Dzīvot ar šo atkarību ir ļoti grūti, jo tā bieži ir saistīta arī ar citām problēmām. Piemēram, Jurita skolā bija apaļa teicamniece, ko apcēla un apsaukāja. Tieši ar šiem notikumiem viņa skaidroja savu atkarību. Viņa ēd, nevis izsalkuma dēļ, bet gan tāpēc, ka cer – ēdiens palīdzēs mazināt emocionālo spriedzi.
"Ikdienā tas nozīmē, ka bieži vien no veikala iznākšu nevis ar vienu mazu saldējuma paciņu, bet eklēru, medus kūkas un vēl cepumu kasti, lai to apēstu nevis dažu dienu laikā, bet uzreiz pēc atnākšanas mājās. Stresa brīdī, lai to nomāktu, visas iekšas kliedz – tev vajag uzēst, kūka ir garšīga, tā tev liks justies labāk. Ar prātu saproti, ka nevajag, ka nebūs labi, ka pēc tam būs vainas un pretīguma apziņa, bet tu jau liec pirmo karoti iekšā mutē, nevari apstāties, kamēr neesi pilns, pārēdies, pretīgs sev, bet nomierinājies," stāsta Jurita.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
