Kā rūdīt veselību vasarā, lai gada aukstajā laikā slimotu mazāk  (1)

Kā stāsta Vāvere – patiesībā, lai sāktu rūdīties, piemērots ir jebkurš gadalaiks un jebkurš vecums, tikai vasarā ir vieglāk saņemties. Mājās veikto norīvēšanos, kontrasta dušu vai citu imunitāti stiprinošu procedūru efektu papildinās peldēšanās upē, ezerā, jūrā, āra dušas ar vēsu ūdeni, pastaigas ar basām kājām un fiziskās aktivitātes svaigā gaisā. Vasarā mūsu organisms kļūst stiprāks. Norūdīšanās ar ūdeni un gaisu viena otru ļoti labi papildina un stiprina organismu.

Tādēļ svarīgāka ir nevis sezona, kad sākt rūdīšanos, bet ieteikums katrā sezonā veikt vienu norūdīšanās veidu, lai tas cilvēku pamazām padara fiziski un emocionāli stiprāku.

Gaisa peldes. Šis ir pietiekami iedarbīgs norūdīšanās veids, sākot no pirmajiem dzīvības mēnešiem līdz sirmam vecumam. Vēlams, lai gaisa temperatūra telpā ir plus 17 līdz 23 grādi, kā arī ieteicams to pakāpeniski pazemināt. Nav daudz dzīvokļu, kuros iespējams mainīt temperatūru, taču, ja no rīta atver logu, gaiss ir dzestrs.

Sākumā gaisa peldi veic piecas minūtes dienā, pēc laika pakāpeniski palielina līdz pusstundai vai stundai dienā. To laikā vēlams vingrot un kustēties. Tikai nedrīkst būt caurvējš!

Norīvēšanās. To vislabāk darīt pēc rīta dušas, jo tad norīvējoties āda labāk elpo. Kārtīgi norīvējamies ar sausu frotē, lina dvieli vai cimdiņu, līdz āda kļūst rozā. Arī roku, kāju pirkstu starpas – tajās ir tūsku mazinoši punkti. Parīvējam ausu ļipiņas, galvas ādu ar pirkstiem un plaukstas vienu pret otru (labāk ir pat aplaudēt). Pēc norīvēšanās uzreiz nevajadzētu ģērbties, bet kādu laiku ļauties gaisa peldei istabas temperatūrā.

Ja kādu laiku esat cītīgi darbojušies ar norīvēšanos, var pāriet uz nākamo rūdīšanās posmu – kontrasta procedūrām. Piemēram, ikrīta dušas ūdens temperatūru soli pa solim maina uz vēsāku un tad atkal siltāku; trīs sekundes vēsāku un sešas sekundes – siltāku. Tā kādas trīs, četras dienas 5-6 reizes pamaina temperatūras starpību, pabeidz ar vēso. Nedēļas laikā temperatūru kontrasta dušai var pazemināt par 3–5 grādiem, pakāpeniski temperatūras intervālu palielinot līdz tādam, ko ķermenis vēl spēj izturēt. Pēc tam vajag norīvēties ar frotē vai lina dvieli virzienā no perifērijas uz centru. Ādā ieziež ķermeņa eļļu vai krēmu.

Pirmo norūdīšanās rezultātu parasti jūt pēc mēneša vai diviem, skaidro ārste. Savukārt noturīgs efekts parādās apmēram pēc triju mēnešu rūdīšanās. Ja tagad sāksi rūdīties, tieši rudenī, kad sākas šņaukāšanās, imunitāte būs stipra vai vismaz stiprāka nekā tad, kad nerūdījies Tāpat jāņem vērā, ka, pārtraucot norūdīšanos, efekts pakāpeniski mazinās.

Farmaceite Anda Konone uzsver – ja esi nolēmis rūdīties, jo ir vāja imunitāte, ieteicams vienlaikus lietot arī antioksidantus, piemēram, selēnu un neaizmirst arī par vitamīnu bagātību, kas ir dārzā. Tāpat, lai stiprinātu imunitāti, noderēs probiotiķi, kas satur labvēlīgās baktērijas un stiprina kuņģi un zarnu traktu. Ieteicams arī pārbaudīt D vitamīna līmeni, jo, lai gan vasarā vairāk uzturamies saulē, daudziem ir D vitamīna trūkums, un jāturpina tā lietošana profilaktiski arī vasarā. Savukārt pēc staigāšanas basām kājām noderēs pēdu kopšanas līdzekļi.