Cik pieejama ir inovatīva krūts vēža ārstēšana Latvijā. Skaidro speciālistes

Purkalne: Ir jānošķir divas lietas: agrīnā stadijā atklāts krūts vēzis un agrīni uzsākta ārstēšana. Vēzis tiek uzskatīts par agrīnu, ja to diagnosticē 1. vai 2. stadijā. Savukārt agrīna ārstēšana nozīmē diagnozes noteikšanu 10 dienu laikā pēc tam, kad radušās aizdomas par ļaundabīgu audzēju un ārstēšanas uzsākšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc diagnozes apstiprināšanas.

Purkalne: Ja sieviete ir vesela un jūtas labi, viņai katru mēnesi starp mēnešreizēm būtu jaiztausta savas krūtis un reizi gadā jāapmeklē ginekologs. Vecumā starp 50 – 69 gadiem noteikti vajadzētu veikt valsts apmaksāto krūšu mamogrāfiju. Gadījumos, ja sieviete pamana kādas izmaiņas savās krūtīs, mainās viņas pašsajūta vai parādās jebkādi līdz šim nebijuši simptomi, nevajadzētu to atstāt bez ievērības un gaidīt, ka viss normalizēsies pats no sevis, bet pēc iespējas ātrāk doties pie ārsta. Vai nu sieviete uzzinās, ka ar viņu viss ir kārtībā, un pārtrauks uztraukties, vai arī laicīgi uzzinās diagnozi.

Hegmane: Ja sieviete pašpārbaudes ceļā vai arī veicot ultrasonogrāfisku/mamogrāfisku pārbaudi atklāj veidojumu krūtī, vispirms jādodas pie ģimenes ārsta. Tikai ģimenes ārsts var dot nosūtījumu uz "zaļo koridoru" (iespēju paātrinātā kārtā veikt nepieciešamos izmeklējumus, lai apstiprinātu vai noliegtu diagnozi). Ja diagnoze tiek apstiprināta, onkologs izvērtē, kādi papildus izmeklējumi nepieciešami. Pēc tam tiek sasaukts multidisciplinārs ārstu konsīlijs, kurš izlemj, kāda būtu piemērotākā terapija konkrētam pacientam.

Purkalne: Lai sieviete pati sataustītu vēzi, viņai tas jādara regulāri vairāku gadu garumā. Tikai tad, ja sieviete pazīst savās krūtīs katru bedrīti un izcilnīti, viņa var pamanīt, ka kaut kas ir mainījies. Turklāt ne visām sievietēm ir vienlīdz jutīgi pirkstu gali. Ja veidojums ir ļoti mazs, to var nesataustīt. Reizēm veidojumi ir paslēpušies ļoti dziļi. Pat tad, ja krūtīs neko neatrod, tā nav garantija, kur tur nekā nav. Arī veselai sievietei reizi gadā būtu jāiet pie ginekologa un jāprasa, lai viņš izmeklē krūtis. Ja ir aizdomas, būtu jāveic krūšu ultrosonogrāfija (sievietēm līdz 35 gadiem) vai mamogrāfija.

Hegmane: Pateicoties zaļajam koridoram, diagnostika Latvijā šobrīd tiek veikta 10 dienu laikā un arī ārstēšana parasti tiek uzsākta agrīni. Vēzis nav insults, kur katra minūte svarīga, arī dažas dienas turp vai šurp neko neizšķir, taču īpaši kavēties arī nevajadzētu. Rekomendācija ir uzsākt ārstēšanos divu līdz četru nedēļu laikā pēc diagnozes apstiprināšanas, un, par spīti ārstu lielajai noslodzei, mēs cenšamies to ievērot.

Hegmane: Iespējamās ārstēšanas metodes ir operācija, staru terapija un sistēmiskā terapija, kas sevī ietver ķīmijterapiju, hormonterapiju un mērķterapiju. Ārstēšanas metodes tiek noteiktas individuāli, ņemot vērā konkrētās pacientes vispārējo veselības stāvokli, vēža veidu un stadiju.

Purkalne: Ir ļoti maz tādu pacienšu, kurām nav vajadzīga nekāda sistēmiskā terapija. Pēc starptautiskām rekomendācijām, jau sākot no pirmās stadijas, kaut kāda sistēmiskā terapija tomēr būtu ieteicama. Tā var būt ķīmijterapija, hormonu terapija un jaunās monoklonālās antivielas, kas ir imūnās sistēmas proteīnu (antivielu) līdzinieki. Jo ātrāk vēzis tiek atklāts, jo lielāka iespēja, ka to izdosies izārstēt pavisam, turklāt daudzos gadījumos ir iespējams saglabāt krūti, izoperējot tikai bojātos audus.

