Daudziem ir zināms, ka jēdzieni "diabēts" un "diēta" ir nešķirami. Tāpat liela daļa sabiedrības zina, ka, slimojot ar diabētu, nedrīkst ēst saldumus, tomēr cukura diabēta saistība ar uzturā lietojamajiem produktiem ir daudz plašāka tēma. Par to, ar kādām slimībām ir risks saslimt diabēta pacientiem un kas jādara, lai no tā izvairītos, skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste Jeļizaveta Sokolovska.
Kas ir diabēts? Cukura diabēta galvenā pazīme ir cukura (glikozes) līmeņa paaugstināšanās asinīs. Visbiežāk sastopamie cukura diabēta veidi ir 1. tipa cukura diabēts, ko bieži diagnosticē jauniem cilvēkiem (līdz 35-40 g.v.) un ko raksturo pilnīgs insulīna deficīts, tādēļ vienīgais ārstēšanas veids ir insulīna injekcijas, un 2. tipa cukura diabēts, kas lielākoties attīstās pēc 40 gadu vecuma, bieži cilvēkiem ar lieko svaru un insulīna rezistenci – kad insulīns tiek ražots, bet organismā pilnvērtīgi nedarbojas.
Vai nepareizs uzturs var izraisīt diabētu? Dažkārt nākas dzirdēt kāda vecāka aizrādījumu savam bērnam: "Ēdīsi daudz saldumu, būs cukura diabēts un nāksies špricēt insulīnu." Proti, sabiedrībā pastāv uzskats, ka saldumu ēšana var izraisīt diabētu, pārslogojot aizkuņģa dziedzeri. Šādam uzskatam nav zinātniska pamatojuma. Saldumi nav toksiski. Tomēr jāatceras, ka, tos ēdot pārmērīgi, kā arī par maz kustoties, var parādīties liekais svars. Cilvēkiem ar lieko svaru (arī bērniem) ir lielāks risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu. Tauki uzturā, kas satur lielu enerģijas daudzumu, arī veicina liekā svara pieaugumu, ja tos lieto par daudz. Nepiesātināti tauki, kā arī rieksti, jogurts, kafija un tēja samazina 2. tipa diabēta attīstības risku. Savukārt sarkanā gaļa un saldinātie dzērienu šo risku palielina.
Ko ēst, lai kontrolētu glikozes līmeni asinīs? Uztura rekomendācijas diabēta pacientiem ir līdzīgas vispārējām uztura rekomendācijām, tikai ar nelielām īpatnībām. Uzturs var palīdzēt cīnīties ar paaugstinātu glikozes līmeni, kā arī samazināt diabēta komplikāciju attīstību.
Diabēta pacientam jāzina, kādas produktu grupas izteikti palielina glikozes līmeni asinīs, un jāizvairās no to lietošanas. Visātrāk glikozes līmeni paaugstina vienkāršie ogļhidrāti – cukurs un to saturošie produkti, medus, augļu sulas, augļi, tāpēc saldumi, augļu sulas, kūkas, smalkmaizītes, konfektes, sukādes un žāvētie augļi diabēta pacientiem ikdienā no uztura jāizslēdz. Saliktie ogļhidrāti, kurus mēs uzņemam pārsvarā ar cieti (no graudaugiem, kartupeļiem, pākšaugiem), sagremojas un uzsūcas asinsritē lēnāk, tāpēc nepaaugstina glikozes līmeni strauji. Tos diabēta pacienti var ēst ierobežotā daudzumā, izvēloties produktus, kuri uzsūcas lēnāk. Piemēram, brūnie rīsi un pilngraudu pasta satur vairāk šķiedrvielu, tāpēc sagremojas lēnāk un glikozes līmeni paaugstina lēnāk nekā baltie rīsi un parastā pasta.
Svarīgs ir arī ēdiena pagatavošanas veids. Piemēram, kartupeļu biezputra paaugstina glikozes līmeni vairāk nekā krāsnī cepti kartupeļi. Jāatceras arī par slēptiem ogļhidrātiem, piemēram, cieti, kas var būt desu un cīsiņu sastāvā. Katram pacientam dažādu produktu efekti var atšķirties, tāpēc, lai saprastu, kā dažādi produkti ietekmē glikozes līmeni asinīs, tas ir regulāri jākontrolē divas stundas pēc ēšanas, un šie rezultāti jāapspriež ar savu ārstu.
