Uz jautājumu, kā to paveikt, atbilde ir pavisam skaidra – nepieciešams runāt stāstījumu, nevis jautājumu teikumos. Jautājumu izmantošana strīda laikā vienam no iesaistītajiem var likt justies kā bērnam, jo tieši šādā veidā ar atvasēm parasti sarunājas vecāki, piemēram, uzdodot jautājums, kāpēc tu neiztīrīji istabu, kāpēc istaba vēl nav sakārtota, kur tu liki visu kabatas naudu u.c.
Vecāki parasti no bērniem cenšas izvilināt atbildes, uz kurām nereti ne viņiem, ne arī pašiem bērniem nav racionālas atbildes. Pārmērīgi bieža jautājumu teikumu lietošana var tikai sadusmot sarunas biedru, kuram tajā brīdī zemapziņā uzaust atmiņas, kurās bērnībā bija juties bezpalīdzīgs. Tieši šī iemesla dēļ labāk teikt visu skaidri, stāstījuma teikumos, vai arī izmantot tikai tās frāzes, kurās jautājums lietots precizēšanas nolūkos.