Neizlēmība
Cilvēkiem, kuriem ir zems pašvērtējums, bieži vien ir grūti pieņemt lēmumus. Viņi pavada nesamērīgi daudz laika, šaustot sevi un pārdomājot iespējas. Protams, apdomāšanās nav nekas slikts un bieži vien aši pieņemti lēmumi ir pārsteidzīgi, tomēr visam savas robežas.
Neraugoties uz pieņemamā lēmuma nozīmību, pie gala rezultāta ir grūti nonākt. Tas var būt pat kāds sīkums! Tomēr cilvēkam ar zemu pašvērtējumu šķiet, ka jebkurš viņa pieņemtais lēmums nebūs gana labs un kaut kas tāpat noies greizi, visu sagandējot.
Pretēji nepārliecinātiem cilvēkiem, pašpārliecinātie ir par soli priekšā šajā jautājumā. Viņi apzinās, ka viņu argumentācija ir gana spēcīga un, ja nu kas, viņi par sevi spēs pastāvēt.
Bailes no neveiksmēm
Nepārliecinātajiem nav šaubu vismaz vienā jautājumā – viņi netic saviem spēkiem. Bet tas, savukārt, attīsta bailes no neveiksmju piedzīvošanas. Pats sliktākais šajā situācijā ir tas, ka nereti tieši šis rezumējas tajā, ka cilvēks pat vairs necenšas kaut ko sasniegt vai reizi pa reizei arī riskēt, jo bailes ir uzvarējušas.
Likumsakarīgi pazūd vēlme arī cīnīties, un cilvēki padodas, jo vismaz šajā gadījumā viņi zina, kāds būs situācijas iznākums. Viņi labprātāk izvēlas, lai uz viņiem raugās kā uz tiem, kuri padodas, nevis zaudētājiem.
Bailes no palikšanas vienam
Nespēja atteikt
Mūžīgā atvainošanās
Nav tāda cilvēka, kurš reizi pa reizei nekļūdītos. Tas ir pavisam normāli. Un šajās reizēs ikdienišķais vārds "piedod" spēj visu vērst par labu, jo cilvēks ir godīgi atvainojies par to, ko izdarījis. Tomēr ir gadījumi, kad piedošanas lūgšana var būt patiešām nevietā.
Nepārliecinātie ļaudis arī mēdz lūgt piedošanu pārāk bieži, turklāt absolūti bez iemesla. Atceries, ja neesi pie nekā vainīga, tev nav jāatvainojas. Tev nav jāuztraucas par ikvienu sīkumu, kas nogājis greizi, un jājūtas par to vainīgai. Tev nav jāatvainojas par to, ka ir slikti laikapstākļi, par to, ka ir sastrēgumi, vai kādi citi apstākļi, ko tu absolūti nevari ietekmēt.