Sirds slimību profilakse. Diabēta pacientiem ir lielāks risks saslimt ar asinsvadu un sirds slimībām (ieskaitot miokarda infarktu, insultu) nekā cilvēkiem bez diabēta. Ir zināms, ka piesātinātie tauki un trans-tauki veicina sirds slimību attīstību, palielinot zema blīvuma jeb "sliktā" holesterīna līmeni asinīs, tāpēc no tiem uzturā ir jāizvairās. Diabēta pacientiem iesaka uzturā vairāk lietot nepiesātinātos taukus (olīveļļu, saulespuķu eļļu un citas augu eļļas) un ierobežot piesātināto tauku lietošanu (sviests, palmu eļļa, kokosriekstu eļļa u.c.). Pārstrādātā gaļa (desas, cīsiņi u.c.) jāēd pēc iespējas mazāk, jo tajā parasti ir daudz taukvielu un sāls. Ir vēlams ēst svaigi pagatavotas maltītes, nevis saldētus un konservētus, rūpnieciski pagatavotus ēdienus, kuri satur daudz neveselīgo trans-tauku.
Liekā svara samazināšana. Ja diabēta pacientam ir liekais svars vai aptaukošanās, ir mazākas izredzes veiksmīgi kontrolēt glikozes līmeni asinīs, tādēļ ir jāuzstāda mērķis pakāpeniski mazināt svaru. Vēl jo vairāk – dažiem 2. tipa diabēta pacientiem, sasniedzot optimālu ķermeņa masu, cukura līmenis var normalizēties, un tad vairs nav vajadzīga specifiska ārstēšana (piemēram, glikozi asinīs pazeminošās tabletes). Zaudēt svaru var tikai tad, ja dienas laikā apēstais kaloriju daudzums ir mazāks par patērēto kaloriju daudzumu - lai svars mazinātos, ir jāierobežo porciju lielums, jāizvairās no kalorijām bagātiem (trekniem, saldiem) produktiem, kā arī jāpalielina fiziskā aktivitāte. Pētījumu rezultāti liecina, ka, ierobežojot ogļhidrātu daudzumu uzturā, svaru zaudēt ir vieglāk, jo tad enerģijas ieguvei organisms ir spiests tērēt tauku rezerves.
Arteriālā spiediena kontrole. Daudziem diabēta pacientiem ir paaugstināts asinsspiediens (arteriālā hipertensija). Ja arteriālā hipertensija nav izteikta, var palīdzēt pacienta diētas korekcija. Pārmērīga vārāmās sāls lietošana var veicināt arteriālā spiediena paaugstināšanos, tāpēc tā diennaktī jālieto līdz 5 gramiem. Jāatceras, ka sāls ir ne tikai mājās gatavotajos produktos, bet arī maizē, gatavos produktos un īpaši daudz – konservētos produktos.
Daudzveidīgs uzturs. Lai nodrošinātu organisma vajadzības pēc barības vielām, vitamīniem, minerālvielām, diabēta pacientiem jāēd pēc iespējas daudzveidīgāk, iekļaujot uzturā graudaugus, dārzeņus lielā daudzumā (izņemot kartupeļus), augļus (ierobežotā daudzumā), pākšaugus un dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, zivis, olas, pienu). Dārzeņi un augļi jāgatavo pareizi. Jāatceras, ka ilgstoša karsēšana iznīcina lielāko daļu no augļu un dārzeņu vērtīgajām sastāvdaļām. Pilnvērtīgi jāēd jebkurā vecumā, arī senioriem.
Biežākās diētas kļūdas diabēta pacientiem. Ir produktu grupa, ko uzskata par veselīgu, tomēr šie produkti paaugstina glikozes līmeni asinīs, tāpēc diabēta pacientiem nav ieteicami. Tie ir medus, augļu sulas (svaigi spiestas un konservētas), saldi augļi (īpaši – vīnogas, melones, arbūzi), žāvēti augļi, bērzu un kļavu sula, jogurti ar augļu piedevu, biezpiena sieriņi, kečups, citas rūpnieciski pagatavotās mērces, mājas mērces (bieži satur miltus). Arī lielākā daļa izstrādājumu ar uzrakstu "diabēta pacientiem" – konfektes, cepumi – satur fruktozi, kas ir vienkāršais ogļhidrāts un paaugstina glikozes līmeni.
Pareizs uzturs ir diabēta ārstēšanas stūrakmens, tāpēc pacientiem jācenšas ievērot ārsta sniegtās uztura rekomendācijas un jāatceras, ka diabētam neder kampaņveida diētas. Labākus rezultātus sasniedz tie pacienti, kuri jaunajā uztura plānošanā iesaista ģimeni, draugus, tādā veidā gūstot regulāru atbalstu un uzmundrinājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
