Svara izmaiņas, stress un audzēji – neregulāru mēnešreižu cēloņi un iespējamie risinājumi

Ginekoloģe Andžela Čaudari portālam "Prevention" skaidro, ka normāls cikla ilgums ir no 21 līdz 35 dienām, savukārt mēnešreizes parasti ilgst no divām līdz astoņām dienām. Arī asiņošanas stiprums var būt atšķirīgs, bet tas nedrīkst radīt vajadzību higiēnas līdzekļus mainīt biežāk nekā reizi vienā vai divās stundās. Ja mēnešreižu ritms mainās, asiņošanas stiprums katru reizi ir atšķirīgs vai menstruācijas var iztrūkt. Tādā gadījumā var pieņemt, ka tev ir neregulārs cikls.

Nelielas nobīdes laiku pa laikam nav nekas neparasts, bet, ja neregularitāti novēro vairāk nekā divus ciklus pēc kārtas, dodies pie sava ārsta. Īpaši uzmanīgai ir jābūt, ja starp mēnešreizēm ir novērojami smērējumi, piedzīvo ļoti spēcīgu asiņošanu, menstruācijas ilgst vairāk nekā 10 dienas vai to laikā novēro anēmijai raksturīgus simptomus.

Neregulāru ciklu var radīt izmaiņas dzīvesveidā, bet tam var būt arī citi skaidrojumi. Lūk, vairāki iemesli, kāpēc mēnešreizes var kļūt neregulāras.

Ja mēnešreižu neregularitātes cēlonis būs problēmas ar vairogdziedzeri, ārsts tevi nosūtīs uz vairākām pārbaudēm. To mērķis būs saprast, vai problēmas rada dziedzera pārlieka aktivitāte vai tieši pretēji – pasivitāte. Ja noskaidrosies, ka cikla traucējumus izraisa vairogdziedzera problēmas, speciālists izrakstīs medikamentus, un situācija stabilizēsis dažu mēnešu laikā.

Precīza endometriozes sastopamība nav pilnīgi skaidra, taču statistika un aprēķini liecina, ka ar endometriozi saskaras vidēji 10 procenti sieviešu populācijas, savukārt līdz 50 procentiem sieviešu ar neauglību var tikt atklāta endometrioze – bieži vien endometriozi atklāj tikai tad, kad sieviete sastopas ar grūtībām palikt stāvoklī vai viņām ir cikla traucējumi.

Ja sastopies ar kādu no endometriozes simptomiem, piemēram, spēcīgas sāpes mēnešreižu laikā, spēcīga asiņošana vai citiem, vērsies pie sava ginekologa. Ja izrādīsies, ka patiešām vainojama šī problēma, viņš palīdzēs atrast piemērotāko ārstēšanas metodi – ķirurģisku iejaukšanos vai medikamentu terapiju. Pēc padoma vari vērsties arī Latvijas Endometriozes biedrībā. Vairāk lasi šeit.

Labākais risinājums šādā situācijā, protams, ir stresa samazināšana. No tā izvairīties var būt neiespējami, bet, ja katru dienu veltīsi vismaz 10 minūtes tam, lai nomierinātos un atslābinātos, tu vari sajust pozitīvu rezultātu. Dari jebko, kas tev palīdz atslābināties, piemēram, dodies skriet, apmeklē jogas nodarbību, izej pastaigā. Mēģini pārplānot arī savu darba dienu un pārvari bailes uzticēt kādu pienākumu kolēģiem. Dodies mini brīvdienās un uzturies pie dabas, jo tā palīdz nomierināties un atbrīvoties.

Sievietei ar PCOS parasti ir par daudz vīrišķā hormona androgēna. Tajā pašā laikā viņai trūkst sievišķo hormonu un rodas problēmas ar menstruālo ciklu. PCOS nav slimība, ko vari uzveikt saviem spēkiem. Ārsts var vienkārši novērot slimības gaitu, ja tā nepazemina tavu dzīves kvalitāti, ieteikt ķirurģisku risinājumu vai hormonālo terapiju. Palīdzēt var arī hormonālās kontracepcijas līdzekļi, kas var novērst jaunu cistu veidošanos un palīdzēt organismam atkopties un normalizēt menstruālo ciklu.

Savukārt pārāk strauja pieņemšanās svarā var likt estrogēna līmenim ievērojami paaugstināties. Tas var izraisīt mēnešreižu neesamību, ļoti spēcīgu asiņošanu menstruāciju laikā vai cikla saīsināšanos. Labākais risinājums ir veselīgs uzturs un pietiekama fiziskā aktivitāte. Ja pati nespēj saprast, kāds uztura režīms tev būt vispiemērotākais, konsultējies ar speciālistu.

To, vai tev ir endometrija vēzis, protams, var noteikt tikai speciālists, kas veicis nepieciešamos izmeklējumus. Pastāv vairākas audzēja ārstēšanas metodes, piemēram, hormonu terapija, operācija. To, kā cīnīties ar slimību, nosaka ārsts.