Ieteikumi, lai saules baudīšana negandētu veselību

Pirmais, ko pareizai ādas aizsardzībai pret UV starojumu ieteicams darīt, ir paskatīties spogulī, lai izvērtētu riskus. Ja cilvēkam ir ļoti gaiša āda, kas neiedeg, bet kļūst sarkana, gaiši vai rudi mati, gaišas acis, daudz vasarraibumu vai dzimumzīmju, var uzskatīt, ka tu esi riska grupā. Tāpat ieteicams aptaujāt vecākus un vecvecākus par saslimstību ar ādas vēzi ģimenē. Ja kāds no radiniekiem ar to slimojis, pastāv lielāka iespēja saslimt ar ādas audzēju un attiecībās ar sauli jābūt piesardzīgākam. Īpaši bīstami ir saules apdegumi, kas palielina risku saslimt ar melanomu.

Vasarā no pulksten 11 līdz 15 ir jāizvairās no atklātiem saules stariem, jo dienas vidū saule ir visaktīvākā – Zemes virsmu sasniedz aptuveni 60 procenti visa diennakts UV staru daudzuma. Ja iespējams, āra aktivitātes un darbus vēlams plānot no rīta vai vakarā, kad ir vēsāks, dienas karstāko laiku pavadot ēnā vai iekštelpās. Pat ja tu jau sen neesi bijis pludmalē, tu esi pakļauts UV stariem. Tas notiek ik uz soļa – pļaujot zāli, sportojot, ejot pārgājienā, braucot ar laivu

Atrodoties saulē, ieteicams sevi pasargāt, valkājot vieglu, gaišu apģērbu, kas nekarsē, bet nosedz ķermeni. Savukārt galvassega palīdzēs izvairīties ne vien no UV starojuma, bet arī no infrasarkanajiem siltumstariem, novēršot karstuma dūrienu. Lai nepieļautu UV staru negatīvo iedarbību uz acīm, tostarp kataraktas veidošanos, jānēsā saulesbrilles ar UV staru filtru.

Arī Latvijā ir pieejams apģērbs, kurā iestrādātas speciālas šķiedras, kas pasargā no UV staru iedarbības. Tas ir ieteicams cilvēkiem, kuru ikdienas darbs saistīts ar atrašanos tiešos saules staros, piemēram, celtniekiem, ceļu būvniekiem.

Mūsdienās, kad varam brīvi ceļot, saule ir pieejama 365 dienas gadā. Arī ziemas mēnešos, kad saules aktivitātes periods Latvijā noslēdzies, tā joprojām ir aktīva citās valstīs. Jo tuvāk ekvatoram atrodamies, jo augstāka ir UV staru aktivitāte. Latvijā vasaras mēnešos saules UV indekss var sasniegt 7,5 vai 8 vienības, bet Grieķijā, Ēģiptē, Itālijā un citur vairāk – 9 un 10. Tas norāda, cik intensīvi saules starojums sasniedz Zemes virsmu. Ja esam ārpus Latvijas, valstīs tuvāk ekvatoram, jābūt piesardzīgākam, jāievēro visi minētie aizsardzības pasākumi.

Esot saulē, jālieto saules aizsargkrēms vai losjons. Tos noteikti vislabāk iegādāties aptiekā, nevis pārtikas veikalā vai kioskā. Bērniem jālieto speciāli viņiem paredzētie krēmi. Tos var lietot arī pieaugušie, taču darīt otrādi – bērniem lietot pieaugušajiem paredzētos – nav ieteicams, jo āda ir atšķirīga.

Izvēloties aizsardzības līdzekli, jāpievērš uzmanība SPF (Sun Protective Factor) rādītājam uz iepakojuma – jo tas augstāks, jo vairāk UV starojuma aiztur. Arī parastajos dienas krēmos daudzi ražotāji iestrādā nelielu saules aizsardzību – 4, 6 vai 8 SPF, taču, atrodoties saulē ārpus telpām, ar to nepietiek – jāmeklē krēms ar 20, 30, 50 SPF.

Saules aizsarglīdzeklis ar 15 vai 20 SPF aizturēs 93-94 procentus starojuma, 30 SPF – 97 procentus, bet 50 vai 50+ SPF – 98 procentus. Atšķirība skaitliski nav liela, bet ļoti nozīmīga. Cilvēki ar tumšāku ādu, kas labi panes sauli, var lietot 20 SPF. Ja āda ir gaišāka, labāk izvēlēties 30 SPF, bet, ja cilvēks ir ļoti gaišs vai iepriekš slimojis ar onkoloģiskām ādas slimībām, jālieto 50 vai 50+ SPF. Mūsdienās SPF norāda aizsardzību pret UVB stariem, bet nepieciešams, lai aizsargkrēms darbojas arī pret UVA starojumu – tas tiek papildus norādīts uz iepakojuma.

20 minūtes pirms došanās saulē līdzeklis jāieziež uz atklātajām ķermeņa daļām, kas ik pēc divām stundām jāatjauno. Ja plānots peldēties vai sportot ūdenī, jāizvēlas ūdens noturīgie saules aizsarglīdzekļi.

Materiālu sagatavoja Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbībā ar dermatologu Raimondu Karlu kampaņas "Necepies" ietvaros.