Medikamentu nepieejamība, depresija un domas par pašnāvību. Stāsts par cīņu ar C hepatītu
Foto: Shutterstock
No 2016. gada sākuma C hepatīta slimniekiem ir pieejama valsts apmaksāta ārstēšana, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka to patiešām ir iespējams saņemt. Medikamenti pienākas tikai cilvēkiem, kam ir trešās vai ceturtās pakāpes fibroze. Noteiktos gadījumos, piemēram, pirms un pēc orgānu transplantācijas, ārsts var nozīmēt terapiju, bet, ja pacienta analīžu rādītāji ir labi un viņš nesaskaras ar citām problēmām, ārstēšana viņam pienāksies tikai tad, kad veselības stāvoklis būs pietiekami slikts.

Tieši šādā situācijā ir nonācis Artis (vārds mainīts). Viņš jau kopš 2012. gada slimo ar C hepatītu. Kā inficējās, viņš nezina. Pēc sešus gadus ilgas cīņas ar slimību viņš ir noguris un jūtas slikti, slimības dēļ ir mainījis savu dzīvesveidu un uzturu, kā arī regulāri ir spiests izņemt darba nespējas lapu. Ārstēšana viņam nepienākas. Arī pēc papildu finansējuma piešķiršanas C hepatīta ārstēšanai daudzi pacienti nepieciešamās zāles nevar saņemt. Viņiem ir vairākas iespējas – gaidīt, kad veselības stāvoklis pasliktināsies un viņi saņems valsts apmaksātu ārstēšanu, ieguldīt milzu līdzekļus un segt ārstēšanās izmaksas pašu spēkiem vai pasūtīt zāles no Indijas, par to maksājot vairākus simtus eiro.

"Kāpēc man ir jāpērk zāles Indijā, ja šeit Latvijā ir bezmaksas ārstēšana?" vaicā Artis. Viņš ir neizpratnē par to, ka viņam ir jāgaida, kamēr kļūs slimāks, lai varētu saņemt palīdzību. "Kāpēc man ir jāgaida kaut kāda fibrozes stadija? Un ja nu tā ir neatgriezeniska? Tāpat fibroze var pārvērsties aknu vēzī – to nevar izārstēt," neizpratnē ir Artis. Viņš izprot to, ka ir cilvēki ar kritiskāku situāciju, bet brīnās par to, kāpēc pacientiem, kam vēl nav tik slikti rādītāji, netiek veidotas gaidīšanas rindas, kas ļautu vismaz aptuveni nojaust, kad varētu uzsākt ārstēšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!