<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@aliaeden1000">Apollo Reyes</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>

Depresija nav vārds slikta garastāvokļa aprakstīšanai, lai arī tieši šim mērķim to izmanto ļoti bieži. Depresija ir smaga slimība, kas ietekmē pilnīgi visas dzīves sfēras, atņem enerģiju un dzīvotprieku. Ar to var saskarties noteiktos dzīves posmos, piemēram, pēc dzemdībām vai smaga zaudējuma, bet ne vienmēr no tās ir iespējams atbrīvoties. Šādos gadījumos neatliek nekas cits, kā mācīties ar to sadzīvot.

Lai arī ikdienā cilvēki nelabprāt runā par savu garīgo veselību, ir ļoti svarīgi apzināties, ka neesi vienīgā, kas cīnās ar šo slimību. Piedāvājam iepazīties ar četriem stāstiem par dzīvi ar depresiju. Iespējams, tie tev palīdzēs labāk saprast slimības sarežģīto dabu un laikus atrast palīdzību.

"Depresija nopietni ietekmē cilvēka dzīves sfēras un arī emocionālās sajūtas," skaidroja psiholoģe Zane Avotiņa. Raksturojot slimību, speciāliste teic, ka mainās cilvēka uzvedība un domāšanas veids, parādās grūtības koncentrēties un tas, kas ir paticis iepriekš, var šķist nepatīkams un neinteresants. Diemžēl cilvēki, kas sirgst ar depresiju, nereti baidās meklēt palīdzību un neatzīst ne sev, ne citiem, ka ir slimi.

Protams, ne visos gadījumos skumjas liecina par depresiju. Ir jābūt vērīgiem tad, ja sliktā pašsajūta ir ilgstoša, proti, ilgāka par divām nedēļām. Vairāk par to, kā atšķirt depresiju no skumjām, vari lasīt šeit.

Depresijas posts: Katru dienu gribējās raudāt, bet manī tupēja tāds kamols, ka nenoritēja ne asara

"Mans stāsts ir ļoti intīms, un dažas lietas, ko atklāšu, nezina pat tuvākie cilvēki," saka Kristīne Leja. Jauna sieviete, kura spējusi izkļūt no smagas depresijas slazda, mācījusies sadzīvot ar panikas lēkmēm. Pati sev izgudrojusi laipu, kas ved uz veselīgu dzīvošanu – izveidojusi emocionālās veselības biedrību Saules zīmes. Turas uz šīs laipas un ved līdzi citus.

Ar Kristīni iepazīstos pēc 36,6 °C publicētā raksta par Robertu, jaunu vīrieti, kurš sirgst ar psihisku kaiti. Viņu ļoti iedvesmojis Roberta stāstījums. Raksts iedrošinājis arī Kristīni stāstīt publiski par savu veselību. Nav viegli atvērt šīs durvis, arī tāpēc, ka tā dēvētās dvēseles kaites vairākums sabiedrības uztver kā stigmu, gluži vai negoda zīmi.

Lasīt vairāk

Skaudrs stāsts par dzīvi ar depresiju: deviņi gadi neatlaidīgas cīņas

Foto: Shutterstock
Man ir depresija. Jau deviņus gadus. Medicīniskos terminos runājot, mana diagnoze ir F 32.1.1. jeb vidēji smagas depresijas epizode ar somatisko sindromu. Tas ir tas, ko es zinu pēdējos gandrīz trīs gadus. Bet pirms tam sešu gadu garumā es dzīvoju ar domu, ka... tāda vienkārši es esmu, kurai nekad nekas nepatīk, neinteresē, un visa dzīve šķiet kaut kas bezjēdzīgs un stulbs, ka tāds ir mans raksturs, mūžīgi ironisks, sarkastisks un pesimistiski dzēlīgs.

Tā teikt – ir tie mūžīgi pozitīvie cilvēki un ir tie negatīvie. Es uzskatīju, ka esmu tā otrā un tādai man tagad būs jādzīvo visu dzīvi.

Es negribu rakstīt par to, kas ir depresija, kas to izraisa un kas īsti notiek galvā depresijas pacientiem no medicīniskā viedokļa. Jo informācijas par šo te ir daudz. Es gribu uzrakstīt par to, kā tas ir – dzīvot ar depresiju. Būtībā es ar šo teikumu arī varētu beigt šo rakstu – grūti ir. Ļoti grūti, bet ne neiespējami.

Lasīt vairāk

'Slimības laikā savu ģimeni aizvedu līdz ellei un atpakaļ' - Ivetas stāsts par pēcdzemdību depresiju

Foto: Shutterstock
Lielbritānijā dzīvojošā latviete Iveta Parravani ir cīņai ar pēcdzemdību depresiju veltītās biedrības "Debesmanna" idejas autore. Ivetas pirmdzimtais – dēls Oskars bija plānots un ilgi gaidīts mazulis, taču tieši sāpīgā pieredze, ar ko sieviete saskārās pēc mazuļa nākšanas pasaulē, pamudināja Ivetu palīdzēt sievietēm, kuras nonākušas līdzīgā situācijā.

"Kad gaidīju Oskaru, grūtniecība noritēja bez jebkādām problēmām un komplikācijām. Visu šo laiku pavadīju ar smaidu sejā, izbaudīju katru mirkli. Abi ar vīru nepacietīgi gaidījām to brīdi, kad varēsim Oskaru beidzot ieraudzīt.

Man teju bija apritējusi grūtniecības 38. nedēļa, kad Oskars bija gatavs ienākt šai pasaulē. Mazliet ātrāk kā iecerēts, bet tai pat laikā to uztvēru pavisam mierīgi, jo zināju vienu – beidzot ieraudzīsim mūsu tik ilgi gaidīto mazuli.

Tālākais viss noritēja kā ļaunā murgā, kura iznākumu paredzēt nevarēja neviens. Man atliek vien pateikties pašam Dieviņam, ka Oskars tomēr izturēja un ir kopā ar mums – visiem saviem spēkiem viņš centās pasauli ieraudzīt dabiskā veidā un nenogurdams mēģināja piedzimt, neraugoties uz to, ka dzemdības bija ieilgušas jau gandrīz pāri mūsu abu izturības robežai.

Lasīt vairāk

Kad mammu atlaida no darba, pienāca lūzuma punkts – kā laikus atpazīt depresiju?

Foto: Shutterstock
Ar nomāktību savā ikdienā laiku pa laikam cīnās teju katrs. Kāds, savukārt, ar šīm emocijām ir paguvis iemācīties sadzīvot. Tomēr ilgstošas skumjas, apātija un neapmierinātība ar dzīvi nav dēvējama par veselīgu dvēseles stāvokli. Neraugoties uz ārējiem faktoriem – pārmērīgu darba apjomu, finansiālām grūtībām utt. –, depresīvs noskaņojums nav norma un pie tā nebūt nav jāpierod.

Pie šāda secinājuma ir nonākusi arī Anita (27)*, kuras dzīvē nelūgtā viešņa – depresija ienāca nebūt ne kā 21. gadsimta modes lieta, bet pārmaiņas līdz šim harmoniskās un dzīvespriecīgās Anitas mammas Ilvas (52)* dzīvē.

"Šajā stāstā dalos tāpēc, ka tas var palīdzēt citiem, un arī tāpēc, ka mana mamma pati par to diezin vai runātu atklāti. Lai gan abas zinām, ka mūsu pieredze būtu vērtīga citiem, viņa par piedzīvoto vēl vairās runāt, atklājot savu identitāti," stāsta Anita.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!