Nepatīkamais pavasara kompanjons – alerģija. Kā ar to sadzīvot

Kā atvieglot pavasara alerģiju laiku, konsultē pulmonologs Viesturs Šiliņš un "Benu" aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.

Ziedputekšņi ir viens no vecākajiem alergēniem. Jēdziens "siena drudzis" radies jau diezgan sen, taču alerģiskā iekaisuma palaišanas mehānisms mediķiem joprojām nav zināms. Līdz šim ārsti un zinātnieki nav guvuši pārliecinošus pierādījumus tam, kāpēc kļūstam alerģiski. Jā, daļēji ir izdevies noskaidrot dažādu alerģiju izraisītājus, taču, kāpēc organisms tieši tā reaģē, nav zināms, skaidro pulmonologs Viesturs Šiliņš.

Daba mīl līdzsvaru, bet tagad notikušas radikālas cilvēces dzīvesveida pārmaiņas. Ja mēs joprojām dzīvotu koka būdiņās kopā ar mājlopiem, vairākiem suņiem un kaķiem, cīnītos ar visu veidu parazītiem, bērnībā slimotu ar smagām infekcijas slimībām un dabiskas izdzīvošanas ceļā puse cilvēku ietu bojā, pat nesasnieguši pilngadību, mums nebūtu alerģiju – tāpat kā to nebija mūsu senčiem. Antisanitārie apstākļi, daudzie veselībai, dažkārt arī dzīvībai, bīstamie ārējie kairinātāji un faktori padarīja mūsu imūnsistēmu līdzvērtīgu stabilai nervu sistēmai: tā nepārdzīvoja par niekiem – nemēģināja cīnīties ar ziedputekšņiem pavasarī. Vēl pirms simts gadiem cilvēku imūnsistēmai bija svarīgāki uzdevumi un tā veltīja visus spēkus, lai paveiktu tos. Mūsdienās, kad dzīve kļuvusi ievērojami tīrāka un vairāk atgādina inkubatora apstākļus, imūnsistēma, gluži kā cilvēks, kas zaudējis savu vērtību paša acīs, sāk uztraukties par lietām, par kurām tam nevajadzētu pārdzīvot.

Nenoliedzami – esam arī kļuvuši mazāk fiziski aktīvi un vairs netrenējam elpošanas muskulatūru. Elpceļi ir klāti ar skropstiņepitēliju, kas kustību laikā ar pilnu jaudu visu tīra ārā. Ja kustību nav, tas nenotiek. Arvien ir aktuālas vides piesārņojuma problēmas. Joprojām liela daļa astmas pacientu smēķē, lai gan ik uz soļa tiek runāts par šī kaitīgā ieraduma ietekmi uz organismu.

Pavasarī visbiežāk alerģisku reakciju izsauc bērza un lazdas ziedputekšņi. Mums patīk ienest mājās pavasari ātrāk, ieliekot vāzē bērza zarus, un gaidīt tos izplaukstam. Diemžēl tas var izraisīt deguna aizlikumu un apgrūtināt elpošanu naktī, jo smalkie ziedputekšņi ātri vien nokļūst elpceļos, skaidro pulmonologs.

Pēdējo 40 gadu laikā mūsu platuma grādos savairojušās arī papeles un Rīgas mikrorajonu daudzdzīvokļu namu pagalmi mēdz būt kā apsniguši, noklāti ar baltām papeļu pūkām. Lai gan papeļu ziedi ir apjomīgi un daudz, tie nav tik alerģiski kā bērzam un lazdai. Problēma ir tajā, ka papeles ziedi uz savas virsmas savāc arī milzum daudz mājas putekļu, putekļu ērcīšu izkārnījumu, arī citu koku ziedputekšņu un pārnēsā tos. Skats ir labi zināms – ja aktīvajā ziedēšanas laikā istabas logs paliek vaļā, pēc laika visi istabas stūri ir pilni putekšņiem.

Vasarā ir sastopami visdažādākie ziedputekšņi visdažādākajos periodos, tāpēc var noderēt ziedēšanas – putekšņu – kalendārs, kurā norādīts katra auga ziedēšanas laiks. Piemēram, maijā ir īpaši liela bērzu un priežu ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jūnijā – graudzāļu, bet jūlijā – nātru. Zied arī visas pļavas zāles un puķes. Interesanti, ka spēcīgā smarža nebūt nenosaka to, ka augs ir īpaši alerģisks. No vasaras augiem alerģiju nereti izraisa vērmele, timotiņš, dažkārt arī rudzi, kvieši. Pietiek ar niecīgu alergēna daudzumu, lai tas izraisītu reakciju, tāpēc tiem, kam diagnosticēta alerģija, jāuzmanās laikus.

