Negausīgas rīšanas valgos. Kas ir atkarība no ēdiena un kā to uzveikt  (1)

Dzīvot ar šo atkarību ir ļoti grūti, jo tā bieži ir saistīta arī ar citām problēmām. Piemēram, Jurita skolā bija apaļa teicamniece, ko apcēla un apsaukāja. Tieši ar šiem notikumiem viņa skaidroja savu atkarību. Viņa ēd, nevis izsalkuma dēļ, bet gan tāpēc, ka cer – ēdiens palīdzēs mazināt emocionālo spriedzi.

"Ikdienā tas nozīmē, ka bieži vien no veikala iznākšu nevis ar vienu mazu saldējuma paciņu, bet eklēru, medus kūkas un vēl cepumu kasti, lai to apēstu nevis dažu dienu laikā, bet uzreiz pēc atnākšanas mājās. Stresa brīdī, lai to nomāktu, visas iekšas kliedz – tev vajag uzēst, kūka ir garšīga, tā tev liks justies labāk. Ar prātu saproti, ka nevajag, ka nebūs labi, ka pēc tam būs vainas un pretīguma apziņa, bet tu jau liec pirmo karoti iekšā mutē, nevari apstāties, kamēr neesi pilns, pārēdies, pretīgs sev, bet nomierinājies," stāsta Jurita.

Uztura atkarību speciāliste Irisa Oganesjana ir norādījusi, ka diēta nebūs risinājums, cīnoties ar šo atkarību. Ir jāstrādā ar savām emocijām, nevis izskatu: "Ja ieskatīsimies sevī dziļi un atklāti, tad uztura atkarības patiesais iemesls slēpjas nespējā sevi mīlēt un pieņemt, cienīt un dzirdēt savu iekšējo pasauli (un vēl ir jāsaprot, ko vispār nozīmē sevis mīlēšana pa īstam). Tātad ēšanas atkarība ir cieši saistīta ar psiholoģiskajiem faktoriem."

Šie ēdieni var veicināt dopamīna veidošanos. Kad cilvēks ir pieredzējis gandarījuma un laimes sajūtu, ko radījusi šīs vielas izdalīšanās noteiktu ēdienu dēļ, rodas nepieciešamība sevi ar tiem palutināt atkal un atkal. Laimes sajūta, ko rada ēšana, var neļaut izbaudīt ēdienu un nejust to, ka esi jau paēdusi. Tas nozīmē, ka cilvēks turpina ēst pat tad, kad nav izsalcis. Tas nozīmē, ka kompulsīvā pārēšanās var kļūt par tieši tādi pašu atkarību kā citas. Cilvēki ar šo atkarību pierod pie ēdiena un var apēst vairāk un vairāk, gūstot arvien mazāku un mazāku gandarījumu.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka atkarībai no ēdiena ir nozīmīga loma tajā, ka pasaulē ir arvien vairāk un vairāk cilvēku ar lieko svaru. Tas, protams, neizslēdz iespējamību, ka arī cilvēki ar veselīgu svaru var būt atkarīgi no ēdiena. Ēšanas traucējumi var radīt gan veselības problēmas, gan ietekmēt attiecības, bet tas nepalīdz uzveikt atkarību. Cīņa ar to ir tikpat smaga, kā mēģinājumi uzveikt azartspēļu, narkotiku vai alkohola atkarību.

Tāpat par problēmu liecina tas, ja cilvēks regulāri apēd vairāk, nekā bija plānojis. Ir cilvēki, kas to dara bieži, bet ar citiem tā notiek teju visu maltīšu un uzkodu laikā. Tāpat arī kompulsīva pārēšanās, ja tā notiek regulāri, var norādīt uz atkarību. Arī vainas sajūta par notikušo šai problēmai ir ļoti izplatīts simptoms. Ļoti neliela daļa cilvēku, kas ir atkarīgi no ēdiena, pēc pārēšanās neizjūt spēcīgu nožēlu.

Nav tā, ka cilvēki nemēģina atbrīvoties no atkarības, bet vienmēr atrodas kāds attaisnojums, lai kārtējo reizi sevi palutinātu. Ja savā uzvedībā esi novērojusi citas pazīmes un tev galvā vienmēr ir kāds attaisnojums, lai negausīgo rīšanu neierobežotu, pastāv iespēja, ka arī tev ir atkarība no ēdiena.

Vēl dažas atkarības pazīmes ir atkārtoti mēģinājumi ierobežot savus ēšanas paradumus, kas katru reizi beidzas ar fiasko un pat ēšanas slēpšanu no līdzcilvēkiem.

Lai atbrīvotos no atkarības, pats pirmais solis ir apzināties savu problēmu. Godīgi izvērtē, vai tava uzvedība atbilst tai, kāda ir raksturīga no uztura atkarīgajiem. Tikai tad, ja atzīsi, ka ciet no atkarības, varēsi ar to cīnīties. Otrais solis ir iemācīties atšķirt sevis lutināšanu no atkarības valgiem. Būtībā cilvēkam ir jāēd dabīgi, neapstrādāti produkti – dārzeņi, gaļa, rieksti un citi. Ja kārojas kaut ko saldu, palutini sevi ar vīnogām vai kādu citu augli. Atceries, ka kūciņas, kēksiņi un čipsi katru dienu nav sevis lutināšana. Nemāni sevi, mēģinot iestāstīt, ka vari atļauties sevi palutināt pēc darba. Ja tavs darbs ir tik smags, ka ik dienu tev nepieciešams sevi palutināt, ir jāmaina darbs, nevis jāēd kārumi.

Kad esi sev atzinusi, ka ikdienišķā rīšana nav nekāda sevis lutināšana, ķeries pie trešā soļa – neļauj atkarībai sevi kontrolēt. Jo vairāk ēdīsi saldumus, jo vairāk tev tos vajadzēs, lai izjustu dopamīna radīto laimes sajūtu. Ja sevi iegrožosi vienreiz, nākamreiz to izdarīt būs vieglāk. Ceturtais solis ir iemācīties atpazīt viltus izsalkumu. Ja visu laiku pārēdies, smadzenes pielāgojas jaunajai situācijai. Tas nozīmē, ka rodas sajūta – izsalkumu nav iespējams apmierināt, un tu ēd arvien vairāk. Ir svarīgi saprast, ka neesošā sāta sajūta ir mānīga, lai tu varētu tai pretoties.

Piektais solis ir apzināt visus ēdienus un produktus, kas liek tev pārēsties. Centies izvairīties no ēdieniem un dzērieniem, ko tev kārojas visvairāk. Ar laiku tavas smadzenes pielāgosies un izsalkumu būs vieglāk apmierināt. Pēdējais solis ir attīrīšanās kūre. Meditē, lai nomierinātu savu prātu, iemācies atslābināties un atrodi veidus, kā uzveikt problēmas, kas liek tev ēst. Centies izvairīties no našķiem un izvēlies dabīgus produktus, kas tev var sniegt līdzīgas sajūtas, bet nebaro tavu atkarību. Tādi ir arbūzi, spināti, avokado, tofu un sezama sēklas. Palīdzēt var arī burkāni un humuss, āboli un zemesriekstu sviests. Attīrīties palīdzēs arī fiziskās aktivitātes. Tās nomierinās, neļaus tik daudz domāt par ēdienu un pozitīvi ietekmēs tavu smadzeņu darbību.