Ēst garšīgi un nebaidīties no dārzeņiem ziemā. Trenera ieteikumi veselīgam uzturam

Sabiedrībā pastāv divi plaši izplatīti mīti par veselīgu uzturu: pirmais mīts pauž to, ka pareizs uzturs nozīmē čia sēklas, godži ogas un citus dārgus un eksotiskus produktus, savukārt otrs mīts: pareizs uzturs nozīmē vārītus griķus un vārītu vistas fileju bez garšvielām. "Ja pirmo variantu "parastajam mirstīgajam" nav iespējams sasniegt, tad otrais variants mudina apēst burgeri jau trešajā diētas dienā," skaidro Ence. Pats galvenais pareiza uztura nosacījums ir gatavot garšīgu un vienkāršu ēdienu. Cepeškrāsnī iespējams pagatavot folijā ietītu vistas fileju ar garšvielām vai pagatavot ūdenī sutinātu vistas fileju ar dārzeņiem. Tāpat iespējams "uz ātras uguns" apcept fileju, ko notiesāt ar grieķu salātiem piedevās. Vienkārši, ātri, garšīgi un maciņam izdevīgi, neapdraudot "aizmukšanu" no veselīga uztura.

"Pusfabrikāti atvieglo mūsu ikdienu, bet nekādā gadījumā neder veselīga uztura koncepcijai," atzīst treneris, "turklāt pusfabrikāti mēdz maskēties par veselīgu produktu." Pat tāds produkts kā veikalā nopirkts biezpiens ar rozīnēm pilnībā atšķiras no mājās pagatavotā. Tas skaidrojams ar to, ka, gatavojot mājās, ir iespējams kontrolēt biezpiena, cukura un rozīņu daudzumu, krējuma tauku saturu, kā arī izvairīties no piedevām, ko satur pusfabrikāti. Tādu piemēru ir ļoti daudz: mājās pagatavota vistas gaļas kotlete var būt lielisks variants vakariņām, bet veikalā pirkta kotlete nav labākais variants, jo var saturēt lielu sāls, tauku un piedevu daudzumu. Pat kafejnīcā pirktie griķi var būt slikts variants gadījumā, ja tiem pievienots nezināmas izcelsmes sviests.

Mūsdienās ir ļoti sarežģīti sekot gastronomiskajam grafikam. Ja vakarā ir noticis svarīgs pasākums, treniņš, lekcijas universitātē, liels sastrēgums vai kādi citi iemesli, kas ir lieguši iespēju ieturēt maltīti ierastajā laikā, un cilvēks atrodas izvēles priekšā – paēst neilgi pirms miega vai neēst līdz pat rītam, kaut gan pēdējā maltīte bija, piemēram, pulksten 17, tad izvēle ir jāveic par labu ēšanai. Būtiski ir nepārēsties: raudzēta maize ar sieru un glāze kefīra vai 50 grami biezpiena, apēsti stundu pirms miega, būs organismam veselīgāk, nekā ilgstoša badošanās, jo tās rezultātā organisms nākamajā dienā aktīvi veidos rezerves no visas apēstās pārtikas.

Augļu un dārzeņu transportēšanas procesā pamazām zūd to lietderīgās īpašības. Parasti šādas izmaiņas veicina pat minimālākās temperatūras izmaiņas. "Vietējo zemnieku produkti ir vitamīniem bagātāki, bet praksē nav nozīmes, vai tiks apēsta puse ziemas ābola vai vesels sezonas ābols. Turklāt labāk ir apēst nesezonas ābolus ziemā, nekā neapēst ābolu vispār, tādā veidā atsakoties no vitamīniem. Ja stingri sekot sezonalitātei, tādā gadījumā nebūtu pareizi ziemā ēst dārzeņus un augļus," skaidro Ence. Sezonalitāte bija aktuāla pirms aktīva produktu importa. Laikos, kad ziemā nebija iespējams iegūt augļus un dārzeņu, bija svarīgi aktīvi uzņemt vitamīnus vasaras periodā, veidojot to uzkrājumus ziemai. Mūsdienās šī tendence ir zaudējusi aktualitāti, jo arī ziemā ir iespējams un nepieciešams ēst veikalos pieejamos augļus un dārzeņus, nebaidoties, ka tie ir importēti.