vīrietis brokastis dators
Foto: Shutterstock
Dažādi sociālie tīkli mūsdienās ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa neskaitāmiem cilvēkiem. Tos izmanto ne tikai attēlu publicēšanai, bet arī komunikācijai un jaunumu iegūšanai. Neskatoties uz to, ka sociālo tīklu lietošana ver būt ne tikai izklaidējoša, bet reizēm pat ir nepieciešamība, arī no tiem laiku pa laikam ir jāatpūšas.

Jau rakstījām, ka pārmērīga sociālo tīklu izmantošana ikdienā var būt signāls tam, ka atrodies uz depresijas sliekšņa. Grimšana virtuālajā realitātē ir viena no taktikām, kas palīdz izvairīties un nedomāt par ikdienas problēmām. Tas sniedz īslaicīgu labsajūtu, bet ilgtermiņā var tikai kaitēt. Tāpēc, ja jūti vēlmi pavadīt arvien vairāk laika, lietojot sociālos tīklus, centies to nedarīt, tā vietā, mēģinot atrast risinājumu savām problēmām.

Iemeslu, kāpēc piebremzēt ar sociālo tīklu lietošanu, ir daudz. Tas nepieciešams gan tavai garīgajai, gan fiziskajai veselībai. Tāpat tas palīdzēs gadījumos, kad šķiet – samazinājušās tavas darbaspējas. Iedvesmojoties no "Medical News Today" un "Forbes", piedāvājam iepazīties ar vairākiem iemesliem, kāpēc laiku pa laikam nepieciešams paņemt atvaļinājumu no sociālajiem tīkliem.

Sociālie tīkli ietekmē tavu garīgo veselību

Foto: Shutterstock
Ir veikti vairāki pētījumi, kuros secināts, ka sociālo tīklu lietošana ir saistīta ar dažādām garīgās veselības problēmām, piemēram, depresiju, trauksmi un izolēšanos no apkārtējiem. Dažādu sociālo tīklu lietošana palielina šo problēmu risku. Tas skaidrojams ar spiedienu tiekties pēc nesasniedzamiem skaistuma un veiksmes standartiem, kas nereti tiek veidoti sociālajos tīklos.

Izrādās, ka cilvēkiem, kas regulāri pārbauda visu, kas notiek viņu sociālo tiklu profilos, ir teju divas reizes augstāks risks ciest no depresijas nekā tiem, kas to dara reti. Sociālie tīkli rada mākslīgu nepieciešamību būt nepārtraukti pieejamam, lai nekavējoties atbildētu uz visām ziņām. Tā rezultātā cilvēks cieš no nepārtraukti paaugstināta stresa.

Neskatoties uz to, ka sociālie tīkli ir veidoti, lai cilvēki varētu sazināties un komunicēt, ir izpētīts, ka aizrautīgākie to lietotāji jūtas vientuļāki un norobežotāki no līdzcilvēkiem, nekā tie, kas mazāk izmanto sociālo tīku piedāvātās iespējas. Tas skaidrojams ar to, ka sociālajos tīklos nav iespējams izmantot daudzus komunikācijas elementus, kas to padara vērtīgāku cilvēku labsajūtai. Šie elementi ir ķermeņa valoda, iespēja dzirdēt izmaiņas cilvēka balsī un fiziskais kontakts.

Komunikācija internetā var kaitēt tavām attiecībām

Foto: Shutterstock
Aizraušanās ar sociālo tīklu lietošanu var veicināt vientulības sajūtas rašanos un kaitēt tavām attiecībām tiešos un netiešos veidos. Ir ļoti daudz lietu, ko virtuālajā pasaulē tu nevari ietekmēt, piemēram, to, ka paziņai var šķist jautri nopublicēt foto, kurā jūs esat bārā neglaimojošā paskatā, bet kāds cits jokos, atzīmējot tevi divdomīgos ierakstos.

Šādas situācijas var radīt kauna sajūtu, kā arī ietekmēt tavas attiecības. Ir izpētīts, ka cilvēki, kas cenšas bloķēt vai izdzēst apkaunojošas vai nepatīkamas publikācijas, bieži piedzīvo attiecību pasliktināšanos ar publikāciju autoru. Ir jāņem vērā, ka, veidojot savu sociālā tīkla kontu tādu, kādu tu vēlies, neesot atzīmētai neskaitāmos ierakstos, var pasliktināties tavas attiecības ar cilvēkiem, kas vēlas tevi atzīmēt dažādos ierakstos. Neplānotas sekas var atstāt arī tas, ko tu publicē pati – reti, kuram ir pietiekami daudz laika, lai iedziļinātos un līdz galam saprastu tavas publikācijas. Pārpratumi ir teju neizbēgami.

