Neapjaust atrašanos uz depresijas sliekšņa: septiņas pazīmes, kas par to liecina

Nereti cilvēki neatpazīst depresiju un pat nepamana tās tuvošanos. Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati liecina, ka no depresijas pasaulē cieš apmēram 300 miljoni cilvēku un lielākā daļa no viņiem ir sievietes. Depresijas ļaunākais iznākums ir pašnāvība, kas ir otrs biežākais nāves iemesls cilvēkiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Depresiju ir iespējams ārstēt, ievērojami uzlabojot cilvēka dzīves kvalitāti.

Veselības centra "Vivendi" psihiatrs Jānis Bušs ir pārliecināts, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības justies laimīgam un ilgstoša nomāktības sajūta nav jāuztver kā norma. Savlaicīga un uz vēlāku laiku neatlikta ārstēšana ir būtiska, lai izveseļotos, atgūtu trūkstošo dzīvesprieku un uzlabotu dzīves kvalitāti. Bušs norāda: "Diemžēl liela daļa pacientu atzīst, ka vairākas nedēļas, mēnešus un pat vairākus gadus jutušies tā, it kā peldētu pret straumi pa krāčainu upi vai nestu akmeņiem piepildītu mugursomu visas dienas garumā. Šādi savu pašsajūtu raksturo pacienti, kuri sirgst ar depresiju."

Lai palīdzētu laikus atklāt šo slimību, piedāvājam iepazīties ar septiņām "Women's Health" ekspertu nosauktām mazāk zināmām pazīmēm, kas liecina, ka cilvēks atrodas uz depresijas sliekšņa.

Šeit tu vari noskatīties sarunu ar krīžu centra "Skalbes" ekspertēm par to, kā pamanīt depresiju un kā palīdzēt tuviniekam, kam parādījušās pašnāvnieciskas domas.

Ja pēdējā laikā izjūti neizskaidrojamas dusmas un regulāri iesaisties konfliktos ar apkārtējiem, tas var liecināt, ka tev ir nepieciešama palīdzība. Tāpat atceries, ka līdzcilvēkā novērota vēlme strīdēties un viegla aizkaitināmība var nozīmēt, ka depresija skārusi tev tuvo cilvēku. Tā vietā, lai atbildētu uz dusmu lēkmēm ar tādu pašu agresiju, mēģini saprast cilvēka rīcības iemeslus un sniegt nepieciešamo palīdzību.

Ja no rīta mosties pulksten četros vai piecos, lai arī varētu gulēt vēl vismaz pāris stundu, bet nekādi nevari atkal iemigt, pievērs uzmanību arī citām izmaiņām savā pašsajūtā un uzvedībā. Ja vien katru dienu nedodies gulēt jau pulksten 20 vai 21, regulāra pamošanās tik agri var liecināt par problēmu. Pat ja tev nav depresijas, miega trūkums var kaitēt tavai veselībai. Par to, cik daudz miega cilvēkam dažādos vecumposmos ir nepieciešams, vari lasīt šeit.

Nonākot šādā situācijā, izkļūt no depresijas un nomāktības fāzes ir ļoti sarežģīti, jo teju nekas vairs nespēj tevi uzmundrināt un iepriecināt. Tev nav motivācijas un vēlmes darīt to, ko esi ieradusi, bet, ja sevi izdodas pārvarēt, paveiktais prieku vairs nesagādā.

Sociālie tīkli ir uzmanības novērsēji, kas palīdz aizmirsties un var nedaudz uzlabot pašsajūtu. Pienākusi ziņa vai atzīme "patīk" pie ieraksta var likt organismā izstrādāties adrenalīnam, kas šķietami ārstē, jo uzlabo pašsajūtu. Ilgtermiņā gan šāda uzvedība par labu nenāk, jo var beigties ar izdegšanu un virsnieru problēmām.

Fiziskas sāpes var likt cilvēkam nonākt nepārraujamā aplī, jo tās pastiprina depresiju, bet depresija vēl vairāk pastiprina muguras sāpes. Ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk meklēt palīdzību gadījumā, ja depresija tev izraisa fiziskas sāpes.

Protams, muguras sāpes var būt saistītas arī ar neveselīgu dzīvesveidu vai nieru problēmām. Par citām problēmām, par kurām var liecināt muguras sāpes, lasi šeit.

Daļa cilvēku uz depresiju un enerģijas zudumu reaģē, nepārtraukti našķējoties ar taukainiem un cukurotiem ēdieniem. Arī šāda uzvedība cilvēku ierauj nebeidzamā aplī – sliktās pašsajūtas dēļ tiek ēsti kārumi un našķi, kas liek pieņemties svarā, bet svara pieaugums samazina pašvērtējumu un vēl vairāk pasliktina pašsajūtu.

Izrādās, ka pēkšņa neizlēmība sievietēm ir ļoti izplatīts depresijas simptoms. Bezcerības sajūta vai pat pārliecība, ka ikvienam lēmumam sekos ļaunākais iespējamais scenārijs, ir iemesli, kāpēc, saskaroties ar depresiju, cilvēki kļūst neizlēmīgi. Jāpiebilst arī, ka depresijas laikā pieņemtie lēmumi nereti patiešām var kaitēt, jo daudzi cilvēki nomāktības sajūtu cenšas mazināt ar alkohola, riskantu dzimumattiecību, apreibinošu vielu palīdzību.