Ērču monitoringa vietās Rīgas un Latgales reģionā to aktivitāte ir līdzīga kā iepriekšējā gada maijā, atsevišķās vietās mežā un krūmājos to relatīvais blīvums ir ap 20-30 ērcēm/km (aprīlī 5-10 ērces/km).
SPKC epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnestām slimībām, piemēram, Laimas boreliozi jeb Laimas slimību un ērlihiozi.
Lai pasargātu sevi no ērces piesūkšanās, dodoties brīvā dabā (krūmājos, mežā, un garā zālē):
- apģērbs vienmēr jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, vai citādi jāpasargā potīšu apvidus;
- aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs;
- papildus var izmantot repelentus (kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus) ērču atbaidīšanai, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots.
Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā (garākā zālē, arī augstāk), tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba, un, iznākot no zāles, jāaplūko apģērbs un ķermenis. Tāpēc ieteicams valkāt gaišu apģērbu, uz kura ērces ir labi saskatāmas, lai pēc iespējas ātrāk tās varētu notraukt;
Pārnākot mājās no pastaigas, pieaugušajiem un bērniem rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Tāpat jāpārbauda mājdzīvnieki. Jāatceras, ka ērces mājās var atnest arī ar saplūktām puķēm un zariem.
Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas drīzāk. Tās noņemšanu vislabāk uzticēt ārstniecības personai, tomēr gadījumos, kad tas nav iespējams, ieteicams rīkoties šādi:
- ar pinceti satver ērci pēc iespējas tuvāk ādai un, cenšoties nesaspiest, to izvelc, lēni izceļot, ar vienmērīgu un rotējošu kustību;
- var izmantot diega cilpu – to apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, ērci izņem;
- lai mazinātu inficēšanās risku ērces izņemšanas laikā, jo uz rokām var būt mikroskopiski ievainojumi, vēlams uzvilkt gumijas cimdus, bet, ja to nav, dezinficē rokas pirms un pēc ērces izvilkšanas (arī izvelkot tās mājdzīvniekiem), bet ērces piesūkšanās vietu nomazgā ar ziepēm un ūdeni vai dezinficē.
SPKC atgādina, ka valsts apmaksāta bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu notiek 31 Latvijas novadā, kur pēdējo piecu gadu laikā konstatēta augstākā saslimstība ar ērču encefalītu. Lai uzzinātu vairāk par vakcinēšanos pret ērču encefalītu, apmeklējiet SPKC mājaslapu.
SPKC dati liecina, ka 2016. un 2017.gadā reģistrēti 230 un 214 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu (attiecīgi 11,7 un 11 gadījumi uz 100 000 iedz.). 2016.gadā tika reģistrēts viens, bet 2017.gadā divi letāli gadījumi. Salīdzinājumam – 2011.gadā tika reģistrēti 494 gadījumi (19,24 gadījumi uz 100 000 iedz.).
2016.gadā tika reģistrēti 429 Laimas slimības gadījumi, un 2017.gadā – 612 (attiecīgi 24,3 un 31,4 gadījumi uz 100 000 iedz.). Salīdzinājumam – 2011.gadā tika reģistrēti 866 gadījumi (38,84 uz 100 000 iedz.).
Ik gadus tiek reģistrēta arī ērlihioze: 2016.gadā – 50 gadījumi (2,5 uz 100 000 iedz.), un 2017.gadā – 26 gadījumi (1,3 uz 100 000 iedz.).
Šogad reģistrēti 3 ērču encefalīta gadījumi, 56 Laimas slimības gadījumi, no kuriem daļa inficējusies pērn, un neviens ērlihiozes gadījums.
Saslimstības samazinājums ar ērču encefalītu un Laimas slimību pēdējos gados var būt saistīts ar pēdējo divu gadu reģistrēto, salīdzinoši nelielo ērču aktivitāti, un regulāru ērču pārnēsāto slimību profilakses pasākumu (pareiza ģērbšanās), kā arī reklāmu masu informācijas līdzekļos. Ērču encefalīta saslimstību ietekmē arī vakcinācija, savukārt ērlihiozes gadījumu skaita pieaugums var liecināt par ārstu labāku informētību un vieglas formas infekcijas atpazīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
