Leikēmija ir balto asins šūnu vēzis – bīstama un bieži neizprotama slimība. Lai arī par to, ka šī slimība pastāv, ir dzirdējis teju ikviens, reti kurš izprot tās norisi un zina simptomus un apakštipus. Runājot par citiem vēža veidiem, piemēram, melanomu vai krūts vēzi, pamanīt slimības pazīmes var būt vienkāršāk, jo problēma skar noteiktu ķermeņa zonu vai ir labi saskatāma uz ādas. Leikēmiju pamanīt var būt grūtāk, tāpēc ir ļoti svarīgi zināt, kas liecina par šo biedējošo slimību.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks" skaidro, ka leikēmija sākas kaulu smadzenēs, bet var izplatīties arī asinīs, limfmezglos, liesā, centrālajā nervu sistēmā un citos orgānos. Citas vēža formas var attīstīties pretēji, sākumā skarot citus orgānus un tikai pēc tam kaulu smadzenes. Leikēmija var attīstīties gan bērniem, gan pieaugušajiem. Šai slimībai ir vairāki apakštipi. Ārstēšana var būt ļoti sarežģīta, un tā ir atkarīga no slimības apakštipa, kā arī individuāliem faktoriem.
Pastāv četri galvenie leikēmijas tipi:
- Akūts. Tas nozīmē: ātri augošs – šūnas ātri aug un nepaspēj pareizi nobriest.
- Hronisks. Tas nozīmē, ka šūnas ir nobriedušas, bet tās nav pilnīgi normālas. Šūnas dzīvo pārāk ilgi, un līdz ar to veidojas tādas kā mutācijas noteiktos balto asins šūnu veidos.
- Limfocītiskais. Šī leikēmijas forma attīstās no limfocītiem, kuri atrodas kaulu smadzenēs.
- Mielogēnais. Šo leikēmijas formu dēvē arī par mielocītisko. Tā attīstās no diviem balto šūnu veidiem: granulocītiem vai monocītiem.
Parasti leikēmiju pēta, to sadalot slimības tipu kombinācijās, kam ir dažāda izplatība pieaugušo un bērnu vidū.
Akūta limfocītiskā leikēmija:
- attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem;
- vairāk izplatīta bērnu vidū;
- vairāk nekā puse no visiem bērnu leikēmijas gadījumiem.
Akūta mielogēnā leikēmija (tiek dēvēta arī par nelimfocītisko leikēmiju):
- attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem;
- mazāk nekā puse no bērnu leikēmijas gadījumiem.
Hroniska limfocītiskā leikēmija:
- attiecas tikai uz pieaugušajiem;
- divreiz vairāk izplatīta nekā hroniskā mielogēnā leikēmija.
Hroniska mielogēnā leikēmija:
- attiecas uz pieaugušajiem, ļoti reti sastopama bērniem;
- uz pusi mazāk izplatīta nekā hroniska limfocītiskā leikēmija.
Atgādinām, ka biedrība "Dzīvības koks" piedāvā bezmaksas psihoemocionālās rehabilitācijas programmas vēža pacientiem. Vairāk par programmām un iespējām saņemt atbalstu vari uzzināt šeit.
Daļa leikēmijas simptomu var būt līdzīga arī citu veselības problēmu simptomiem, tāpēc, pamanot kaut dažus no tiem, ieteicams konsultēties ar ārstu. Piedāvājam iepazīties ar vairākām leikēmijas pazīmēm, kuras norādījuši "Women's Health" un "Prevention" eksperti. Paturi gan prātā, ka pašam ar slimības diagnosticēšanu nevajadzētu nodarboties. Ja nejūties labi, dodies pie ārsta, lai viņš, iepazīstoties ar sūdzībām, varētu nozīmēt atbilstošus izmeklējumus un noteikt diagnozi.
