pieliekot tiem siltas plaukstas vai arī viegli pabungājot pa tiem ar pirkstu galiem. Nepareizi ir berzēt nosalušo vietu ar sniegu, jo sniega kristāliņi var savainot ādu un atdzesē audus vēl vairāk. Arī nosalušās ķermeņa daļas ierīvēšana ar spirtu vai degvīnu nav efektīva, tikai sakairina jau tā bojāto ādu.

Nokļūstot mājās, nosalušās rokas vai kājas vēlams pamazām sasildīt, iemērcot bļodā ar siltu ūdeni. Liela kļūda ir nosalušajām ekstremitātēm liet virsū maksimāli karstu ūdeni. Sala izraisīto jutības traucējumu dēļ cilvēkam ir grūti pareizi novērtēt ūdens temperatūru, tādēļ papildus sala radītajiem bojājumiem cilvēks nereti gūst arī apdegumus.

Visdrošāk ir rokas vai kājas vispirms uz pāris minūtēm iemērkt bļodā ar remdenu ūdeni (17–18 grādus siltu). Pēc tam ik pēc piecām minūtēm pakāpeniski jāpaaugstina ūdens temperatūra, pielejot klāt siltu ūdeni, līdz aptuveni pēc pusstundas (ne ātrāk!) ūdens temperatūra sasniedz 38 grādus.

Šī sasildīšanas metode kalpo arī kā efektīvs tests novērtēšanai, vai sals tiešām paguvis nodarīt nopietnu kaitējumu. "Ja, rokām vai kājām sasilstot, pirkstu gali kļūst tumšāki, nekavējoties jādodas uz slimnīcu, jo šāda pazīme norāda, ka aukstums skāris dziļākus audus un nepieciešama medicīniska palīdzība, lai tie neietu bojā," skaidro Smirnovs. "Savukārt, ja ekstremitātes kļūst vienmērīgi sārtas, uztraukumam nav pamata. Tomēr 10 dienas tās vēlams sargāt no aukstuma un pasmērēt ar ziedi mikrocirkulācijas uzlabošanai."

Ja ir aizdomas par apsaldējumu, vērsies pēc palīdzības Valsts apdegumu centrā, pie sava ģimenes ārsta vai jebkuras slimnīcas uzņemšanas nodaļā