Daudziem ir zināms, ka jēdzieni "diabēts" un "diēta" ir nešķirami. Tāpat liela daļa sabiedrības zina, ka, slimojot ar diabētu, nedrīkst ēst saldumus, tomēr cukura diabēta saistība ar uzturā lietojamajiem produktiem ir daudz plašāka tēma. Par to, ar kādām slimībām ir risks saslimt diabēta pacientiem un kas jādara, lai no tā izvairītos, skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste Jeļizaveta Sokolovska.
Kas ir diabēts? Cukura diabēta galvenā pazīme ir cukura (glikozes) līmeņa paaugstināšanās asinīs. Visbiežāk sastopamie cukura diabēta veidi ir 1. tipa cukura diabēts, ko bieži diagnosticē jauniem cilvēkiem (līdz 35-40 g.v.) un ko raksturo pilnīgs insulīna deficīts, tādēļ vienīgais ārstēšanas veids ir insulīna injekcijas, un 2. tipa cukura diabēts, kas lielākoties attīstās pēc 40 gadu vecuma, bieži cilvēkiem ar lieko svaru un insulīna rezistenci – kad insulīns tiek ražots, bet organismā pilnvērtīgi nedarbojas.
Vai nepareizs uzturs var izraisīt diabētu? Dažkārt nākas dzirdēt kāda vecāka aizrādījumu savam bērnam: "Ēdīsi daudz saldumu, būs cukura diabēts un nāksies špricēt insulīnu." Proti, sabiedrībā pastāv uzskats, ka saldumu ēšana var izraisīt diabētu, pārslogojot aizkuņģa dziedzeri. Šādam uzskatam nav zinātniska pamatojuma. Saldumi nav toksiski. Tomēr jāatceras, ka, tos ēdot pārmērīgi, kā arī par maz kustoties, var parādīties liekais svars. Cilvēkiem ar lieko svaru (arī bērniem) ir lielāks risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu. Tauki uzturā, kas satur lielu enerģijas daudzumu, arī veicina liekā svara pieaugumu, ja tos lieto par daudz. Nepiesātināti tauki, kā arī rieksti, jogurts, kafija un tēja samazina 2. tipa diabēta attīstības risku. Savukārt sarkanā gaļa un saldinātie dzērienu šo risku palielina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
