Iedzimts un nenovēršams? Seši mīti par dzemdes kakla vēzi

Ar Janu Žodžiku sarunājās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Sabiedrībā diezgan izplatīts ir viedoklis, ka vēzis ir vairāk vecu cilvēku slimība. Taču dzemdes kakla vēzis ir otrs biežāk sastopamais audzējs sievietēm reproduktīvā un darbspējīgā vecumā, piekāpjoties vien krūts vēzim. Dzemdes kakla vēzi bieži konstatē sievietēm vecumā no 25 līdz 49 gadiem, bet reizēm – arī jaunākām sievietēm.

Dzemdes kakla vēzis var skart kā jaunas sievietes, tā kundzes solīdos gados.

Cilvēka papilomas vīruss ir ļoti izplatīta infekcija, kuru savas dzīves laikā iegūst lielākā daļa seksuāli aktīvu vīriešu un sieviešu. Kļūstot par vīrusa nēsātāju, cilvēks nejūt nekādas izmaiņas savā veselības stāvoklī, taču var inficēt citus.

Ne visām sievietēm, kuras inficējušās ar cilvēka papilomas vīrusu, attīstās dzemdes kakla vēzis. Uzreiz pēc iekļūšanas organismā vīrusinfekcija diezgan bieži izraisa vieglas pakāpes šūnu izmaiņas, bet gandrīz 80 procentos gadījumu organisma imūnās šūnas uzveic vīrusus un nevēlamās izmaiņas pāriet pašas no sevis. Šī iemesla dēļ lielākā daļa cilvēku pat nenojauš, ka cilvēka papilomas vīruss kādreiz ir skāris viņu organismu. Diemžēl 20 procentos gadījumu vīruss paliek organismā, iekļūst dzemdes kakla gļotādas šūnu kodolos un pakāpeniski sāk mainīt šūnu dabu.

Tas, vai pēc inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu, attīstīsies dzemdes kakla vēzis, atkarīgs no daudziem faktoriem: vīrusa koncentrācijas un agresivitātes (vīrusam ir daudz paveidu), kā arī sievietes imunitātes jeb organisma dabiskajām aizsargspējām.

Dzemdes kakla vēzis ir vienīgā onkoloģiskā slimība, no kuras sevi iespējams pilnībā pasargāt, izmantojot profilakses pasākumus. Divi galvenie "instrumenti" pret dzemdes kakla vēzi ir vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī, sākot no 25 gadu vecuma, regulāras dzemdes kakla citoloģiskās pārbaudes, kas sniedz iespēju konstatēt priekšvēža izmaiņas. Tās iespējams pilnībā izārstēt, neļaujot ļaundabīgajai slimībai attīstīties.

Latvijas valsts apmaksā 12 gadus vecu meiteņu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu. Vakcīna pasargā no inficēšanās ar dzemdes kakla vēzi izraisošo vīrusu, tāpēc ir svarīgi, lai vakcinācija notiktu vēl pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Ja inficēšanās ar vīrusu jau notikusi, vakcīna vairs nav tik efektīva. Eiropā vidējais vecums, kad meitenes uzsāk dzimumdzīvi, ir 16 gadi, tāpēc vakcināciju iesaka veikt savlaicīgi – 12 gadu vecumā.

Pētījumi liecina, ka vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu ir vērts veikt līdz 25 gadu vecumam, jo pastāv vairāki onkogēni šī vīrusa tipi, pret kuriem vakcīna nodrošina aizsardzību. Vairākās valstīs pret cilvēka papilomas vīrusu potē arī pusaugu zēnus, jo tā tiek samazināta vīrusa izplatība sabiedrībā, ka arī vīrieši tiek pasargāti no tādām cilvēka papilomas vīrusa izraisītām slimībām kā dzimumlocekļa, taisnās zarnas un balsenes vēzis.

Latvijas valsts 25–70 gadus vecām sievietēm reizi trīs gados nodrošina bezmaksas dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu. Katra sieviete 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64 un 67 gadu vecumā saņem Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla profilaktisko izmeklējumu, kura laikā ginekologs no dzemdes kakla paņem citoloģisko uztriepi jeb gļotādas šūnu paraugu.

Paraugs tiek sūtīts uz laboratoriju, kur, izmantojot mikroskopu, pārbauda, vai šūnas nav izmainītas. Ja tiek atrastas aizdomīgas šūnas, diagnozes precizēšanai jāveic padziļināta izmeklēšana – kolposkopija jeb dzemdes kakla apskate lielā palielinājumā, ko aizdomu gadījumā par priekšvēža izmaiņām vai vēzi apmaksā valsts.

Ja aizdomas par pirmsvēža izmaiņām dzemdes kaklā apstiprinās, tās iespējams pilnībā novērst, veicot minimāli invazīvu procedūru, kuras laikā ar speciālu instrumentu tiek izgrieztas vīrusa bojātās šūnas. Pēc operācijas to vietā pamazām savairojas jaunas un veselas šūnas. Tādējādi dzemdes kakla vēzis tiek apsteigts un likvidēts, pirms vispār sācis veidoties.

