Kā norāda Skujiņa, vidēji dienā slimnīcā tiek nogādāti 10 cilvēki, bet ir dienas, kad cietušo ir vairāk, piemēram, 28. jūlijā slimnīcā nogādāti 25 cilvēki. "Visās vecuma grupās vislielākā kļūda, ko pieļauj – nepietiekama ūdens padzeršanās un ilgas stundas pavadītas dienas vidū ārā, kad saule karsē visvairāk."
Bērni cieš no pārkaršanas, jo ilgstoši uzturas saulē, rotaļājoties ārā vai atpūšoties pludmalē, kā arī tādēļ, ka pietiekamā daudzumā nedzer ūdeni. Bērni paši nekontrolē, cik daudz padzeras, tāpēc par to jārūpējas pieaugušajiem. Jāpievērš uzmanība tam, lai bērni dzertu ūdeni, nevis limonādes vai citus saldinātus dzērienus, kas slāpes neremdina. "Maziem bērniem bīstamas ir ilgstošas rotaļas tiešajos saules staros, tāpēc bērniem labāk uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Ja ar bērnu dodaties ārā, obligāti ir nepieciešama galvassega. Tāpat bērni var pārkarst, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos," skaidro NMPD pārstāve.
Senioriem karstumā rodas veselības problēmas, jo viņi svelmes laikā mēdz rušināties dārzā, ogot, sēņot, strādāt uz lauka vai uzturēties nevēdinātās telpās. Bieži karstuma ietekme skar tieši tos seniorus, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām. Gados vecākiem cilvēkiem ir jābūt piesardzīgiem un jāieklausās savā organismā. Senioriem nevajadzētu strādāt dārzā vai uz lauka, kā arī doties pastaigās dienas karstākajā laikā no pulksten 11 līdz pulksten 15. Piemērotāks laiks saimniekošanai un pastaigām būs agrs rīts vai vakari.
"Ja tomēr nākas uzturēties ārā, gados vecākiem cilvēkiem, tāpat kā bērniem, jāatvelk elpa ēnā, obligāti galvā jāliek cepure un pietiekamā daudzumā jāuzņem šķidrums. Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savus pastāvīgi lietojamos medikamentus. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties, viņiem svarīgi nodrošināt pietiekamu telpu vēdināšanu un atdzesēšanu," uzsver Skujiņa.
Savukārt gados jaunāki cilvēki pārkaršanas dēļ parasti cieš, visu dienu atpūšoties pie ūdenstilpnēm, sportojot, dodoties izbraucienos ar laivām vai velosipēdu, strādājot bez atelpas brīžiem saulē vai uzturoties pārkarsušos birojos un slēgtās telpās. Vienlaikus arī pieaugušie grēko un pietiekoši nedzer ūdeni, turklāt atsevišķās epizodēs pārkaršanu, baudot brīvdienas svelmē, ietekmējusi arī alkoholisko dzērienu lietošana, kas vēl vairāk veicina organisma atūdeņošanos.
Jāatceras, ka tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai - sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā Tāpat dienas viskarstākajā laikā nevajadzētu ilgas stundas gulšņāt pludmalē vai plānot aktīvu atpūtu. Bet tiem, kuri ilgstoši strādā ārā tveicē vai telpās, ik pa laikam vajadzētu atvilkt elpu, padzerties ūdeni un atveldzēties, samitrinot ķermeni ar vēsu ūdeni.
Mediķi atgādina, ka pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un apdraudēt cilvēka dzīvību. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu, vērsies pie dežūrārsta vai dodies uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.
Ja veselības stāvoklis strauji pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums, nekavējoties palīdzību meklē slimnīcu uzņemšanas nodaļā vai zvani uz ārkārtas tālruni 113.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