Bālums
Cilvēkam ar akūtu leikēmiju vēža šūnas kaulu smadzenēs vairojas tik ātri, ka ķermenis nespēj izveidot citus asins komponentus. Tas nozīmē, ka samazinās sarkano asinsķermenīšu daudzums, un, ja tas ir mazāks, nekā vajadzētu būt, āda zaudē ierasto rozīgo krāsu un mirdzumu un kļūst bālāka, nekā ierasts. Ārsts, visticamāk, nosūtīs uz analīzēm, lai pārliecinātos, ka sarkano asinsķermenīšu daudzums ir normas robežās.
Samazinoties sarkano asinsķermenīšu skaitam, var attīstīties anēmija, par ko liecina arī citi simptomi, piemēram, aukstuma sajūta pirkstos. Par mazasinību var liecināt arī tādi neparasti simptomi kā sasprēgājušas lūpas un kāre pēc ledus. Uzzināt vairāk par anēmijas pazīmēm, kuras cilvēki nereti atstāj bez ievērības, iespējams šajā rakstā.
Nespēks
Tas, kāpēc vēzis izraisa nogurumu, nav līdz galam izprasts. Pētnieki pieļauj iespēju, ka leikēmija ietekmē hormonu līmeni un rada toksīnus, kas negatīvi ietekmē tavu enerģijas līmeni. Tāpat nogurumu var izraisīt arī anēmija, kas ne vienmēr ir radusies vēža dēļ. Jebkurā gadījumā tev ir nepieciešams apmeklēt speciālistu, lai atrastu īsto iemeslu nepārvaramajam nogurumam.
Pastiprināta asiņošana, zilumu veidošanās un slikta dzīšana
Leikēmijas slimnieki var piedzīvot arī pastiprinātu asiņošanu savainošanās gadījumā. Tāpat var sākt asiņot smaganas vai deguns. Arī brūces var sākt dzīt lēnāk nekā parasti, un pat neliela trauma var likt par sevi manīt neticami ilgi. Par leikēmiju var liecināt arī neizskaidrojami sarkani punktiņi uz ķermeņa.
Ja saskaries ar kādu no šiem simptomiem, vērsies pie ārsta, bet, ja pieredzi spēcīgu un pēkšņu asiņošanu, palīdzību meklē nekavējoties!
Paātrināta sirdsdarbība un elpas trūkums
Tāpat cilvēki ar leikēmiju nereti piedzīvo elpas trūkumu. To noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības. Elpas trūkums var būt īpaši izteikts fizisko aktivitāšu laikā. Ir cilvēki, kam tas nav nekas neparasts, bet, ja elpas trūkums slodzes laikā iepriekš nav novērots vai tas bijis tik tikko manāms, meklē speciālista palīdzību, lai saprastu, kāpēc tas kļuvis par biežu parādību.
Pastāvīga slimošana
Cilvēks slimo ne tikai biežāk, bet arī ilgāk. Gripa vai saaukstēšanās parasti ilgst dažas dienas vai nedēļu, bet leikēmijas pacienti ar šīm slimībām var cīnīties krietni ilgāku laiku. Cilvēks var ciest arī no drudža, plaušu karsoņa vai citu problēmu dēļ. Ja nepārtraukti slimo, vērsies pie ārsta ne tikai tāpēc, lai ārstētu kārtējo slimību, bet arī tāpēc, lai saprastu, kāpēc veselība kļuvusi vājāka.
Svīšana naktī
Ja esi cilvēks, kas vienmēr ir daudz svīdis un kam šī parādība nakts laikā nav nekas neparasts, tad satraukumam, ļoti iespējams, nav nekāda pamata. Tomēr, ja svīšana nakts laikā tev ir kaut kas jauns, par ļaunu nenāks, ja meklēsi palīdzību pie speciālista. Šī problēma, protams, nenozīmē, ka tev ir leikēmija, bet cēloņa atrašana tev nekaitēs. Svīšanu naktī var izraisīt arī citas veselības problēmas, kam nepieciešama ārstēšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