Sociālie tīkli var veicināt bīstamu uzvedības modeļu veidošanos

Foto: Shutterstock
Tāpat jāņem vērā, ka sociālie tīkli ir veidoti tā, lai cilvēki gribētu tos izmantot arvien vairāk un vairāk. Ir izpētīts, ka par kaut kur pamanīts sociālo tīklu logotips var likt cilvēkiem apskatīties, kas notiek uz viņu laika joslas. Citiem vārdiem sakot, cilvēki ir iemācījušies automātiski uzklikšķināt un pārbaudīt sociālos tīklus gluži kā pēc pavēles, īpaši par to nedomājot.

Ir izpētīts arī tas, ka veids, kā sociālie tīkli iemāca cilvēkus uztvert pasauli, veicina neracionālu uzvedību. Cilvēki nereti sāk pieņemt lēmumus, balstot uz dažādu jautājumu atspoguļojumu un novērtējumu sociālajos tīklos, nevis veltot laiku savu sajūtu un spriedumu analīzei un pārdomāšanai. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc sociālos tīklus mēdz uztvert kā draudu demokrātijai.

Tas, ko cilvēki redz sociālajos tīklos, var likt viņiem pieņemt bīstamus lēmumus, to nemaz neapzinoties. Piemēram, pētnieki Teksasā ir veikuši dziļāku analīzi tam, kāpēc studenti pievēršas pastiprinātai alkohola lietošanai pēc tam, kad ir pārpratuši ierakstos, ar ko dalījušies draugi. Sociālie tīkli var ļaut cilvēkiem ar alkohola problēmām nospriest, ka līdzcilvēki lieto vēl vairāk alkohola nekā viņš, jo tāds iespaids rodas, lietojot sociālos tīklus. Tā vietā, lai meklētu palīdzību, viņš var sākt sevi mierināt un attaisnot, jo viņa problēma nebūt nešķiet tik liela, redzot neskaitāmos ierakstus par alkoholu, ar ko dalās viņa draugi.

Palielinās riski fiziskajai veselībai

Foto: Shutterstock
Ļoti aktīva sociālo tīklu lietošana var ietekmēt ne tikai cilvēka garīgo, bet arī fizisko veselību, jo tas, ka esi nepārtraukti pieejama un atbildi uz ziņām arī vēlu vakarā vai naktī, ietekme arī tavu miega režīmu. Turklāt nevar aizmirst, ka ekrānierīču izstarotā zilā gaisma pasliktina miega kvalitāti. Plašāk par to lasi šeit.

Ir noskaidrots, ka 57 procentiem cilvēku, kas dažādus sociālos tiklus lieto vismaz stundu dienā un atver tos vairāk nekā 30 reižu nedēļā, novēro miega traucējumus. Tas skaidrojams ar to, ka šīs interneta vietnes liek cilvēkiem būt aktīviem tajās visu laiku, iekaitot nakts stundas, kā arī papildu stresu, ko rada sociālo tīklu lietošana, un ekrāna gaismas ietekmi uz miega kvalitāti.

Sociālie tīkli samazina tavu produktivitāti

Foto: Shutterstock
Nevar nepieminēt, ka aizrautīga sociālo tīklu lietošana negatīvi ietekmē arī tavas darba spējas un produktivitāti. Lielākā daļa cilvēku ikdienā sociālos tīklus lieto daudz vairāk, nekā viņi paši domā, zaudējot ļoti daudz laika, ko varētu izmantot arī produktīvāk. Lielākā daļa cilvēku, esot darbā, velta laiku, lai veiktu dažādas aktivitātes sociālajos tīklos. Ja cilvēks pavada vairākas stundas dienā, pārskatot sociālos tīklus, ir tikai likumsakarīgi, ka rodas grūtības paveikt visus darbus noteiktajos termiņos.

Tāpat sociālie tīkli veido paradumu veikt dažādas darbības vienlaikus, piemēram, skatīties/klausīties video, vienlaikus lasot komentārus. Šāda spēja var šķist noderīga, bet patiesībā tā liek zaudēt koncentrēšanās spējas. Tas nozīmē, ka izlasīt veselu rakstu, to nepārtraucot vai izdarīt kādu citu darbu kļūst sarežģītāk. Ja tu nevari paveikt vienu darbu bez pārtraukuma, iespējams, ir pienācis laiks uz brīdi atslēgties no sociālajiem tīkliem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!