Tieši šādā situācijā ir nonācis Artis (vārds mainīts). Viņš jau kopš 2012. gada slimo ar C hepatītu. Kā inficējās, viņš nezina. Pēc sešus gadus ilgas cīņas ar slimību viņš ir noguris un jūtas slikti, slimības dēļ ir mainījis savu dzīvesveidu un uzturu, kā arī regulāri ir spiests izņemt darba nespējas lapu. Ārstēšana viņam nepienākas. Arī pēc papildu finansējuma piešķiršanas C hepatīta ārstēšanai daudzi pacienti nepieciešamās zāles nevar saņemt. Viņiem ir vairākas iespējas – gaidīt, kad veselības stāvoklis pasliktināsies un viņi saņems valsts apmaksātu ārstēšanu, ieguldīt milzu līdzekļus un segt ārstēšanās izmaksas pašu spēkiem vai pasūtīt zāles no Indijas, par to maksājot vairākus simtus eiro.
"Kāpēc man ir jāpērk zāles Indijā, ja šeit Latvijā ir bezmaksas ārstēšana?" vaicā Artis. Viņš ir neizpratnē par to, ka viņam ir jāgaida, kamēr kļūs slimāks, lai varētu saņemt palīdzību. "Kāpēc man ir jāgaida kaut kāda fibrozes stadija? Un ja nu tā ir neatgriezeniska? Tāpat fibroze var pārvērsties aknu vēzī – to nevar izārstēt," neizpratnē ir Artis. Viņš izprot to, ka ir cilvēki ar kritiskāku situāciju, bet brīnās par to, kāpēc pacientiem, kam vēl nav tik slikti rādītāji, netiek veidotas gaidīšanas rindas, kas ļautu vismaz aptuveni nojaust, kad varētu uzsākt ārstēšanu.