Par to, kādi ir galvenie riska faktori gan sievietēm, gan vīriešiem un kā sevi pasargāt, stāsta Krista Lesiņa, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas rezidente kardioloģijā.
Sirds un asinsvadu slimību risks gan vīriešiem, gan sievietēm pieaug līdz ar vecumu, ko saista gan ar riska faktoru skaita pieaugumu (paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, mazkustīgums un citi), gan ar dažādu nelabvēlīgu iekšējo un ārējo faktoru ilgstošu ietekmi uz vielmaiņu, kas veicina audu novecošanos, asinsvadu sieniņu bojāšanos un asinsvadu aterosklerotiskas pārmaiņas.
Ir dažādi sirds un asinsvadu riska faktori – tādi, kurus varam mainīt, un tādi, kurus ietekmēt nevaram. Ietekmējamie riska faktori ir:
- smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 milimetriem dzīvsudraba staba (mmHg));
- paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, kas iekļauj gan to, ja kopējā holesterīna līmenis asinīs ir virs 5 mmol/l, gan to, ja zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis asinīs (ZBLH) ir virs 3 mmol/l ar piebildi, ka ārsti ZBLH vērtē katram cilvēkam individuāli atkarībā no sirds un asinsvadu slimību riska, jo normas var atšķirties. Tāpat ir jāņem vērā paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs (TG) – virs 1,7 mmol/l un pazemināts augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis asinīs (ABLH) – zem 1,0 mmol/l vīriešiem un zem 1,2 mmol/l sievietēm;
- palielināts svars jeb ķermeņa masas indekss (ĶMI), ko aprēķina, izmantojot formulu: svars kilogramos dalīts ar auguma metriem kvadrātā. ĶMI 25>29,9 nozīmē lieku ķermeņa masu, ĶMI, kas lielāks par 30, nozīmē aptaukošanos;
- aptaukošanās – vidukļa apkārtmērs vīriešiem lielāks par 102 centimetriem, bet sievietēm par 88 centimetriem;
- neveselīgs un nesabalansēts uzturs;
- mazkustīgs dzīvesveids;
- cukura diabēts;
- glikozes tolerances traucējumi;
- hroniska nieru slimība.
Neietekmējamie riska faktori ir vecums, dzimums, etniskā piederība, sociālekonomiskais statuss, nelabvēlīga iedzimtība, agrīni sirds un asinsvadu saslimšanas gadījumi ģimenes anamnēzē (vīriešiem līdz 55 gadiem, sievietēm līdz 65 gadu vecumam), iepriekš bijusi vai esoša sirds un asinsvadu slimība.
Riska faktori, kas īpaši paaugstina koronārās sirds slimības risku sievietēm ir cukura diabēts (gan 1. tipa, gan 2. tipa diabēts jebkurā vecumā), smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis asinīs (īpaši sāk paaugstināties pēc menopauzes), triglicerīdu līmenis asinīs (sievietēm ir augstāks nekā vīriešiem jebkurā vecumā, turklāt līdz ar vecumu un svara pieaugumu gan triglicerīdu, gan kopējā holesterīna līmenim ir tendence paaugstināties).
Smēķēšana kopā ar orālās kontracepcijas līdzekļu lietošanu būtiski paaugstina trombožu risku, tāpēc 10 reizes paaugstinās sirds un asinsvadu slimību risks. Pārtraucot smēķēt, risks divu gadu laikā samazinās par 50 procentiem.
Atereosklerotiskais process sievietēm pirms menopauzes ir mazāk izteikts nekā vīriešiem līdzīgā vecumā, tādējādi miokarda infarkta risks sievietes piemeklē vēlāk. Savukārt pēc menopauzes sievietēm aterosklerozes attīstība kļūst izteiktāka nekā vīriešiem, līdz ar to palielinās infarkta un insulta risks. Sieviešu dzimumhormons estrogēns paaugstina augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīnu. Estrogēna veidošanās ir visaugstākā reproduktīvajā vecumā, tādēļ līdz menopauzei sievietes ir vairāk pasargātas no koronārās sirds slimības. Estrogēnam piemīt sirds asinsvadus aizsargājošs efekts, tāpēc agrīnai hormonālai aizstājējterapijai līdz 40 gadu vecumam ir liela nozīme arī sirds un asinsvadu veselības uzturēšanā. Menopauzē ateroskleroze progresē un plašāk skar sirds asinsvadus, sasniedzot maksimumu 80-90 gadu vecumā, kad apmēram 35 procenti visu sirds asinsvadu daļas ir aizkaļķojušās.
Infarkta un insulta riska nobīde sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, ir aptuveni 10 gadi, proti, 50 gadus vecam vīrietim ir līdzīgs infarkta un insulta risks kā 60 gadus vecai sievietei. Vīriešus parasti pirmais piemeklē infarkts, bet sievietes – insults.
Sievietēm ar koronāru sirds slimību tās iznākumi ir mazāk labvēlīgi nekā vīriešiem. Statistika liecina, ka sievietes mirst 16 procentos gadījumu, bet vīrieši 11 procentos gadījumu. Savukārt sievietei, kurai jau ir bijis miokarda infarkts, īpaši, ja ir arī cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimību (insulta vai infarkta) risks ir divas reizes lielāks nekā vīrietim šajā pašā situācijā.
Ja vīriešiem sirds un asinsvadu slimību simptomi ir sāpes un diskomforts krūtīs, kas var izstarot uz kreiso roku vai abām rokām un žokli, un elpas trūkums, tad sievietēm biežāk ir sāpes vēdera augšdaļā, sāpes starp lāpstiņām, neraksturīgs nogurums, vājums, miega traucējumi, sirdsklauves, smaguma sajūta rokās. Biežāk sastopamas arī blakusslimības: cukura diabēts, arteriāla hipertensija, sirds mazspēja, insults, līdz ar to novēro vairāk komplikāciju sirds un asinsvadu slimībām.
Sievietēm ar cukura diabētu jāpievērš vēl lielāka uzmanība sirds un asinsvadu veselībai, jo cilvēkiem ar cukura diabētu ir no divām līdz četrām reizēm lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, turklāt diabēta ietekme uz šo slimību attīstību sievietēm ir daudz lielāka nekā vīriešiem. Saslimstot ar cukura diabētu, sievietēm tiek neitralizēts tā sauktais kardiovaskulāro veselību "aizsargājošais faktors", kas visdrīzāk ir saistīts ar estrogēnu labvēlīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību. Joprojām nav pierādīts, kāpēc sirds slimības sievietēm ar cukura diabētu attīstās ātrāk un to izpausmes ir smagākas, bet pastāv hipotēzes, ka tas ir saistīts ar izjauktu hormonu līdzsvaru. Dažos pētījumos konstatēts, ka sievietēm ar cukura diabētu ir zemāks estrogēnu un augstāks testosterona līmenis asinīs.
Ko varam darīt
Galvenais mērķis būtu novērst sirds un asinsvadu slimību riska faktorus. Nesmēķēt, būt fiziski aktīvām, izvēlēties sabalansētas maltītes, izskaužot no ēdienkartes treknus, neveselīgus produktus, regulāri mērīt asinsspiedienu, holesterīna līmeni asinīs, savlaicīgi vērsties pie ārsta, nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklējumus un apzinīgi lietot ārsta izrakstītos medikamentus. Pamatu pamats sirds un asinsvadu veselībai ir pārdomāts uzturs, fiziskas aktivitātes un atteikšanās no smēķēšanas.