Hegmane: Nevajadzētu ļoti nobīties jau tikai no tā, ko runā par ķīmijterapiju. Ķīmijterapijas dienas stacionārā katru dienu ķīmijterapiju saņem 60-70 pacientu. Un lielākā daļa no viņiem ķīmijterapiju panes apmierinoši. Turklāt katrs pacients ir individuāls, ķīmijterapijas shēmas ir dažādas, un pat vienādu terapiju divi pacienti var panest pilnīgi atšķirīgi. Noteikti nav tā, ka ķīmijterapija iznīcina aknas, nieres, asinsrades šūnas un visu pārējo. Kaut kādas blaknes, protams, ir iespējamas, taču par blaknēm ir jāstāsta gan onkologam, gan ģimenes ārstam, jo lielāko daļu blakņu var novērst. Taču, ja pacients uzskata, ka blaknes ir neatņemama ķīmijterapijas sastāvdaļa un par tām nerunā, tad mēs nevaram viņam palīdzēt šī blaknes mazināt.

Hegmane: Krūts vēža gadījumā gan pasaulē, gan Latvijā jau diezgan ilgu laiku tiek izmantota personalizētā terapija. Visi krūts vēži nav vienādi, tāpēc mēs izmeklējam audzēja paraugu un tikai tad izlemjam, kāda veida terapija būs vispiemērotākā tieši šim vēža veidam. Ne visiem krūts vēža veidiem ir piemērota inovatīvā terapija. Dažos gadījumos ļoti labu rezultātu var panākt ar ķīmijterapiju vai hormonterapiju un tieši tā ir atbilstošākā terapija. Taču ir gadījumi, kad tieši mērķterapijai var būt izšķiroša nozīme. Mērķterapija, atšķirībā no ķīmijterapijas, iedarbojas nevis uz visām krūts vēža šūnām, bet tieši uz konkrētu mērķi vēža šūnā un kavē tās augšanu. Krūts vēža ārstēšanā kā mērķterapijas līdzeklis tiek izmantots trastuzumabs un pertuzumabs.

Hegmane: Pacientēm ar HER2 pozitīvu krūts vēzi jau vairākus gadus terapija ar trastuzumabu tiek kompensēta pilnā apmērā. No šī gada februāra pacientes ar metastātisku HER2 pozitīvu krūts vēzi var saņemt duālu HER2 blokādi ar trastuzumabu un pertuzumabu kopā ar ķīmijterapiju. Šī terapijai konkrētajai pacientu grupai ļauj sasniegt vislabākos ārstēšanas rezultātus, tādēļ tiek rekomendēta starptautiskās vadlīnijās. un Tomēr es gribētu piebilst, ka bieži medikamenti, kas Latvijā tiek izziņoti kā inovatīva terapija, pasaulē jau vairākus gadus ir standarta terapija.

Purkalne: Mūsu speciālisti ir tikpat zinoši un spējīgi, jo mēs lasām to pašu literatūru un braucam uz tām pašām konferencēm, taču reālās iespējas kompensācijas sistēmā Latvijā joprojām ir ievērojami zemākas. Atpalicību rada ierobežoties finansējums. 2018. gads gan ir biji ļoti nozīmīgs onkoloģijas jomai, jo kompensējamo zāļu sarakstam ir pievienoti vairāki jauni medikamenti, taču tā ir tikai nodeva pagātnei, jo medikamenti, kas mums ir jaunums, Eiropā un ASV tika lietoti jau daudzus gadus.

Hegmane: Pacientēm ar izplatītu, bet ne metastātisku HER2 pozitīvu krūts vēzi, kuras saņem ķīmijterapiju pirms operācijas, arī vajadzētu saņemt duālo HER2 blokādi ar trastuzumabu un pertuzumabu, šobrīd tiek kompensēts tikai trastuzumabs. Pacientēm ar hormonreceptoru pozitīvu HER2 negatīvu metastātisku krūts vēzi hormonterapija kopā ar ciklīna atkarīgo kināžu inhibitoriem (palbociklibs, ribociklibs, abemaciklibs) ļauj panākt labākus ārstēšanas rezultātus nekā tikai hormonterapija un attālināt brīdi, kad jāuzsāk ķīmijterapija. Šie medikamenti arī netiek kompensēti. Savukārt pacientēm ar HER2 pozitīvu metastātisku krūts vēzi, kas progresējis, saņemot ķīmijterapiju un trastuzumabu, ir iespējama efektīva 2. līnijas terapija, kura arī netiek kompensēta.