Paaugstinātu jutību pret ziedputekšņiem var noskaidrot ar ādas provēm – skrāpējumiem uz ādas. Dažādus alergēnus iespējams noteikt arī asins analīzēs. Tāpat var izmantot provokācijas testus. Situācijā, kad ir aizdomas par iespējamo alergēnu, tas tiek izmēģināts un tiek novērots, kā mainās bronhu atvērums. Alergēnu, kurus var noskaidrot laboratoriski, ir neiedomājami mazāk nekā to, kas satopami dabā. Tāpēc ārsts sarunā ar pacientu visbiežāk mēģina iezīmēt blokus, kuros varētu būt problēma, attiecīgi arvien sašaurinot iespējamo alergēnu loku. Pacientu un ārstu dzīvi sarežģī arī krustotās alerģiskās reakcijas, kas izpaužas tikai konkrētos savienojumos. Piemēram, piens plus rieksti.

Alerģisko slimību formas, kas izpaužas konkrētā gadalaikā, ir nepatīkamas, taču tās var pārdzīvot: beidzas ziedēšana un līdz ar to arī alerģija. Taču, ja tā netiek ārstēta, simptomi var progresēt, ar katru gadu kļūstot smagāki. Tāpēc svarīgi paturēt prātā: tiklīdz parādās pirmie simptomi, kurus vajag likvidēt, dodieties pie ārsta, kas nozīmēs pretalerģiskus preparātus. Tos var lietot dažādi – ir acu, deguna pilieni, aerosoli un tabletes.

Sagaidot brīdi, kad alerģija jau sākusies, simptomus mazināt ir daudz grūtāk, nekā rīkojoties laikus. Tomēr biežāk cilvēki nokļūst tieši šādās situācijās. Iespējams, cerot, ka šoreiz alerģija viņus neskars.

Alerģiskā astma biežāk piemeklē jaunus cilvēkus, taču bronhiālā astma – arī seniorus. Ar gadiem šī problēma kļūst piezemētāka, taču pilnībā izārstējama nav. Pat ja daudzus gadus astma nav likusi sevi manīt, pēc kāda specifiska vīrusa atkal var parādīties. Tādā situācijā galvenais uzreiz to nobremzēt, lai nepiedzīvotu atkārtošanos. Astmas ārstēšanā neiztikt bez medikamentu inhalācijām. Medikamenti – aerosoli daudz mazāk nonāk organisma kopējā sistēmā un rada mazāk blakusparādību.

Ja no deguna rodas biezi, zaļi dzelteni izdalījumi, tad skaidrs, ka pie vainas ir parastas saaukstēšanās iesnas. Savukārt par alerģiju liecina vienkārši aizlikts vai izteikti tekošs deguns – cik strauji iesnas sākušās, tik strauji tās arī pāriet. Tādā gadījumā nepieciešami pavisam citi deguna aerosoli nekā pie saaukstēšanās. Tās ir recepšu zāles, jo bez ārsta akcepta tās nevar iegādāties. Biežākie elpceļu alerģijas simptomi ir aizlikts vai tekošs deguns, šķaudīšana, konjunktivīts, acu asarošana, nieze, apsārtums, klepus, sēkšana, astma un dažādas ādas reakcijas.

Ja alerģijas simptomi – deguna tecēšana, aizlikums un šķaudīšana – ir īsu laiku, bieži vien varam lietot deguna aerosolus, ko lietojam saaukstēšanās simptomu mazināšanai. Tiem piemīt asinsvadu sašaurinošas un tūsku mazinošas īpašības, kas atvieglos traucējošos simptomus.

Aptiekās pieejami dažādi pretalerģijas līdzekļi. Tabletes bez receptes ar vienu ķīmisko sastāvu nav ieteicams lietot ilgāk par 30 dienām, bet vislabākais pēc 10 dienu kursa ir vērsties pie ārsta pēc recepšu medikamentiem. Deguna aerosolu ar zemām glikokortikoīdu devām lietošanas periods nedrīkst pārsniegt periodu, kad iespējama saskarsme ar alergēnu. Vienmēr jāatceras par medikamentu blakusparādībām – rūgta garša mutē, nepatīkama sajūta degunā (durstīšanas sajūta, nieze), šķaudīšana un deguna asiņošana. Ja tomēr blakussajūtas traucē vēl vairāk nekā pati alerģija, medikamenta lietošana ir jāpārtrauc.

Pēc iespējas vairāk ir jāizvairās no saskares ar alergēnu – tas atvieglos dzīvi, un "nepiespiedīs" lietot medikamantus simptomu mazināšanai. Ja tomēr noteikt alerģijas izraisītāju nav iespējams, tad jāievēro medikamentu lietošanas biežums un ilgums, nepārsniedzot noteiktās devas.