Smadzeņu satricinājums vai asinsizplūdums – speciālista ieteikumi galvas traumu gadījumā

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas nodaļas vadītājs, neiroķirurgs Kārlis Bicāns skaidro, ka galvas traumas, atkarībā no to smaguma var iedalīt vairākās grupās – sasitums, smadzeņu satricinājums vai trauma, kas iekļauj arī asinsizplūdumu. Trešā veida traumas tiek iedalītas vairākās apakšgrupās, un tās ir visnopietnākās un bīstamākās.

Par sasitumu, zilumu vai punu īpaši nav jābēdā, bet smadzeņu satricinājumu iespējams ārstēt mājas apstākļos. Ja kādreiz pēc šāda smaguma galvas traumas cilvēkam bija jāguļ slimnīcā, tad tagad smadzeņu satricinājuma gadījumā atlabšana notiek mājās, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka galvas traumas nav jāuztver nopietni. Smadzeņu satricinājumu no vienkārša sasituma atšķir tas, ka pēc traumas tiek zaudēta samaņa un novērojamas galvassāpes, kā arī reiboņi.

"Smadzeņu viela ir diezgan trausla," teic Bicāna, norādot, ka teju ikviena galvas trauma var atstāt sekas. Visbīstamākās galvas traumas ir tās, kur vērojams asinsizplūdums. To ir iespējams noteikt, izmantojot magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju. Ja smadzenēs noticis asinsizplūdums, cilvēks cieš ne vien no galvassāpēm un reiboņiem, bet arī sliktas dūšas un vemšanas. Asinsizplūdums var būt tikai smadzeņu rievās vai arī to vielā. Tāpat var rasties lokāli asinsizplūdumi – subdulārā un epidurālā smadzeņu hematoma. Šīs galvas traumas ir visbīstamākās. Pēc galvas traumām īpaši uzmanīgiem ir jābūt cilvēkiem gados, kas lieto asins šķidrinošos medikamentus.

"Web Md" norāda, ka smadzeņu satricinājums ir diezgan grūti nosakāma problēma, jo to nevar saskatīt – tas nenozīmē vaļēju brūci vai lūzumu. Galvas traumas ir bieži sastopamas. Par to, ka galvas trauma ir nopietna, liecina arī tādas pazīmes kā apjukums, neveiklība, runas traucējumi, līdzsvara problēmas, acu miglošanās, paaugstināta jutība pret gaismu un troksni, zvanīšana ausīs, izmaiņas uzvedībā un atmiņas zudumi.

Simptomi ne vienmēr ir pamanāmi tūlīt pēc tam, kad gūta trauma, norāda "Healthline". Arī atlabšanas procesā var būt novērojamas nepatīkamas sajūtas. Cilvēks nereti ir viegli aizkaitināms, viņš ir jutīgs pret spilgtu gaismu un troksni, kā arī izjūt mērenas vai vieglas galvassāpes.

Tas, kā notiek atlabšana pēc traumas, ir atkarīgs no tās smaguma. "Healthline" norāda, ka mediķu palīdzība vai ķirurģiska iejaukšanās var būt nepieciešama tad, ja novērojama smadzeņu tūska, asinsizplūdums vai nopietna smadzeņu trauma. Tiesa, lielākā daļa cilvēku, kas guvuši galvas traumu, atlabst bez ķirurģiskas iejaukšanās.

Galvassāpju mazināšanai speciālists var ieteikt lietot bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Ir nepieciešama atpūta, kā arī jāizvairās no dažādām sportiskām un enerģiskām aktivitātēm. Ieteicams kādu laiku atturēties no auto vadīšanas vai braukšanas ar velosipēdu. Tāpat jāpatur prātā, ka alkohola lietošana var palēnināt atlabšanu.

Vieglāku traumu gadījumos, kad nav konstatēts asinsizplūdums galvā, atlabšana parasti notiek mājas apstākļos. Neiroķirurgs Bicāns šajā laikā iesaka ievērot miera režīmu un daudz gulēt. Troksnis un spilgta gaisma var radīt papildu diskomfortu, tāpēc no tā labāk izvairīties.

Speciālists arī piebilst, ka pēc asinsizplūduma galvā var būt novērojams arī "gaišais periods", kā laikā cilvēkam šķiet, ka trauma nav bijusi nopietna. Šādos gadījumos simptomi var parādīties pēc kāda laika un būt ļoti smagi – cietušajam var pat iestāties koma.

Speciālists atgādina, ka labākais veids, kā sevi pasargāt no ļoti smagām traumām, ir atbilstoša ekipējuma lietošana, veicot dažādas aktivitātes, piemēram, slēpojot. Ķivere, protams, nevar novērst kritienu, bet tā var palīdzēt padarīt sekas mazāk jūtamas un bīstamas.

Atceries, ka ir ļoti svarīgi pēc galvas traumas kārtīgi atpūsties. Tas palīdz smadzenēm ātrāk atveseļoties. Pat tad, kad ārsts ir atļāvis atgriezties pie fiziskajām aktivitātēm, tas jādara pakāpeniski un lēnām.

Lielākā daļa cilvēku no smadzeņu satricinājumiem atlabst pilnībā, bet tā simptomi atsevišķos gadījumos var būt novērojami pat vēl vairākus mēnešus. Ļoti reti cilvēki pēc smadzeņu traumas piedzīvo ilgstošas garīgas vai fiziskas izmaiņas. No atkārtotiem smadzeņu satricinājumiem ir jāizvairās arī tāpēc, ka pat tad, ja to rezultāts nav letāls, tie var atstāt paliekošus smadzeņu bojājumus.