Vai cukurs nepieciešams un cik daudz to uzņemt. Stāsta diētas ārsts  (2)

Par to, kāda ir cukura nozīme organismā, kā un cik daudz to uzņemt, stāsta diētas ārsts Andis Brēmanis.

"Ikdienas uztura uzdevums ir apgādāt mūsu organismu ar tā funkcionēšanai nepieciešamo enerģiju, piegādāt audiem būvmateriālu, nodrošināt nepieciešamās minerālvielas, vitamīnus un daudzas citas vielas, kam ir gan regulējoša, gan aizsargājoša nozīme. Protams, ēšanas process ir arī baudījums, ko sniedz ēdiena izskats, smarža un garša.

Enerģiju saturošie komponenti pārtikas produktos ir tauki, ogļhidrāti un olbaltumvielas. Pēdējām gan galvenā ir būvmateriāla funkcija un enerģētiskiem mērķiem tās tiek izmantotas tikai dziļas krīzes apstākļos.

Svarīgi ir ar pārtiku uzņemto enerģijas daudzumu sabalansēt ar reālo patēriņu. Tā kā mūsdienās fiziska noslodze ir kļuvusi ievērojami mazāka, tad nozīmīgi ēdienkartes veidošanā un produktu izvēlē ievērot svarīgu principu – mērenību. Īpaši tas attiecināms uz tādiem produktiem, kas satur daudz tā saucamās tukšās kalorijas, ko dod pārtikai pievienots cukurs, arī tauki. Virkne pārtikas ražotāju jau tagad piedāvā alternatīvus produktus ar līdzīgu garšu, kur cukurs aizstāts ar kādu citu saldu vielu, bet lieku enerģiju nedod.

Cilvēks ir iemācījies cukuru izdalīt tīrā veidā, un savas brīnišķīgās saldās garšas dēļ, tas ir kļuvis par neatņemamu mūsu ikdienas ēdienkartes sastāvdaļu, tāpēc dažkārt var radīt problēmas. Ja konkrētā indivīda ēdienkarte ir pietiekami daudzveidīga produktu izvēles ziņā un dzīvesveids ir fiziski aktīvs, tad cukurs varētu arī īpaši nekaitēt, bet, ja jūs esat sēdētājs un saldummīlis, tad organisms var uzkrāt ar uzturu uzņemto cukuru, kas netiek iztērēts enerģijā.

Cukuru kā ogļhidrātu gan pārāk lielos daudzumos uzkrāt nav iespējams, taču organisms to var pārveidot taukos, kuri, atšķirībā no cukuriem, var tikt uzkrāti milzīgos apjomos. Šāda parādība novērojama praktiski visās valstīs, kas ir sasniegušas zināmu ekonomiskās attīstības līmeni. Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, iedzīvotāju dzīvesveids kļūst mazkustīgāks, ikdienas ēdienkartē arvien lielāku daļu ieņem rūpnieciski ražoti pārtikas produkti, kuros nereti ir nevajadzīgi daudz pievienotā cukura. Rezultātā attīstās liekā svara problēmas, kas rada arī holesterīna un cukura vielmaiņas traucējumus organismā. Biežākas un izplatītākas kļūst sirds asinsvadu slimības, otrā tipa diabēts, paaugstināts asinsspiediens.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) savās uztura vadlīnijās iesaka ierobežot cukura patēriņu līdz 10 procentiem no ikdienas uztura enerģijas. Tas nozīmē, ka viegla fiziska darba darītājam, kas brīvajā laikā neaizraujas ar aktīvu sportošanu, no dienā uzņemtajām 2000 kilokalorijām, cukurs varētu dot apmēram divus simtus, kas saprotamās mērvienībās būtu 50 grami. Šie dati tiek attiecināti uz cukura daudzumu, ko mēs paši pievienojam ēdiena gatavošanā un ko pārtikai pievienojis ražotājs. Vērojot aptaukošanās tendences pasaulē, PVO eksperti min, ka dienā uzņemto cukura daudzumu vajadzētu samazināt līdz pieciem procentiem jeb 25 gramiem no ikdienas uztura enerģijas.

Biežāk gatavot ēdienu pašiem, lai saprastu, cik cukuru mēs īsti uzņemam, izvēlēties pārtikas produktus bez pievienotā cukura vai ar tā aizstājējiem. Protams, vairāk uzturā iekļaut tādus dabīgi saldus produktus kā augļi, ogas, dārzeņi. Svarīgi veicināt arī enerģijas patēriņu, aktivizējot savu dzīvesveidu – tad var atļauties arī vairāk cukura, kuram patiešām ir brīnišķīga garša."