Labie un sliktie ogļhidrāti. Kā tie atšķiras un kur meklēt organismam nepieciešamo  (2)

Sacīt – kaut kas ir labs, bet kaut kas slikts pilnīgi visās situācijās – nevar. Tas attiecas arī uz ogļhidrātiem, tomēr lielākajā daļā gadījumu cilvēkiem iesaka būt uzmanīgiem ar vienkāršajiem ogļhidrātiem, piemēram, pievienoto cukuru, pārstrādātiem ogļhidrātiem un rafinētajiem graudiem. Tie atrodami dažādos našķos, balto miltu izstrādājumos, saldinātajos dzērienos un makaronos.

Vienkāršie ogļhidrāti būtībā nav kaitīgi, bet to lietošana nozīmē, ka tu uzņem kalorijas, bet ne organismam nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus. Tāpat, ēdot daudz ogļhidrātu, kuros nav šķiedrvielu, cilvēks uzņem daudz kaloriju, var piedzīvot pēkšņu un nevaldāmu izsalkumu, pēkšņu enerģijas kritumu un nereti – pieņemšanos svarā. Bez vienkāršajiem ogļhidrātiem tavs organisms var mierīgi iztikt, bet tas nebūt nenozīmē, ka tavai veselībai būs nodarīts milzu kaitējums, ja svētku reizē notiesāsi tortes gabaliņu.

Par "labajiem" parasti dēvē saliktos ogļhidrātus. Tajos ir daudz šķiedrvielu un to avoti parasti satur arī daudz citu vērtīgu vielu, piemēram, vitamīnus, antioksidantus un minerālvielas. Saliktie ogļhidrāti atrodami kvinojā, auzu pārslās, popkornā, pupiņās, turku zirņos, citos pākšaugos, ābolos, burkānos, citos augļos un dārzeņos, kā arī pilngraudu produktos.

Lai pārstrādātu saliktos ogļhidrātus, cilvēkam nepieciešams ilgāks laiks. Tas nozīmē, ka tev ilgāk saglabāsies sāta sajūta un tu nepiedzīvosi pēkšņus enerģijas zudumus. No ogļhidrātiem būtu jāuzņem vidēji 45-65 procenti no dienā nepieciešamā kaloriju daudzuma. Iegādājoties dažādus produktus veikalā, esi uzmanīga, jo produktu iepakojums var tevi maldināt. Ne viss, kas izskatās veselīgs, tāds patiešām ir. Uzmanīgi izlasi produkta sastāvu, lai pārliecinātos, vai ražotājs neizmanto kādu no šiem trikiem, lai liktu tev domāt, ka tajā ir mazāk cukura nekā patiesībā.