Diemžēl realitātē viss bieži vien nenotiek tik skaisti un vienkārši, jo Latvijas sievietes kūtri izmanto iespēju veikt valsts apmaksātas dzemdes kakla profilaktiskās pārbaudes. 2015. un 2016. gadā uz citoloģisko izmeklējumu ieradās tikai 25 procenti no sievietēm, kurām tika nosūtīta NVD uzaicinājuma vēstule. Pērn situācija ir mazliet uzlabojusies – pie ārsta veikt profilaktisko dzemdes kakla pārbaudi devušies 39 procenti no uzaicinātajām sievietēm. Tomēr joprojām pārāk daudz sieviešu ignorē uzaicinājumus pārbaudīt savu veselību, kā sekas ir augstie saslimstības rādītāji un viena no lielākajām mirstībām Eiropā dzemdes kakla vēža dēļ.

Latvijā ik gadu atklāj 20–24 dzemdes kakla vēža gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kamēr tādās valstīs kā Somija un Lielbritānija, kur jau vairākus gadus valsts nodrošinātos profilaktiskos izmeklējumus veic aptuveni 80 procenti sieviešu, konstatē tikai vidēji četrus dzemdes kakla vēža gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Mazināt iespēju saslimt ar dzemdes kakla vēzi iespējams arī ar veselīga dzīvesveida palīdzību. Kā jau minēts, dzemdes kakla vēzis attīstās tikai aptuveni 20 procentiem sieviešu, kuras dzīves laikā nonākušas saskarē ar šo vīrusu, un te lielu lomu spēlē organisma dabiskās aizsargspējas. Līdz ar to viss, kas spēcina imunitāti, mazina risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Galvenie veselīga dzīvesveida stūrakmeņi, kas stiprina organisma aizsargspējas, ir regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgs un pilnvērtīgs uzturs, kā arī atturēšanās no kaitīgiem ieradumiem.

Šis maldīgais uzskats diemžēl ir galvenais iemesls, kāpēc ļoti daudzām sievietēm dzemdes kakla vēzi konstatē novēloti, kad palīdzēt vairs nav iespējams. Starp viņām diemžēl ir daudz jaunu sieviešu, kuras vēl nav paguvušas laist pasaulē bērnus, sievietes, kuras pirms vēža atklāšanas plānojušas grūtniecību, arī sievietes, kurām ir mazi bērni.

Profilaktisko pārbaužu galvenā "sāls" ir tāda, ka tās sniedz iespēju konstatēt slimības pirmos aizmetņus, pirms tā vispār ir izveidojusies un sākusi izraisīt kādus simptomus. Pirmsvēža izmaiņas un arī dzemdes kakla vēzis sākumstadijās neizraisa nekādus simptomus. Sieviete visbiežāk jūtas pilnīgi vesela. Pirmsvēža izmaiņas ir iespējams sekmīgi izārstēt, tāpat arī agrīni atklātu dzemdes kakla vēzi. Kad parādās simptomi, ārstēšana jau ir krietni sarežģītāka un ne vienmēr nes cerēto rezultātu.

Par dzemdes kakla vēzi var liecināt asiņošana vai smērēšanās mēnešreižu starplaikā, neparasti izdalījumi ar nepatīkamu aromātu, sāpes vai asiņošana dzimumakta laikā, sāpes urinējot, asiņu piejaukums urīnā, sāpes vai krampji iegurnī. Ja ir kaut viena no šīm pazīmēm, nevilcinoties jāvēršas pie ginekologa, lai noskaidrotu cēloni.

Kamēr izveidojas dzemdes kakla vēzis, aizrit vismaz 10, bet reizēm pat 20 gadi no inficēšanās brīža ar cilvēka papilomas vīrusu. Tātad vēl 20 gadus pēc dzimumdzīves noslēgšanās pastāv dzemdes kakla vēža attīstības risks. Ja sieviete ik pēc trīs gadiem apzinīgi dodas uz dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu un tajā nekas aizdomīgs netiek atrasts, pēc 70 gadu vecuma gan vēža attīstības risks ir ārkārtīgi niecīgs un profilaktiskās pārbaudes veikt vairs nav nepieciešams.

Prezervatīvu lietošana ir ļoti svarīga, taču neaizstāj vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu.

Žodžika un citi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti pašlaik aktīvi iesaistījušies starptautiskajā pretvēža klampaņā "Ride 4 Women", kuras mērķis ir informēt sievietes par profilakses iespējām pret dzemdes kakla vēzi. Šī pretvēža kampaņa izpaužas kā velomaratons sabiedrības uzmanības piesaistīšanai un informētības veicināšanai par dzemdes kakla vēzi, ko jūlijā jau piekto gadu rīko Eiropas Ginekoloģiskās onkoloģijas asociācija sadarbībā ar Eiropas jauno onkoloģijas ginekologu tīklu. Šogad velomaratona "Ride 4 Women" maršrutā pirmo reizi iekļautas Baltijas valstis. Velomaratona dalībnieki brauks no Tallinas līdz Vīnei, pa ceļam piestājot vairākās valstīs un pilsētās, lai informētu par iespējām sevi pasargāt no dzemdes kakla vēža un aicinātu sievietes rūpēties par savu veselību.

Riteņbraucējiem kaut uz pāris kilometriem var pievienoties ikviens, kuram rūp sieviešu veselība. Velomaratons norisināsies no 2. līdz 15. jūlijam. Par riteņbraucēju pieturas punktu Latvijā izraudzīta Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kur maratona dalībnieki viesosies 4. jūlijā. Pulksten 10.30 no Austrumu slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" galvenās ieejas velomaratona dalībnieki startēs uz Šauļiem.