Atklāt ar asinsanalīzēm un ārstēt ar plāksteriem: jaunākās tehnoloģijas onkoloģijā  (1)

Lai arī vēža rašanos ne vienmēr ir iespējams izskaidrot, PVO norāda, ka 30-50 procentos gadījumu cilvēks būtu varējis sevi pasargāt, mazinot ar dzīvesveidu saistītos riska faktorus, piemēram, atsakoties no tabakas un alkohola, nodrošinot, ka svars ir veselīgs, izvairoties un ultravioletā starojuma un piesārņojuma, veicot pietiekami daudz fizisko aktivitāšu.

Tiesa, daudzos gadījumos vēzi ir iespējams uzveikt. Lai tas notiktu, ir svarīga ne vien veiksmīga ārstēšana, bet arī diagnoze jānosaka laikus. To, kādas ir jaunākās tehnoloģijas vēža diagnostikā un kā iespējams zāļu lietošanu padarīt efektīvāku, "Viņa" skaidroja, viesojoties nanoelektronikas un digitālo tehnoloģiju centrā "Imec" Beļģijā un uzņēmumā "AMW" Vācijā.

Laboratorijās Beļģijā pētnieki ir izstrādājuši mikroshēmu, kas jau tuvākajos gados palīdzēs ļoti īsā laikā noteikt vēža šūnu klātbūtni asinīs. Savukārt zinātnieki Vācijā attīsta zāļu ievades metodes, kas palielina to efektivitāti, padara lietošanu ērtāku un mazina blaknes.

Martins Fuvarts, "Imec" komandas vadītājs, stāsta, ka cilvēkam ne vienmēr nepieciešams veikt tradicionālo biopsiju, lai atklātu vēzi, jo tā šūnas nelielā daudzumā atrodamas arī slimnieka asinīs. Viņš norāda, ka pētījumu centrā izstrādāto tehnoloģiju varētu dēvēt par šķidro biopsiju, jo analīzei netek izmantotas izoperētas audu daļas, bet gan asinis un tajās esošās šūnas. Viņš norāda, ka šādas metodes izstrāde ir ļoti sarežģīta, jo asinīs parasti ir ļoti maz vēža šūnu – mililitrā asiņu var būt no vienas līdz 100 audzēja šūnām.

Tehnoloģiju centrā pašlaik tiek izstrādāta mikroshēma, kas spēj sadalīt asinīs esošās šūnas un vielas dažādās grupās. Tā spēj atpazīt un atsevišķi nodalīt šūnas, kas līdzinās vēža šūnām, lai tās varētu izmantot tālākai analīzei. Šādā veidā būs iespējams noteikt arī vēža mutāciju, kas ir ļoti būtiski, lai izvēlētos atbilstošāko ārstēšanas veidu.

Pašlaik tehnoloģija atrodas izstrādes procesā, bet tās radītāju cer, ka sabiedrībai tā varētu būt pieejama jau tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā.

Ir slimības, kuru ārstēšanas laikā, nepieciešams vairākas reizes dienā lietot medikamentus, kas rada neērtības pacientiem. "AMW" dibinātājs Vilfrīds Fišers stāsta, ka, izstrādājot šīs tehnoloģijas, regulāri kontaktējas ar praktizējošiem ārstiem, kas norāda – ir gadījumi, kur pacienti nogurst no neskaitāmajām tabletēm un tādēļ pārtrauc ārstēšanu. Tāpat ļoti daudzi cieš no blakusefektiem, vai, sajūtot simptomu mazināšanos, pārtrauc terapiju.

Plāksterus medikamentu ievadīšanai mūsdienās jau izmanto daudzās valstīs – ir pieejami kontracepcijas un pretsāpju plāksteri. Implanti ir mazāk izplatīti, turklāt "AMW" izstrādātā tehnoloģija paredz, ka zāļu devu var implantēt ķermenī ar injekcijas palīdzību, tā izdalās pakāpeniski laikā līdz sešiem mēnešiem, tāpēc implantu nav nepieciešams izņemt.

Pašlaik "AMW" ir izstrādājusi pretsāpju plāksterus, kā arī plāksterus Pārkinsona slimības un Alcheimera slimības pacientiem nepieciešamo zāļu ievadīšanai. Savukārt implanti ir pieejami prostatas vēža, endometriozes un noteikta veida krūts vēža ārstēšanai. Nākotnē plānots šo produktu klāstu paplašināt, piemēram izstrādāt plāksteri krūts vēža ārstēšanai. To, kad tas varētu būt pieejams tirgū, pašlaik nav iespējams pateikt.

Pašlaik Eiropā darbojas vairākas programmas, kas paredzētas pētījumiem medicīnā un veselības nozares projektiem. Par finansējuma iespējām un līdz šim realizētajiem projektiem ir iespējams lasīt šeit.