Purkalne: Kaut arī trastuzumaba iekļaušana medikamentu sarakstā ir uzlabojusi ārstēšanas rezultātus, katrai ceturtajai sievietei, kura lietojusi trastuzumabu, vēzis tomēr atgriežas. Pētījumi liecina, ka labāku ārstēšanas rezultātu var sasniegt, ja tiek izmantota duālā blokāde, proti, papildus ar trastuzumabu tiek lietots vēl viens medikaments – pertuzumabs. Ir pierādīts, ka recidīva risks, lietojot kopā abus šos medikamentus, samazinās par 19 %. Tas, ko mēs vēlamies, – lai duālā blokāde tiktu kompensēta arī profilaktiski. Citās medicīnas nozarēs mēs sākam ar vienkāršāko un, ja rodas vajadzība, ejam uz sarežģītākiem un stiprākiem medikamentiem. Onkoloģijā tā nav. Mēs negaidām, kad audzējs sāks izplatīties, bet uzreiz darām maksimālo.

Hegmane: Katram krūts vēža veidam un katrai stadijai labākā un atbilstošākā ārstēšana var atšķirties. Labāki ārstēšanas rezultāti nozīmē, ka, pateicoties konkrētajam terapijas veidam, ir lielāks pacientu skaits, kuri tiek izārstēti un lielāks pacientu skaits, kuri dzīvo ilgāk un kvalitatīvāk. Pacientēm ar HER2 pozitīvu metastātisku krūts vēzi mērķterapija vidējo dzīvildzi palielina vairāk, kā par gadu. Tie ir nevis 40, bet 56 mēneši. Un tā ir liela atšķirība! Arī pacientēm ar metastātisku HER2 negatīvu hormonreceptoru pozitīvu krūts vēzi, pievienojot hormonterapijai ciklīna atkarīgās kināzes inhibitorus, laiks līdz slimības progresijai palielinās vidēji par 10 mēnešiem. Pacientēm tā ir iespēja ilgāk dzīvot kvalitatīvi, jo tabletes ir lietojamas mājās, un attālināt nepieciešamību uzsākt ķīmijterapiju, kurai noteikti ir vairāk blakņu.

Purkalne: To var teikt vesels cilvēks, kurš neapzinās, ko nozīmē katra diena cilvēkam, kurš ir slims un zina, ka viņam vairs nav atlicis daudz. Katra diena, kad tu redzi izaugam savus bērnus vai mazbērnus, ir ļoti liela vērtība. Man ir bijušas pacientes, kuras saka – es gribu nodzīvot līdz vasarai, jo man meitiņa precēsies vai arī piedzims pirmais mazbērns. Tas ir tik cilvēcīgi! Kas gan ir vērtīgāks par cilvēku? Uzcelt vienu koncertzāli?

Purkalne: Es domāju, ka noteikti. Tuberkuloze savā laikā paņēma tik daudz dzīvību, cik onkoloģija vēl nav paņēmusi, taču tuberkulozi izdevās apkarot. Tas ir laika jautājums, līdz arī vēzis kļūs izārstējams. Kaut arī medikamenta ceļš no zinātnieka idejas līdz pacientam aizņem aptuveni 10 gadus, šobrīd visā pasaulē notiek ļoti intensīvs darbs dažādu medikamentu pētniecībā un ārstēšanas rezultāti pamazām kļūst aizvien labāki.

Purkalne: Pētījumi ir pierādījuši, ka 30 procentos gadījumu vēža attīstību ir sekmējusi smēķēšana. Otrs riska faktors, kas var sekmēt vēža attīstību, ir aptaukošanās. Būtu jāuzmanās arī no hormonu preparātiem un jāizsver, vai tiešām ļoti agrīnā vecumā ir jālieto hormonālās kontracepcijas metodes un vai hormonu aizvietojošā terapija pusmūžā ir vajadzīga. Ir pierādīts, ka hormonus aizvietojošie līdzekļi var veicināt krūts vēzi, sevišķi, ja sievietei jau ir kādi riska faktori, piemēram, ģenētiski pārmantota nosliece. Ārstam pirms šo līdzekļu izrakstīšanas vajadzētu pajautāt, vai ģimenē nav bijuši audzēji. Arī pašām sievietēm būtu vairāk jāinteresējas par to, kādas slimības bijušas ģimenē. Liela nozīme ir veselīgam dzīvesveidam un rūpēm gan par savu fizisko, gan emocionālo veselību. Mēs nevaram ar veselīgu dzīvesveidu sevi pilnībā pasargāt no vēža, taču sportiskās aktivitātes, veselīgs uzturs un stresa samazināšana ikdienā noteikti mazinās risku saslimt ar kādu no ļaundabīgajiem audzējiem.